Darboties kopā būtu efektīvāk

2015. gada 6. februāris 00:01

306

Daugavas krastos izvietotās pašvaldības jau kādu laiku spriež par iespēju apsaimniekot ūdenskrātuves baseinu, citus publiskos ūdeņus un tiem pieguļošo teritoriju. Idejas iniciatore ir Kokneses pašvaldība, kas aicina kaimiņu novadus apvienot spēkus un kopīgi veidot apsaimniekošanas organizāciju.

Aicina iesaistīties kaimiņu novadus

Apsaimniekošanas organizācijas izveidē Koknese aicināja iesaistīties vēl sešus novadus — Aizkraukles, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Krustpils, Skrīveru un Salas. Šie novadi ir Daugavas krastā, un Daugava ir lielākā publiskā ūdenstilpe to teritorijās.

Kokneses novada pašvaldībā par ūdenskrātuves apsaimniekošanu aktīvāk sāka spriest pagājušajā gadā un pērn lūdza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nodot Kokneses novada domes valdījumā divus publiskos ūdeņus un zemi zem tiem. Ministrija lūgumu apmierināja. Abiem zemesgabaliem pašvaldība nolēma noteikt publisko ūdeņu statusu. Pagājušajā gadā Koknesē rīkoja pirmo ar šo ideju saistīto tikšanos, uzaicinot kaimiņu novadu pārstāvjus un speciālistu — ihtiologu. Tā pamazām ideja tiek attīstīta.

Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris stāsta, ka šobrīd notiek aktīvas tikšanās un sarunas, lielākā daļa iesaistīto pašvaldību izdevies pārliecināt, skeptiskākais pagaidām ir Salas novads. “Vakar tikāmies ar Lielvārdes un Ķeguma novada un Jēkabpils pilsētas pārstāvjiem. Ja viņi iesaistītos, mūsu spēks būtu vēl lielāks. Piemēram, piesaistīt resursus no fondiem katrai pašvaldībai, atsevišķi lūdzot, nebūtu tik efektīvi kā kopā, kad ir lielāks spēks un ietekme.”

Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis uzsver, ka būtisks ieguvums būtu iespēja iesaistīties projektos, kuros iegūt līdzekļus spēcīgai apvienībai būtu lielāka varbūtība nekā mazai pašvaldībai. “Šovakar domes sēdē ar deputātiem pārrunāsim šo jautājumu, es uz šo ideju raugos pozitīvi,” stāsta Andris Zālītis.

Jāizstrādā plāns

“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā runāju ar valsts sekretāru, un viņiem iebildumu pret šo ieceri nav,” stāsta Dainis Vingris. “Ir būtiski neko nesasteigt, visu pamatīgi izrunāt un saprast, kāda būtu labākā organizācijas juridiskā forma. Sākotnēji spriedām, ka varētu veidot pašvaldības aģentūru, taču pārdomājot secinājām, ka šī pārvaldes forma būtu juridiski pārāk smagnēja. Varbūt veidot nodibinājumu, bet pagaidām līdz šīm juridiskajām lietām vēl tālu, vispirms jātiek skaidrībā ar mērķiem. Protams, jāizstrādā ūdens apsaimniekošanas plāns, jāizvirza mērķi, jāsaprot, kāpēc mēs to vispār darām. Iedzīvotāji jautā, kāpēc ir maz zivju, nav kuģu ceļu? Nespējam saprast, kāpēc zivju ir salīdzinoši maz — vai tās netiek ielaistas, vai maluzvejnieki tās izzvejo ar tīkliem?” Nākamnedēļ Koknesē plānota tikšanās ar “Latvenergo” pārstāvjiem. Tās laikā noskaidros, vai ir izstrādāts pētījums, kādas zivis būtu jālaiž ūdenskrātuvē, cik daudz un kādas varētu makšķerēt utt. “Latvenergo” ik gadu atvēl naudu zivju resursu atjaunošanai. “Runājot ar iesaistīto pašvaldību pārstāvjiem, spriedām, ka mēs arī varētu atvēlēt naudu zivju resursu papildināšanai, taču vajadzīgs plāns. No speciālistiem esmu dzirdējis izteikumu, ka šo vietu varētu padarīt par zivju “paradīzi”. Mums arī jāsaprot, vai pietiek ar valsts institūcijām, kuras uzrauga ūdeņus, vai tomēr nepieciešams papildinājums no pašvaldības. Vidzemes pusē pašvaldības algo cilvēkus, kuri, piemēram, uzrauga Burtnieku un Alūksnes ezeru — lai neliek tīklus, naktsšņores u. c.”

Varētu izbūvēt laivu piestātnes

Līdztekus zivju “paradīzes” radīšanai pašvaldības vēlas attīstīt tūrismu — visu Daugavas krastu pašvaldību teritorijai varētu dot skaistu, skanīgu nosaukumu, veidot kopīgu mārketingu, dabas takas — pasniegt kā vienotu tūrisma objektu. Ja iespējams, varētu piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzekļus.

Lai attīstītu ūdenstūrismu, nepieciešamas piestātnes, taču problēmas to veidošanā rada Pļaviņu HES izraisītās svārstības ūdenskrātuvē. Šī iemesla dēļ nepieciešams būvēt specifiskas piestātnes — tām jābūt peldošām un ziemā jāizceļ ārā, kā tas šobrīd jau ir Pļaviņās. Problemātiska stāvajos krastos ir laivu ielaišana ūdenī. “Jāizbūvē īpašas konstrukcijas, lai to var izdarīt vieglāk. Būtu labi, ja katrā pašvaldībā varētu ierīkot tādu mazu ostiņu, vietu, kur būtu sakārtota infrastruktūra — apgaismojums, izbūvētas labierīcības, autostāvvietas. Atbrauc, novieto auto un laid laivu upē. Pašvaldībām būtu jāizstrādā ideja, kā tas varētu darboties, pašām neiesaistoties pakalpojumu sniegšanā — tā būtu niša uzņēmējiem. Bet kādam tas jāiesāk — sniega pika jāiekustina, lai veidojas lavīna. Process nenotiek ātri, ir lietas, ko līdz galam neizprot, tāpēc svarīgi ar visām iesaistītajām pašvaldībām un iestādēm runāt,” saka Dainis Vingris. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Darboties kopā būtu efektīvāk

Kategorijas