Staburags.lv ARHĪVS

Brauciet uz ārzemēm!

Sandra Pumpure

2015. gada 6. februāris 10:28

277
Brauciet uz ārzemēm!

Šādi gribas secināt, izlasot ziņu, ka valsts atklāj jauniešu reemigrācijas programmu “Darbs valsts pārvaldē”. Tās mērķis ir radīt pievilcīgākus apstākļus, lai jauni, izglītoti cilvēki atgrieztos Latvijā. Tas arī palīdzēšot risināt speciālistu trūkuma problēmas valsts pārvaldē. Desmit jauniešiem piedāvās gada laikā prakses vietas valsts pārvaldē ar 1000 eiro mēneša stipendiju “uz rokas”. Pieteikumu esot ļoti daudz, un tas neizbrīna, jo tāda summa ne tikai jaunietim, bet arī speciālistam ar stāžu ir gana liela.

Tāds dalījums ir nekorekts pret jauniešiem, kuri mācās un mēģina veidot savu karjeru un dzīvi Latvijā. Vai viņi nav pelnījuši šādu iespēju? Turklāt šobrīd mācību iestāžu audzēkņiem par darbu prakses laikā vispār nemaksā. Tas ir kā lētais darbaspēks. Ko tāds no ārzemēm atbraucis jaunietis darīs pēc šādas paaugstinātas maksas prakses? Ja arī viņam pēc tam piedāvās pastāvīgu darbu, diez vai alga saglabāsies tādā līmenī, un praktikants atkal dosies robežas virzienā. Skumji, ka valsts līmenī joprojām saglabājas vienas dienas politika, jo vispirms domā par to, kā novērst sekas, bet ne par to cēloņiem. Tā dēvētie “treknie gadi” jau parādīja, ka nav vajadzīgi speciāli reemigrācijas plāni, lai cilvēki atgrieztos Latvijā. Algu varēja nopelnīt atbilstošu, tāpēc arī daudziem nekur projām nebija jābrauc.  Radu, draugu un paziņu ģimenēs redzams, ka vecāki cenšas bērniem nodrošināt izglītību, tikai perspektīva nav spoža. Tāpēc žēl to jauniešu, kuri ieguvuši augstāko izglītību un tepat Latvijā strādā mazkvalificētu darbu, jo par to vairāk maksā. Izglītība jau, protams, ir ieguldījums, kurš nekur nezūd, bet pēc laika tomēr grūti atjaunot profesionālās zināšanas, jo nav prakses. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ir augsts jauniešu bezdarba līmenis. Viena daļa, visticamāk, nevēlas neko darīt, bet vairums tomēr meklē savu vietu.  Nenoliedzami, Nodarbinātības valsts aģentūra jauniešiem šobrīd piedāvā dažādas programmas gan mācībām, gan praksei, gan darba meklējumu iespējām. Tomēr nevienai no tām nav tāda materiālā seguma, kā šai reemigrācijas programmai. Ja arī jaunietis veiksmīgi iziet šo ceļu, viņa cerību spārnus realitāte bieži apcērpj, jo nākotne nerādās spoža. Jau ilgstoši Latvijā vērojama tendence, ka darbu ar stabilu algu nodrošina tikai valsts un pašvaldības iestādes. Pārējiem jākuļas, kā prot, bet perspektīva paliek arvien bēdīgāka. Darba trūkst, galvenais — apmaksāta darba un tādu darbavietu, kur par tevi maksā nodokļus. Grūti pateikt, vai tā ir apzināta sistēma vai valsts politikas un ekonomikas veidotāju tuvredzība. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.