Pret vampīriem un gripu

2015. gada 10. februāris 00:01

Sākoties periodam, kad apkārtējie arvien vairāk slimo ar gripu, noteikti aug arī pieprasījums pēc ķiplokiem. Tiem jau izsenis piedēvētas gan ārstnieciskas, gan dažkārt arī maģiskas īpašības, piemēram, spēja aizbiedēt vampīrus.
Ķiploks ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas augs (kultivētie parasti ir viengadīgi vai divgadīgi). Tiek
audzēti gan kā garšaugi, gan kā ārstniecības augi. Radniecīgi sīpoliem, šalotēm, puraviem un maurlokiem. Augam raksturīga asa, pikanta garša. Visbiežāk no tā izmanto daļu, kas aug zem zemes — ķiploka sīpolu. Ķiploku izcelsmes vieta ir Centrālāzija, bet cilvēki apzināti tos sāka audzēt Ķīnā. Latvijā ķiplokus sāka kultivēt 12. — 15. gadsimtā.
Ķiploki izaug 20—100 centimetru augsti. Zem zemes ir sīpols, kuru veido vairākas daiviņas. Saknes attīstās vidēji 20—30 centimetru garas. Pēc sīpola izaugšanas tās atmirst. Vienam augam ir no astoņām līdz divpadsmit lapām, kas ir lineāras un plakanas, pie pamatnes — stobrveida.
Der gandrīz visam
Ķiploka labās īpašības dažādu slimību gadījumā tiek izmantotas jau izsenis, tautas medicīnā kā ārstniecisku līdzekli to lieto gadsimtiem. Ķiplokus izmanto gan nepārstrādātus, gan ceptus, vārītus un marinētus pievieno visdažādākajām ēdienu receptēm.
Pamatā ķiploki satur spēcīgas darbības sēru saturošus savienojumus. Šīs vielas nodrošina ne tikai auga raksturīgo smaržu, bet arī tā iedarbību uz organismu. Ķiploks ir arī lielisks mangāna, B6 un C vitamīnu un selēna avots.
Regulāra ķiploku lietošana uzturā pazemina paaugstinātu asinsspiedienu. Samazinās arī holesterīna līmenis asinīs, intensīvāk noris slāpekļa oksīda veidošanās asinsvados, kā dēļ tie atslābst un paplašinās. Tiek uzskatīts, ka ķiploki palīdz aizkavēt aterosklerozes un citu sirds-asinsvadu slimību attīstību, kā arī samazina infarkta risku. Ķiplokos ietilpstošais selēns pasargā ne tikai no sirds slimībām, bet arī nodrošina aizsardzību pret audzējiem un smago metālu kaitīgo iedarbību uz veselību.
Nav gluži mīts, ka ķiploki jālieto vīrusu un gripas laikā, jo tajos esošās vielas ievērojami mazina iekaisumu, spēj mazināt sāpes un iekaisumu artrīta gadījumā.
Ķiploku antibakteriālo un pretvīrusu darbību nodrošina sēru saturošais savienojums allicīns, kas spēj nogalināt ne tikai vienkāršākos vīrusus, kas izraisa saaukstēšanās slimības, bet arī tuberkulozi un botulismu izraisošos mikroorganismus. Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka ķiplokos esošās aktīvās vielas darbojas pat pret tādiem mikroorganismiem, kas kļuvuši nejutīgi pret dažādām zāļu vielām.
Pētījumos atklāts, ka ķiploki satur vielas, kas ir aktīvas pret ādas audzējiem, tāpat tie palīdz pasargāt organismu no bojājumiem, kas rodas cukura diabēta slimniekiem, un samazināt ķermeņa masu.
Veselīgas ir ne tikai pašas ķiploku galviņas, bet arī vasarā zaļās lapas, kuras var pievienot salātiem un citiem ēdieniem. Tāpat veselīgi ir lakši jeb savvaļas ķiploki, kas gan dabā augoši ir aizsargājami. Tomēr tie labprāt aug arī dārzā un mīl daļēji noēnotas vietas. Lapas atgādina maijpuķīšu lapas, lakši smaržo un garšo pēc ķiplokiem, tikai ir maigāki, tāpēc lapas droši var ēst svaigas, pievienojot salātiem, zupām un citiem ēdieniem.
Ķiploki netiek uzskatīti par īpaši alerģiskiem, taču tas nenozīmē, ka tos vajadzētu ēst bez sāta. Apēdot tos lielā daudzumā, var rasties gļotādas kairinājums, piemēram, kuņģī. Tāpat arī nevajadzētu paļauties, ka ķiploku lietošana uzturā paglābs no visām saslimšanām. Lai gan veselīgs produkts, tās tomēr nav zāles.

