Ko darīt, ja līdz skolai 50 kilometru?

2015. gada 12. februāris 08:29

150

Eiropas Komisijas veiktais pētījums liecina — 2013. gadā Latvijā desmitā daļa pamatskolas beidzēju nav turpinājuši izglītību vai ieguvuši kādu profesiju. Ziņojumā ietvertā informācija liecina, ka bez tālākas izglītošanās lielākoties paliek zēni, meitenes ir nedaudz apzinīgākas. Secināts, ka skolēni, kuri pēc pamatskolas beigšanas neturpina mācības, biežāk nāk no nelabvēlīgām ģimenēm; ģimenēm, kurās ir smagi sociāli ekonomiskie apstākļi. Taču atteikšanās no tālākās izglītības vai profesijas apgūšanas atstāj negatīvas sekas cilvēka turpmākajā dzīvē. Tas var noteikt gan dzīvesveida izvēli, gan arī karjeras iespējas, jo tikai desmitā daļa no tiem, kuriem ir pamatizglītība, spējuši atrast darbu. Pārējie visdrīzāk papildina bezdarbnieku un sociālo pabalstu saņēmēju rindas.

Pozitīvais šajā statistikā ir tas, ka pēdējo piecu gadu laikā to jauniešu skaits, kuriem ir tikai pamatskolas izglītība, tomēr samazinās —
no 14,3% 2009. gadā līdz 9,8% 2013. gadā. Tāpat pozitīvi ir tas, ka Latvijas rādītāji ir labāki nekā vidēji Eiropā, kur pamatskolas izglītību ieguvušo īpatsvars ir 12%. Tomēr kopumā tā, protams, ir skumja statistika, kas liedz raudzīties nākotnē pārāk optimistiski. Mazizglītota tauta ir viegli ietekmējama, un ar tādiem ļaudīm ir vieglāk manipulēt. Tāpat nevaram gaidīt lielu devumu valsts ekonomiskajai attīstībai.
Taču viena lieta ir šausmināties par statistiku un gausties par sekām, cita — saprast un mēģināt novērst cēloņus tam. Domāju, tālu nav jāmeklē, šie cēloņi redzami vai katrā lauku pagastā — tās ir transporta problēmas, ne vienmēr var izbraukāt uz skolu tālākā vietā, nav naudas, par ko braukt un dzīvot, un diemžēl daudzās situācijās nav arī vēlmes un vajadzības mācīties tālāk, jo var taču piestrādāt gadījuma darbos un saņemt pabalstu, kā to nereti ģimenēs dara no paaudzes paaudzē.

Taču būtiska loma ir arī izglītības iestāžu pieejamībai. Jau pieredzējām vienu skolu slēgšanas vilni, kas sāpīgi skāra arī bijušā Aizkraukles rajona teritoriju. Slēdza pamatskolas Zalvē, Pilskalnē, Kurmenē, Staburagā. Ja tiks apstiprināts izstrādātais modelis par minimālā skolēnu skaita noteikšanu vidusskolas klases atvēršanai, tas apdraudēs vēl vairāku skolu pastāvēšanu, īpaši lauku reģionos. Tas kļūs par šķērsli pamatskolas beidzējiem turpināt mācības vidusskolā, īpaši ņemot vērā to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums ir mērķtiecīgi virzīties uz obligātu vidējo izglītību.

Staburags.lv ARHĪVS

Ko darīt, ja līdz skolai 50 kilometru?

Kategorijas