Kad sāp mugura, jādodas pie Ervīna

2015. gada 6. februāris 00:01

858

Viens no jaunākajiem speciālistiem Aizkraukles medicīnas centrā ir fizioterapeits Ervīns Torsters. Pēc augstskolas beigšanas šī viņam ir pirmā darbavieta. Pavadījis tajā sešus mēnešus, iepazinis aizkraukliešus un bagātinājis savas zināšanas.

Cēloni meklē, izanalizējot stāju

— Frizieris, ejot pa ielu, uzmanību pievērš apkārtējo frizūrām, šuvējs — apģērbam. Kas “krīt” acīs fizioterapeitam?

— Cilvēku gaita. Pirms studijām tam nepievērsu uzmanību, bet jau no pirmā kursa tas, kā cilvēki pārvietojas, nepareiza gaita, kļuva svarīgi. Gaitā atspoguļojas gan emocionālais, fiziskais noskaņojums, gan ilgstošas problēmas, piemēram, jau no bērnības kautrīgiem cilvēkiem augums sakumpis, pleci savilkti uz priekšu, soļi mazāki. To var attiecināt uz abiem dzimumiem.

— Daļa cilvēku ar nepareizu gaitu, stāju nonāk fizioterapeita kabinetā?

— Samērā maza daļa. Pārējie izvēlas neārstēt sevi, samierināties. Tiem, kuri atrod ceļu, parasti ir sūdzības, ka sāp kaut kas, bet nav rentgena, magnētiskās rezonanses, tomogrāfijas izmeklējumu, kuros ieskatoties redzētu sāpju cēloni. Ja tā visa nav, cēloni var meklēt, izpētot pacienta stāju un gaitu, tādā veidā konstatējot problēmu. Arī stāja daudz “pastāsta” par cilvēku. Tikai tad nav garantijas, ka atrastā vaina ir īstā. Jāapmeklē rehabilitologs un jāveic nepieciešamie izmeklējumi. Šajā darbā vajadzīgas arī psihologa zināšanas, jo daudzu problēmu cēlonis meklējams galvā — attieksmē, raksturā. Bez pozitīva kontakta ar pacientu strādāt ir grūti.

Ir pamats, uz kura celt

— Ir ierasts uzticēties un ņemt vērā padomus, kurus dod speciālists ar lielu stāžu. Ienākot šajā kabinetā, viņi satiek ļoti jaunu cilvēku.

— Jā, daudzi ir izbrīnīti. Bet ko lai dara — pietiek ar četriem gadiem, lai kļūtu par fizioterapeitu. Kursā bijām ap 90 jauniešu, līdz galam izturēja puse, kas arī ir liels skaits. Katram no mums jāsameklē darbavieta, un, tikai regulāri praktizējot, varam iegūt sertifikātu, un šogad pavasarī plānoju tam pieteikties. Tā kā, strādājot šajā specialitātē, jāzina kaut nedaudz, bet par pilnīgi visām ķermeņa sistēmām, tad, gatavojoties sertifikācijai, apgūstamais informācijas apjoms ir ļoti liels.

— Kā izlēmi pievērsties tik komplicētai veselības nozarei?

— Iespējams, uz to vedināja aizraušanās ar sportu, vingrojumiem, aktīvām kustībām. Iedvesmotājs bija arī mans onkulis — sporta skolotājs Gulbenē.

— Pabeidzis augstskolu, jūti, ka tevī ieliktas pamatīgas zināšanas?

— Tikai pamats. Lai kļūtu par labu speciālistu, daudz jādara pašam — jāapmeklē kursi, nodarbības, lekcijas, regulāri jālasa speciālā literatūra. Tik dažādu saslimšanu, ar kādām jāsaskaras ikdienas darbā, studējot izskatīt nevar.

— Kādas ir jomas, kurās darboties ar fizioterapeita izglītību?

— Iespēju ir daudz. Nedaudz pamācoties klāt, var strādāt par personīgo treneri, var vadīt nodarbības baseinā, fitnesa treniņu vai būt par konsultantu trenažieru zālē.

