Dārgumus izvēlas pašu novadu ļaudis

2015. gada 10. februāris 00:01

Pie lasītājiem ceļu sācis apjomīgs AS “Lauku Avīze” izdevniecības kopdarbs ar novadu pašvaldībām — “Latvijas novadu dārgumi”. Grāmatas radīšanā piedalījušies 73 Latvijas novadi. No Aizkraukles reģiona — Kokneses, Pļaviņu, Aizkraukles un Jaunjelgavas pašvaldība. Īpašā izdevuma vērtība — dārgumus vērtējuši un izraudzījuši pašu novadu ļaudis: muzeju darbinieki, vēstures pētnieki, kultūrvēsturiskā mantojuma apzinātāji.

Izdevuma veidotāja Ilze Būmane atzīst: “Katrs no tiem stāsta par vienu tikai sev raksturīgu un nozīmīgu lietu, notikumu vai cilvēku, tā savdabīgā veidā izstāstot arī Latvijas vēsturi. Izvēlētie dārgumi simbolizē dažādus gadsimtus un laikmetus Latvijā. Izdevumā apskatāmi un izlasāmi stāsti par baznīcu zvanu, karogu, kinoscenāriju, nēģu taci, mācītāja talāru, tautas tērpiem, vēstulēm, zobeniem u. c.”
Patiesības manifestācija
Rakstniece Anna Žīgure par grāmatu teikusi: “Patiesībā šī ir Latvijas pagastu dižošanās krustu šķērsu pāri visai valstij un cauri laikiem, no senatnes līdz šodienai. Cik daudz pašcieņas un cik dziļa mīlestība plūst no katras lapaspuses! Arī šādā veidā, gabaliņu pa gabaliņam vien, var uzbūvēt mūsu vienīgo, neatkārtojamo Latviju. Pagastu dārgumi satur kopā tautu un veido pamatu nākamo paaudžu apziņai.”
Izdevumā kā par vienu no Kokneses novada dārgumiem ir stāsts par tēlnieka, skolotāja, sportista un tūrista Voldemāra Jākobsona (1899—1974) mugursomu, ar kuru plecos viņš stāvējis Daugavas krastā, apceļojis Eiropas valstis un vienmēr atgriezies savās mājās “Galdiņos” Bebru pagastā. Zilā brezenta mugursoma joprojām ir goda vietā tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā mājā — muzejā. “Pelēkā vēja blūzē lielām kabatām, slēpotāja vai kalnos kāpēja zābakiem kājās un tukšu mugursomu plecos — tāds Voldemārs Jākobsons bija redzams it visur, arī Mākslas akadēmijas gaiteņos no 1921. līdz 1931. gadam. Cik neizpratnes, cik jautājumu šī soma neizraisīja citos cilvēkos! Tikai retais zināja, ka tukšā mugursoma bija viņa Patiesības manifestācija,” tā par mākslinieku teic Linda Šmite, viņa dzīves un daiļrades pētniece.
Gleznā — plostnieki
Voldemāra Jākobsona pirmie darba gadi aizrit Pļaviņās. Par sava novada dārgumu pļaviņieši izraudzījuši Jākobsona laikabiedra un drauga Aleksandra Štrāla gleznu “Plostnieki”. Šo izcilo darbu gleznotājs radījis 1929. gadā Pļaviņu Skaldulejās 50 gadu vecumā. Šajā dzīves posmā tapušas mākslinieka labākās, vērtīgākās gleznas. Darbā “Plostnieki” autors attēlojis Štrālu dzimtas vīriešus — plostniekus.
Godina Stenderu
“Gods mātei, kas to mīļi dar’, Ko tēvs dēļ darbiem tā nevar.” Šāds uzraksts lasāms uz pirmās latviski izdotās ilustrētās ābeces vāka. Evija Vectirāne, Jaunjelgavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste, izdevumā atklāj: “Jaunjelgavas novads lepojas ar savu novadnieku — rakstnieku, valodnieku, vācu tautības mācītāju Gothardu Frīdrihu Stenderu, “Bildu Ābices” autoru, kurš trīsdesmit gadus kalpojis Sunākstes baznīcā. 1787. gadā latviski tika izdota pirmā ilustrētā lasītprasmes apguves grāmata — Vecā Stendera “Bildu Ābice”, kas ir ne tikai visas Latvijas, bet jo īpaši — Jaunjelgavas novada Sunākstes dārgums. Tajā katram burtam veltīta dzejas divrinde un burta nozīmi ilustrējošs attēls.”
Pirmais vēstnesis
Aizkrauklieši par savu novada dārgumu sauc senu pagātnes liecību, kurā pirmo reizi ieskanas cerības atbrīvoties no gadu simtiem ilgās dzimtbūšanas.
“Ašerādenas (Aizkraukle) un Rīmaņu (Skrīveri) muižkungs Karls Frīdrihs Šulcs fon Ašerādens 1764. gada rudenī izdeva privātlikumus saviem zemniekiem jeb tā dēvēto Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesu. Pirmā daļa bija veltīta kustamajai mantai, otrajā daļā bija izskatīti ar zemes lietām saistīti jautājumi. Trešā daļa bija veltīta zemnieku klaušām un nodevām. Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa izraisīja vislielāko neapmierinātību Vidzemes bruņniecības aprindās.
Landtāgs panāca, ka grāmatas vēl nepārdotos eksemplārus draudžu mācītāji savāca un sadedzināja. Šis dokuments ir “pirmais vēstnesis” latviešu dzimtcilvēku tiesībām, ekonomiskajai brīvībai. Tas ir pirmais mēģinājums ierobežot vācu muižnieku tiesības.
Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā ir 1914. gadā izdotais faksimilizdevums,” izdevumā atklāj Lilija Jakubenoka, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste.
Latvijas novadu dārgumi satur kopā tautu un veido pamatu nākamo paaudžu apziņai. Grāmatas veidotāji teic: grāmata nav pabeigta, tā turpinās... ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Dārgumus izvēlas pašu novadu ļaudis

Kategorijas