Gaismas pils slīgst tumsā

2015. gada 10. februāris 18:03

301

Svētdien vēlu vakarā, braucot no Rīgas uz Aizkraukli, skatiens apstājās uz gaišu šķirstiņu augstu “stikla kalna” galā Pārdaugavā jeb Nacionālās bibliotēkas ēkas spici. Pati pils neizgaismota, saplūdusi ar nakti, jo acīmredzot elektrību taupa ne tikai mājsaimniecības, kurās brīvā elektrības tirgus dēļ šogad rēķini manāmi pieauguši, bet arī par ES prezidējošās valsts štābu kļuvušās ēkas saimnieki. Šāda kontrastaina — tumša un gaiša — ir arī Latvija: vakar Eiropas kultūras galvaspilsētas auklētāja, šodien visu ES vadošā valsts. Ar skaļiem vārdiem runājoša par dzīvības atgūšanu valsts laukos, bet tikpat skaļiem darbiem katram tur dzīvojošajam vai atgriezties gribošajam draudot noplēst “desmit ādas”.

Pateicoties tiem, kuri nemitīgi atkārto banālo frāzi par Latvijas veiksmes stāstu, daļa tautiešu, sauksim viņus par Antiņiem, tam arī noticējusi. Šie liek kopā niecīgos, bet tomēr iekrājumus, noskatījuši pamestu īpašumu laukos, vēlas tajā iedegt dzīvības uguni. Ne vien ar skaliem, bet nedaudz modernāk — ar elektrību. Tā par iepriekšējo saimnieku parādiem vai citiem grēka darbiem mājai nereti ir atslēgta. Tomēr citi izvēlas gadu desmitiem dzīvot un nelīst laukā no savām tumšajām alām, samierinoties ar faktu, ka elektrības nav un nebūs.
Antiņš, pēc elektrības pieslēguma ejot, nonācis gaismas sargu priekšā jeb “Latvenergo” un “Sadales tīkla” kantorī tiek pazemots un zemē iemīts. Prasot tūkstošus naudiņu par elektrības pieslēgumu, gaismas sargi cenšas lūdzējā iznīcināt jebkādu vēlmi īstenot savu absurdo ideju. Vieniem uzliktā mocība ir par diviem kilometriem savu burvju drāšu, pa kurām tā elektrība skrien, prasīt vairāk naudiņas, nekā maksā Antiņa saimniecība ar visiem lopiem kopā. Protams, Antiņš 40 tūkstošu eiro vietā izvēlas skalu bunti. Kādā citā stāstā Antiņam ieteica pārcelties dzīvot citur vai arī maksāt divus tūkstošus un saņemt elektrību. Šoreiz tauta palīdzēja, saziedoja naudiņas un sargiem samaksāja.

Attapušies Ekonomikas ministrijas, kā pakļautībā darbojas gaismas sargi, vadītāji un plāno vērtēt, cik pamatotas ir augstās drāšu pievilkšanas izmaksas. Viņi arī teic, ka no nākamā gada sākuma varētu sākt pakāpenisku apdzīvotu, bet bez elektrības esošo lauku māju elektrifikācijas programmu. Šīs frāzes gan atgādina lasīto par laiku pirms diviem gadsimtiem, kad, sākot ar Rīgu, 1880. gadā un vēlāk visā Latvijā izstrādāja līdzīgu elektrifikācijas plānu. Divi gadu simti pagājuši, bet joprojām Latvijas laukos daudzviet Antiņi vakaros var iedegt tikai skalu vai sveci.

Staburags.lv ARHĪVS

Gaismas pils slīgst tumsā

Kategorijas