Biškopjiem gaidāmas izmaiņas platību maksājumos

2015. gada 12. februāris 00:01

214

Biškopjiem gaidāmas izmaiņas platību maksājumos

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Aizkraukles nodaļas rīkotajā seminārā pulcējās vairāki desmiti biškopju no Aizkraukles reģiona, lai uzzinātu aktualitātes nozarē.

Maksās kompensāciju
Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes priekšsēdētājs lektors Armands Krauze bija sagatavojis vairākas saistošas un aktuālas tēmas. Viņš pastāstīja par pērn veiktajiem pētījumiem, gūtajām atziņām, grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas skar biškopjus.
“Pagājušā gada decembra nogalē izstrādāti jauni MK noteikumi Amerikas peru puves (APP) uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtībai. Saskaņā ar šiem noteikumiem var saņemt kompensāciju par likvidētajām saimēm, tādēļ vērts atgādināt, kāda ir šī slimība, kā to noteikt un ko iesākt, ja tādu savā dravā atklāj bitenieks,” stāsta Armands Krauze. Pērn biedrībā vērsās vairāki biškopji, kuriem dravā ir vairāk kā 100 saimju un kuri bija saskārušies ar šo slimību. Ja biškopība ir vienīgais peļņas avots, tad daudzās saimēs iemetusies APP ir liela nelaime. Šī iemesla dēļ, izstrādājot jaunos MK noteikumus par APP apkarošanu, lūdza tajos ietvert arī kompensāciju. Par katru iznīcināto saimi maksās 89,44 eiro vai arī, uzrādot pirkuma dokumentus, 50% no saimes iegādes vērtības. Saimes iegādes vērtība nedrīkst pārsniegt tirgus cenu. Lai pieprasītu kompensāciju, biteniekam ar dokumentiem jāvēršas Lauku atbalsta dienestā un jāpieprasa kompensācija.
Infekcijas perēkļus norādīs kartē
Amerikas peru puve, tautā saukta arī par ļaundabīgo vai aizvākoto peru puvi, nav jauna slimība, tā bijusi jau sen. APP izplatās dažādos veidos — bitēm izlaupot medu no inficētiem stropiem, ja saimes ir tuvu viena otrai, notiek bišu maldīšanās, trani lido visās saimēs.
Galvenā slimības aina ir beigti aizvākotie peri. Atverot vāciņu, redzama gaišbrūna staipīga masa, kas nepatīkami ož. Ja biškopim ir aizdomas par APP, jāvēršas pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektora vai pilnvarota veterinārārsta, kuri dravu apskatīs. Ja puvi konstatēs, vizīti apmaksās valsts, bet, ja to neatklās, izdevumi jāsedz pašam biškopim. Vēl var rīkoties tā — izgriezt aizdomīgos perus un nogādāt tuvējā laboratorijā, Aizkraukles reģionam tuvākā ir Jēkabpilī. Tas maksā ap 14 eiro. Ja APP nekonstatēs, naudu neatdod, taču, slimību atklājot, naudu biteniekam atmaksā. Laboratorija automātiski informēs PVD un Lauksaimniecības datu centru (LDC) par vietu, kur ir inficētās saimes. LDC šo vietu atzīmēs kartē vai kā GPS punktu. Un, piemēram, biškopis, vedot bites uz nektāraugu lauku, varēs sistēmā vispirms apskatīties, vai tuvumā ir kādas slimības skartas saimes. Ja slimības ierosinātāju dravā atrod, bet saimes nav slimas, biškopim tomēr jāveic profilaktiski pasākumi — jāmaina vecās šūnas, saimes jāpārceļ tīros stropos. Ja klīniskās pazīmes ir konstatētas, inspektors apskatīs visas saimes un noteiks veicamos pasākumus.
Iesaka likvidēt
Lai gan APP var mēģināt apkarot, tomēr LBB iesaka slimības skartās saimes likvidēt. “Vienīgais efektīvais veids, kā var tikt galā ar puvi, ir tā sauktā mākslīgā spieta veidošana vai bišu pārbēršana. Zinātnieki izpētījuši, ka pārbērtajā stropā 95% gadījumu peru puve pazūd,” stāsta Armands Krauze. “Vēl tīrā stropā pēc pārbēršanas var iebarot veterinārārsta izrakstītas antibiotikas. APP parasti konstatē jūlijā, un septembrī saime vēl ir vāja, nav jēgas to mēģināt glābt. Pēc mūsu pētījuma, Latvijā aptuveni 3% — 7% bišu saimju ir ar šīs slimības ierosinātāju. Klīniskās pazīmes ir vēl mazāk saimēm. Taču svarīgi likvidēt infekcijas perēkļus, lai tā neizplatās.”
Atlīdzība par stropu
Lielākās izmaiņas biškopjiem gaidāmas saistībā ar platību maksājumiem. Iespējams, turpmāk biškopji saņems atbalsta maksājumu par katru saimi, nesaistot ar īpašumā vai nomā esošo zemes platību. Līdz ar to varēs efektīvi cīnīties ar tā sauktajiem dīvāna zemniekiem — lielu zemes platību īpašniekiem, kuru galvenais peļņas avots ir platību maksājumi, nevis produkcijas ražošana. Līdz šim Eiropas nostāja bija tāda — par dzīvniekiem un saimēm maksāt nevar. “Pagājušajā nedēļā Zemkopības ministrijas pārstāvji Briselē tikās ar ierēdņiem, mēģināja pārliecināt par pretējo, minot Igaunijas piemēru, viņi savā programmā iekļāvuši atlīdzību par saimi,” stāsta Krauze.
Latvijas Biškopības biedrības Aizkraukles nodaļas vadītāja biškope Gunta Otto seminārā aicināja parakstīt vēstuli, ko nosūtīt uz Briseli: “Biškopība ir jāatbalsta, jo bites ir svarīgas ekosistēmas līdzsvara saglabāšanai. Šī iemesla dēļ gribējām būt aktīvi un likt aizdomāties.
Vēstulē aicinām, lai šajā ES atbalsta periodā visas biškopības produkciju ražojošās saimniecības varētu saņemt atbalstu neatkarīgi no lauksaimniecības zemes platības un bišu saimju skaita saimniecībā, kā arī lai visas ražojošās saimniecības saņemtu mazāk labvēlīgo apgabalu platību maksājumus neatkarīgi no nozares un nesaistīti ar dzīvnieku vai bišu saimju skaitu. Tāpat būtiski nepiemērot dzīvnieku blīvumu kā kritēriju ar platībām saistītu maksājumu saņemšanai.” Vēstuli parakstīja vairāk kā sešdesmit Aizkraukles nodaļas biškopju. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Biškopjiem gaidāmas izmaiņas platību maksājumos

Kategorijas