Ietaupīt var arī pirms siltināšanas

2015. gada 12. februāris 00:01

320

Ar spēju saredzēt siltumu jeb infrasarkano starojumu dabā apveltīti vairāki dzīvnieki, piemēram, čūska. Cilvēks šim nolūkam izgudrojis ierīci, kas visu ķermeņu izstaroto siltumu krāsās attēlo datora ekrānā. Latvijas klimatiskajos apstākļos iekārta īpaši noderīga, veicot ēku siltuma zudumu aprēķinus. Ar šādas iekārtas — termokameras — darbību un iespējām “Staburagu” iepazīstināja sertificēts būvju tehniskais apsekotājs Jānis Ozols.

Ieraudzīt nelaimi, pirms tā atnākusi
Piekto gadu Jānis Ozols piedāvā energoaudita pakalpojumus, ir tāmētājs un savā darbā bieži izmanto mūsdienīgas iekārtas, kas palīdz analizēt ēku uzbūvi, ieraudzīt to, ko acīm saskatīt neiespējami. Ikdienā noder videoskops, metāla meklētājs, mitruma noteicējs, digitālais termometrs. Ar Šmita āmuru var noteikt betona cietību, kad rodas strīdīgs jautājums par lietotā betona izvēles atbilstību specifikācijā noteiktajai.
Viena no jaunākajām ierīcēm ir infrasarkano staru jeb termokamera, kuru Jānis lieto jau trešo gadu. Ierīces iespējas ir ļoti plašas — siltuma noplūdes, nekvalitatīvu būvdarbu seku, avārijas vietu, elektroinstalācijas bojājumu, mitruma kondicionēšanās vietu, saldējamo iekārtu defektu atklāšana u. c. Būtisks ieguvums iekārtas lietojumā ir laicīga elektroinstalācijas bojājumu novēršana, jo, elektrības vadiem pārkarstot, izdalās liels siltuma daudzums. Mājās, kuru apkures sistēmā ir aizdegšanās risks, ar ierīci var laikus atklāt vietas, kuras uzkarst visvairāk, un kombinācijā ar iespēju ierīces displejā redzēt arī temperatūru iespējams noteikt potenciālo aizdegšanās vietu, piemēram, skursteņa tuvumā esošām koka konstrukcijām.
Pārcentība maksā dārgi
Ierīces piedāvātās iespējas varētu būt saistošas gan privātmāju īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu māju un ražošanas ēku apsaimniekotājiem, lai apkures sezonā kontrolētu siltuma patēriņu, vizualizētu to un vajadzības gadījumā novērstu zudumus. Jānis Ozols atzīst, ka vairāku gadu laikā, lietojot šo ierīci, ideālu ēku, kurai nebūtu siltumam noplūdes vai tā būtu tuvu nullei, neesot sastapis. Pieredze rāda, ka būtiskākās problēmzonas ir durvis, logi, jumti, iekšējie stūri, savienojuma vietas, norobežojošās konstrukcijas, materiāli, pārejas no ēkas pamatiem uz sienām, kur rodas tā sauktie termotiltiņi. Siltuma zudums rodas arī vietās, kur siltināmais materiāls ir nepareizi nogriezts un neveido vienlaidu savienojumu.
Tikpat svarīgi pirms ēkas siltināšanas apskatīt ārsienas un pārliecināties par vietām, kurām jāpievērš vislielākā uzmanība, kur nepieciešams biezāks siltināmais materiāls. Speciālists stāsta, ka, pareizi aprēķinot siltināmā materiāla daudzumu un biezumu, līdzekļu ietaupījums rodas, pirms vēl ēka nosiltināta. Prakse pierādījusi, ka arī būvniecībā aktuāls ir teiciens par pārāk lielu centību, kas rada pārcentību. Šajā gadījumā tā izpaužas kā pārāk bieza, līdz ar to arī nesamērīgi dārga siltināmā materiāla izvēle.
Siltuma kameras “acs” var saskatīt arī tukšumus sienās — tas nozīmē atklāt vietas, caur kurām notiek intensīva siltā gaisa noplūde, tajā skaitā arī lielas plaisas, kas liecina par nesošo konstrukciju bojājumu. Pēc siltināšanas darbu veikšanas termokamera ir viens no līdzekļiem, ar kuru noteikt, cik rūpīgi darbs paveikts. Gadījies redzēt arī celtnieku rupjas kļūdas, piemēram, ārsienās ieklātu slapju akmensvati, kas ziemā pārvēršas ledū un, saskaroties ar ēkas ārsienu, ir pamatīgs siltuma noplūdes avots. Lieliski redzams arī darba brāķis, nepareizi izmantojot siltināmā materiāla stiprināšanas tapas, kas arī ir siltuma noplūdes vieta.
Liesmas caur atvērtiem logiem
Par to, cik jaudīga ir Amerikā ražotā ierīce, bija iespēja pārliecināties arī “Staburagam”. Sākot no iekštelpās uz sienas atstāta plaukstas nospieduma ieraudzīšanas, līdz mājas ārsienā konstatētai būtiskai siltuma noplūdei, kā dēļ redakcijā šajā vietā ir jūtami vēsāks.
Lai pareizi veiktu mērījumus, temperatūras starpībai jābūt vismaz 15 grādu. Tas nozīmē, ka vasarā šādus mērījumus neveic. Ziemā, ar termokameru ejot pa Aizkraukles ielām, paveras interesanta aina. Ierīces ekrānā redzams — zilajās māju sienās iezīmējas sarkani elektrības vadi, kuros iekārta uzrāda vairāk kā 20 grādu siltumu. Kā rentgena acīm redzamas vietas, kur aiz sienas novietoti apkures radiatori. Sarkanas iezīmējas logu malas. Pārsteigumā apstājamies, lai noskaidrotu, kas ir virs dažiem logiem kā liesmas tumšas platas joslas, kas patiesībā ir atvērti logi. Izplūdušais gaiss ir aptuveni 7 grādus silts. Virzot kameras aci uz jumta malu, redzama tumši zila svītra — ledus, kas izveidojies, siltajam gaisam kausējot sniegu.
Zili ķieģeļi sarkanām malām
Pavēršot kameru uz plaisām ēkas sienām, secinām, ka tās ir tikai ārējās, nav caurejošas un siltuma noplūde caur tām nenotiek. Toties vietās, kur novietoti radiatori, temperatūras starpība ārsienā ir gandrīz 5 grādi jeb gaisa temperatūrā +1, ārsienā veidojas 4,7 grādus silti pleķi.
Interesants skats paveras, apskatot redakcijas ēkas gala sienu. Gaiši ziliem ķieģeļiem iekrāsojušās koši sarkanas kontūras. Pēc mirkļa noskaidrojam, ka šajā vietā iekšpusē ir niša, tajā ievietots apkures radiators, un virs nišas ir galds. Tādējādi liels siltuma daudzums nenonāk telpā, bet gan atrod ceļu uz āru caur sienu un spraugām starp ķieģeļiem. Lai saglabātu šo noplūstošo enerģiju, aiz radiatora jānovieto folijas ekrāns.
Kādā citā vietā cauri tapetēm un rīģipsim kā liels pleķis iepriekš veikto remontu pēdas, kurā novērojams neliels siltuma zudums. Arī pie grīdas temperatūra ir tikai +14 līdz +15 grādu, bet telpā ap +20. Liela temperatūras starpība ir arī elektrības kontaktligzdās. Ziemā, summējot ikdienā neredzamus sīkus siltuma zudumus, rodas nevajadzīgi, bet novēršami izdevumi. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Ietaupīt var arī pirms siltināšanas

Kategorijas