Bez angļu valodas neiztikt

— Atceries savu pirmo pacientu?

— Tas bija prakses laikā. Sociālās integrācijas valsts aģentūras norīkota sieviete pēc insulta.

— Interesē arī televīzijas seriāli, filmas par ārstiem?

— “Doktors Hauss”. Paskatīties interesanti, bet pie mums šādas ārstēšanas metodes nesaprastu. Lasīju, ka Vācijā tieši seriāla iespaidā bija atklāts kādas saslimšanas cēlonis arī reālajā dzīvē. Tas bija saistīts ar implanta materiālu un saindēšanos.

Biežāk lasu speciālistu publicētos pētījumus internetā. Latviešu valodā tādu ir maz, pārsvarā angliski. Par to pārliecinājos, strādājot pie bakalaura darba. Kad bieži jāsaskaras ar profesionāliem terminiem, starp krievu un angļu valodas literatūru nepārprotami izvēlos angļu.

— Par kādu tēmu bija bakalaura darbs?

— Dziļās muskulatūras trenēšanas metodika. Salīdzināju divas metodes — individuālo, kad pacients patstāvīgi veic vingrinājumu, un kopā ar asistentu. Bija izveidotas divas nodarbību grupas, un salīdzināju progresu abām.

“Uz ātro” var līdzēt teips

— Kādi pacienti ir aizkrauklieši?

— Daudziem ir muguras problēmas, arī sievietēm, kas strādā sēdošu vai citādi monotonu darbu, un vīriešiem, kas ilgstoši strādājuši smagu darbu un tagad izjūt sekas — muguras sāpes. Vīriešiem problēmas sākas jau pirms 30 gadu vecuma. Trešā grupa ir bērni — stājas problēmas ar nepareizi veidotām kājām, pēdām.

— Kādi ir “ātrie” līdzekļi pret muguras un spranda sāpēm, izņemot pretsāpju tableti?

— Uzliekot tā saucamos fizioloģiskos teipus. Tie iedarbojas uz muskuļiem līdzīgi kā elastīgās saites. Ar teipu palīdzību var tonizēt vai detonizēt muskuli, tādējādi mazinot sāpes. Vāja vēdera un muguras muskulatūra rada lielu slodzi mugurkaulam, rodas brīvkustības, iespiesti nervi, trūces. Daudzkārt līdzēt var muskulatūras nostiprināšana un vingrojumi.

— Vai katru, kurš atnāk pēc palīdzības, gribas padarīt veselu?

— Vēlos gan, bet ne vienmēr tas izdodas. Rezultāts ir daudz labāks, ja pacients sadarbojas, ja jūtu viņa vēlmi izārstēties. Tiem, kuri paši iesaistās sevis pilnveidošanā, ir arī prieks palīdzēt. Tomēr gadās arī tādi, kuri atnāk un gaida no manis brīnumu.

“Kačāties” ar ārsta pieeju

— Gan ārsta, gan fizioterapeita darbs ir kā nebeidzama cīņa. Vai tas dažkārt nerada pesimismu?

— Bet ar kaut ko savs ceļš dzīvē jāsāk. Strādājot tādā vietā kā Aizkraukle, ir iespēja saskarties ar ļoti dažādiem gadījumiem, nav vienveidības, kāda būtu fizioterapeitam kādā lielā slimnīcā, strādājot šaurā nozarē. Es gan sevi nepielīdzinu ārstam, manuprāt, tās ir divas dažādas jomas, un fizioterapeits nav tas pats, kas ārsts, lai gan vairumā gadījumu cilvēki šīs divas lietas jauc. Es darbojos ar rehabilitācijas metodēm pēc pārciesta insulta, infarkta, lūzuma un daudziem citiem gadījumiem, cenšoties atgūt iepriekšējo funkcionālo stāvokli, uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti. Ir gadījumi, kad pie manis atnāk cilvēks ar vienu diagnozi, bet darbojoties atklājas vēl citas problēmas. Par rutīnas iestāšanos nevarētu sūdzēties, īpaši, kad atnāk pacients ar iepriekš man vēl nezināmu diagnozi.