Ķiploku audzētāja: veselīgi un garšīgi
Antra Zeiliņa kā mājražotāja ar ķiploku audzēšanu nodarbojas trīs gadus, bet piemājas dārziņā tos dēsta jau divdesmit gadu. Viņai pašai ķiploki garšo ļoti, un arī bērnībā tos no ēdiena ārā neesot lasījusi.
Ķiplokus Antra sākusi audzēt, jo pirms trijiem gadiem šī niša bijusi brīva, un arī tagad Latvijā ķiploku
audzēšana esot aktuāla. “Pašiem mums ķiploki garšo, tāpēc izvēloties, ko audzēt, īpaši nebija šaubu,” atzīst A. Zeiliņa. Tiesa gan, pērn raža nav izdevusies, jo daļa stādījumu cietusi kailsala dēļ, bet novāktie bijuši derīgi vien pārstrādei, jo izauguši sīki.
Audzētāja savu produkciju pircējiem piedāvā iegādāties gan svaigus, gan pārstrādātus, cenšoties iepriecināt ar maksimāli dažādiem ķiploku izstrādājumiem.
“Visvairāk cilvēkus uzrunā mans sortiments, noformējums un interese to nogaršot. Pievienotā vērtība ir pārstrādāt ķiploku, nevis vienkārši audzēt un tirgot.”
Antra gan atzīst, ja produkts tiek karsēts, tas daļēji zaudē savu vērtību. Vairāk produkcija tiekot piedāvāta kā garšīga piedeva.
Savukārt kā svaiga ķiploka priekšrocības mājražotāja liela tam piemītošās dziednieciskās spējas. “Tas satur sēra savienojumu, no kura visspēcīgākais ir allicīns, vitamīnus, minerālvielas. Uzlabo holesterīna līmeni organismā, ir labvēlīgs asinsritei un palīdz pretoties vīrusiem.”

Iveta,
45 gadi
◆ Mūsu ģimenē ķiploki ir ļoti iecienīti. Es arī ticu to labvēlīgajai ietekmei cilvēka imunitātei. Protams, nevar izārstēt gripu vai saķertu vīrusu, ja tajā dienā, kad saslimst, sāk ēst ķiplokus. Skaidrs, ka nepalīdzēs. Ķiploki jāēd visu gadu. Turklāt ne jau tikai ķiploki, ēdienam kopumā jābūt sabalansētam. To, vai ķiploki palīdz atvairīt konkrētas kaites, piemēram, uzlabo asinsriti un sirdsdarbību, lai vērtē zinātnieki. Domāju, nav mūsu spēkos pašiem noteikt, kāpēc cits ir veselīgāks, bet cits slimo bieži. Nedomāju, ka var apgalvot — veselīgajam vienīgais pluss ir tas, ka viņš daudz ēd ķiplokus.
Mēs parasti ķiplokus vairāk sākam ēst rudenī, kad novākta to raža, un vairāk vai mazāk lietojam uzturā līdz pavasarim. Vasarā varbūt mazāk — ja izmantojam, tad marinējot gaļu grilēšanai, nevis svaigus.
Paveicies, ka ģimenē ķiploki garšo visiem. Vecākie bērni tos ēd dažādos veidos, mazajam iecienīta ķiploku—krējuma mērcīte un grauzdiņi.
Kad meitiņa vēl bija maza, kāru pie gultiņas arī ķiploku krelles. Tas bieži vien tiek ieteikts kā viens no veidiem, lai pasargātu zīdaiņus no saslimšanas ar gripu. Ar gripu viņa nesaslima, bet, vai tas bija ķiploku virtenes dēļ, to neviens nekad nepateiks. Nav jau grūti tās daiviņu krellītes uzvērt — ja nu tomēr kaut nedaudz palīdz.

Vladimirs,
38 gadi
◆ Es visādiem pesteļiem neticu. Vienu gadu draudzenes iespaidā jau no rudens sāku uzturā daudz lietot ķiplokus un tieši tajā gadā diezgan smagi saslimu ar gripu. Domāju, ķiploku veselīgā iedarbība ir krietni vien pārspīlēta. Senos laikos, kad medicīna vēl nebija attīstījusies, protams, bija jālieto dabas veltes, jo nebija jau citu variantu. Mūsdienās var atrast labākus veidus, kā savu organismu aizsargāt pret saslimšanu. Pirmkārt, jau ir iespēja pret gripu vakcinēties, ko es arī katru gadu izmantoju. Tāpat aptiekās nopērkami atbilstoši vitamīnu kompleksi. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Pret vampīriem un gripu

Kategorijas