Nevajag aizbildināties, vajag strādāt!

2015. gada 3. februāris 00:01

Pēc publiskotās Valsts kontroles revīzijas par sociālās palīdzības sniegšanu pašvaldībās publiskajā telpā parādījās dažu pašvaldību darbinieku taisnošanās, ka viņiem nav pieejamas vajadzīgās datubāzes, nevar zināt palīdzības prasītāju patieso materiālo situāciju un vispār — cilvēki paši atbildīgi par ziņām, ko sniedz dienestam. Turklāt komentārus par revīzijām sniedz arī tās pašvaldības, kurās revidenti nemaz nav bijuši.
Atbildīgas ir abas puses
Tā teikt, ko jūs gribat, mūsu darbs ir sēdēt pie rakstāmgalda, izmantot to, kas acu priekšā, nevis iet un iepazīties ar reālo situāciju dzīvokļos un mājās. Patiesībā šo dienestu funkcijas tomēr ir plašākas un prasa patiesu iedziļināšanos savu klientu situācijā, lai palīdzība nonāktu pie tiem, kam tā tiešām visvairāk ir nepieciešama.
Par informācijas patiesumu atbildīga gan persona, kas prasa palīdzību, gan sociālais dienests, kam jāpārbauda personas sniegtās ziņas — to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 299. Ja atvēlētā mēneša laikā līdz lēmuma pieņemšanai sociālais dienests izmantotu savas tiesības un pilnvērtīgi darbotos ar valsts informācijas sistēmām un reģistriem, pieprasītu papildu ziņas no citām valsts un pašvaldību institūcijām, arī no paša palīdzības prasītāja, kā arī veiktu personas dzīvesvietas pārbaudi, rezultāts būtu atbilstošs normatīvajiem aktiem un Valsts kontrolei nebūtu nekādu aizrādījumu.
Labākais piemērs Liepājā
To, ka tas ir iespējams, pierādīja Liepājas sociālais dienests, kur netika konstatēta neviena kļūda. Pašvaldības noteikti teiks, ka gaidīt nav laika, jo palīdzība jāsniedz nekavējoties. Taču arī šādos gadījumos normatīvie akti piedāvā risinājumu — trūcīgas personas statusu var piešķirt vienam mēnesim, īpašos gadījumos — izmaksāt vienreizējo pabalstu ārkārtas situācijā, neveicot ienākumu izvērtējumu. Diemžēl revīzijā konstatēti gadījumi, kad nav pārbaudīta pat acu priekšā esošā informācija, pārbaudes akti noformēti formāli, personas dzīvesvietas pārbaude nav veikta ilgstoši vai vispār nav veikta. Piemēram, Jelgavas pilsētas un Siguldas novada sociālais dienests pieprasa klientiem iesniegt bankas kontu izdrukas, taču viens sociālais darbinieks ņem vērā informāciju par personas regulārajiem ienākumiem (uzturlīdzekļiem, trešo personu iemaksām skaidrā naudā), bet cits — ignorē un pat nepieprasa sniegt skaidrojumu par ienākumu avotu.
Taisnošanās, ka problēmas noskaidrot cilvēku reālo mantisko situāciju ir arī tāpēc, ka nav pieejamas visas vajadzīgās datubāzes, neiztur nekādu kritiku. Revīzijā konstatēts, ka dažos sociālajos dienestos to darbinieki nepārbauda informāciju pat tajās informācijas sistēmās vai reģistros, kur tiem ir piekļuve. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka jāņem vērā visi ienākumi, kas gūti no kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanas, tāpēc sociālajam dienestam jāpārbauda arī vēsturiskā informācija par personai piederošajiem īpašumiem un jāņem vērā ienākumi arī tajos gadījumos, ja nauda ir saņemta par metāllūžņos pārdoto traktoru, jo tā var saņemt ievērojamas summas. Tāpat izrādās, ka dažiem sociālo dienestu darbiniekiem nav izpratnes par to, kas ir kapitāla daļas un, pat saņemot datus par konkrēto personu no Uzņēmumu reģistra, sociālais darbinieks tos neņem vērā.
Komentējot dažu pašvaldību pausto uzskatu, ka sociālo dienestu darbinieki nezina, kāda informācija un kurā datubāzē atrodama, varu teikt, ka tā nav taisnība, un nevar apgalvot, ka visi sociālie darbinieki nezina, ko un kur meklēt. Piemēram, Liepājā sociālā dienesta darbinieki, redzot, ka personai samazinājies nekustamo īpašumu skaits, pārbaudījuši šo informāciju un pat pieprasījuši pār-
došanas līgumu un izsekojuši, kā izlietota iegūtā nauda. Vai Rēzeknes novada pašvaldība, konstatējot, ka personai pieder lauksaimniecības zeme, pieprasījusi informāciju no Lauku atbalsta dienesta par saņemto atbalsta apmēru. Savukārt Daugavpils pilsētas pašvaldība, konstatējot, ka persona veic saimniecisko darbību, pieprasa izziņu no VID par gūtajiem ienākumiem. Toties Jelgavas pilsētas pašvaldība to neizprot un šo informāciju pieprasa no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kur tādas informācijas nemaz nav.
Jāizstrādā precīzi noteikumi
Pareizs un kompetents palīdzības pieprasījuma izvērtējums ir ļoti svarīgs, jo trūcīgas personas statuss dod tiesības saņemt pakalpojumus un labumus ne tikai no pašvaldības, bet arī no valsts, piemēram, atbrīvojumu no pacienta iemaksām un līdzmaksājumiem par kompensējamiem medikamentiem, tāpat no šīgada 1. janvāra ir iespējams saņemt elektroenerģijas pakalpojumu par samazinātu tarifa cenu. Pašvaldība šādām personām piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90% apmērā.
Lai sociālā palīdzība būtu efektīva, pašvaldībām ir dota rīcības brīvība to veidot atbilstoši reģiona specifikai. Tāpēc, pieņemot saistošos noteikumus, jāizvērtē sociālā situācija konkrētajā pašvaldībā un jānosaka detalizēti kritēriji dažādām situācijām (piemēram, ja ģimene dzīvo laukos vai pilsētā vai atkarībā no ģimenes sastāva). Piemēram, lai izvairītos no tādas situācijas, ka vientuļai četru bērnu mātei nevarēja piešķirt maznodrošinātas personas statusu, jo Siguldas novada pašvaldības saistošie noteikumi to nepieļāva. Svarīgi ir arī pašu apstiprinātos saistošos noteikumus atbilstoši veidot un ievērot, lai nevairotu nevienlīdzību un netaisnību.
Tomēr Labklājības ministrijai vajadzētu izstrādāt vadlīnijas šādu normatīvo aktu saturam, lai palīdzības piešķiršanas kritēriji būtiski neatšķirtos kaimiņu pagastos un ģimenēm ar līdzvērtīgu ienākumu un materiālās situācijas līmeni būtu iespējams līdzvērtīgs sociālais atbalsts.
Savukārt pašvaldību sociālajiem dienestiem nevajag meklēt aizbildinājumus pašu neizdarībām, bet jāizturas pret saviem pienākumiem atbildīgāk — jāizmanto visi atrodamie resursi, lai pārbaudītu palīdzības prasītāju iesniegtās ziņas, jādodas pie cilvēkiem viņu dzīvesvietās un kompetenti jāanalizē visa iegūtā informācija, lai palīdzību saņemtu tie, kam tā visvairāk nepieciešama. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Nevajag aizbildināties, vajag strādāt!

Kategorijas