— Svaru zāli apmeklē prieka vai arī nepieciešamības pēc?

— Pirms septiņiem gadiem Rembatē pārsvarā visi mana vecuma jaunieši brīvo laiku pavadīja, cilājot stieņus, audzējot muskuļus. Tagad, kad iegūta izglītība, radusies cita saprašana un attieksme pret šādām nodarbībām, bet pametis tās neesmu. Fizioterapeita darbs arī prasa labu fizisko sagatavotību. Nereti, palīdzot cilvēkiem atgūt kustību spējas, viņa vietā jāizcilā kāja vai roka. Kad palātā pacientam jāveic pasīvas kustības kājām, bet gulta ir ļoti zema, bet mans augums ap metru deviņdesmit, tad, saliecoties un strādājot, pats sāpes mugurā jūtu jau pēc pāris minūtēm. Arī masāžas ir smags fizisks darbs. Bet, ja redzu, ka darbs dod rezultātu, ka palīdzu cilvēkiem, par padarīto ir prieks.

Pēc darba uz baseinu

— Vai brīžiem nepaliek sevis žēl, īpaši, kad nodarbini sevi ar lielu fizisko slodzi?

— Brīžiem par to aizdomājos, piemēram, spēlējot florbolu. Tas ir asimetriskais sporta veids, kas nozīmē, ka visas darbības notiek ar vienu ķermeņa pusi. Ja esi labrocis, tad nūju turi labajā pusē un arī citas darbības veic tikai ar vienas puses muskuļiem. Līdzīgi kā hokejā, rokasbumbā, basketbolā, spilgts piemērs ir arī šķēpmešana. Viens no simetriskajiem sporta veidiem ir peldēšana. Neiztieku arī pats bez traumām — spēlējot florbolu, pārrāvu kājai krustenisko saiti. Tomēr zinu, ko darīt, lai nerastos nopietnas muguras problēmas, lai nenodarītu sev pāri.

— Vai atliek laiks arī kam citam?

— Mana draudzene mācās par medicīnas māsu, un ar viņu varam pārspriest ar medicīnu saistītas lietas. Iznāk arī darbu “ņemt” uz mājām, vismaz domās laiku veltīt kādam konkrētam gadījumam. Konsultējos ar kolēģiem, kursabiedriem, pameklēju informāciju speciālajās mājaslapās internetā.

— Ko ieteiktu darīt biroja darbiniekiem, kuriem ikdiena paiet, sēžot pie datora?

— Liels ieguldījums veselībā ir baseina apmeklējums — peldēšana. Pēc darba mājās atrast brīdi, lai pavingrotu. Arī pastaiga, skrējiens var līdzēt. Ar velotrenažieri šoreiz būs maz līdzēts, jo mugurai, sprandam ar to nebūs nekādas aktivitātes. Vienīgais labums sirdij. Ja nedara neko, problēmas sēdoša darba dēļ radīsies jau pēc gada. Liela nozīme arī liekajam svaram.

— Ja neiesim pie ārsta, neinteresēsimies par savu veselību, kādi būsim pēc pāris gadu desmitiem?

— Tādu, kuriem nepieciešama speciālista palīdzība, kļūst arvien vairāk. Intensīvi lietojot plantšetdatorus, jaunieši bojā augumu, pleci sakumpst, muguras kļūst ieapaļas, muguras augšdaļas muskuļi novājinās un veidojas asimetriska stāja.

Vizītkarte

Vārds uzvārds:
Ervīns Torsters.
Dzimšanas vieta un laiks: Rembate, 1990. gada
6. novembris.
Izglītība:
absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju — profesionālā bakalaura grāds fizioterapijā.
Dzīvesvieta:
Lielvārde.
Nodarbošanās:
Aizkraukles medicīnas centra fizioterapeits.
Vaļasprieks:
florbols un nodarbības svaru zālē.
Horoskopa zīme:
Skorpions.

Staburags.lv ARHĪVS

Kad sāp mugura, jādodas pie Ervīna

Kategorijas