Labā enerģija atgriežas

Uldis Riekstiņš, “Swedbank” Aizkraukles filiāles vadītājs

2015. gada 3. februāris 00:01

139

Aizvadītās nedēļas sākumā atgriezos no atvaļinājuma, ko ar ģimeni baudīju siltajās zemēs — bijām Spānijā, kur mana meita jau dzīvo piekto gadu. Ceļošana mūsu ģimenei ir tradīcija, lielākoties ceļojam gada tumšajā laikā, lai drūmā ziema šķistu īsāka.
Brauciena laikā man radās daudz pārdomu, salīdzināju spāņu dzīves uztveri ar mūsējo, vēroju cilvēkus, viņu attieksmi vienam pret otru, jo dzīvojām īstā spāņu ģimenē. Viņi visu laika smaida, un tas nav tikai saulainā laika dēļ, tas nav teātris. Pozitīvā dzīves uztvere viņiem izveidojusies gadu gaitā, pārliecinoties: ja būsi labs, laipns un atsaucīgs ne tikai pret saviem tuviniekiem, bet arī pret pilnīgi svešiem cilvēkiem, pozitīvā enerģija pie tevis atgriezīsies. Kāpēc Latvijā cilvēki ielās ir drūmām, pelēkām un nomāktām sejām? Vai tas ir cieši saistīts ar katra personiskajām problēmām, ienākumiem un kopumā zemo dzīves līmeni? Latvijā cilvēki ir norūpējušies, nelaimīgi un nomākti, un tas noteikti ir saistīts arī ar procesiem valstī. Ziņās ir tik daudz negatīvas informācijas — katru dienu tiek izcelti gadījumi par kukuļņēmējiem policistiem, negodīgiem ierēdņiem un uzņēmējiem, un sabiedrībai rodas pārliecība: tā ir sistēma. Mani personiski nemotivē arī mūsu Valsts prezidents. Pēdējā aptaujā, ko lasīju, 60% respondentu atbildējuši, ka, viņuprāt, Andrim Bērziņam nevajadzētu kandidēt otrajam prezidentūras termiņam. Laikam neesmu vienīgais, kuram tā liekas.
Esmu cītīgs laikraksta “Staburags” lasītājs, vienmēr izpētu arī darba sludinājumus, un mani pārsteidz, cik to joprojām ir daudz. Izveidojies tāds kā apburtais loks — darba devējs meklē profesionālu darbinieku, bet darba meklētājs teic — reģionā darba nav. Esmu par to runājis ar vairāku uzņēmumu vadītājiem, mēģinot rast atbildi, kāpēc tā, jo arī vidējais atalgojums, ko savas jomas speciālistam piedāvā Aizkrauklē, daudz neatšķiras no vidējā atalgojuma, ko saņem Spānijā — 1000 eiro “uz rokas”.
Manā darbavietā, “Swedbank” Aizkraukles filiālē, pārmaiņas sākās jau pagājušā gada novembrī. Pārgājām uz jaunu apkalpošanas modeli, kad norēķini ar skaidru naudu ir iespējami tikai bankomātos, tostarp arī valūtas maiņa iespējama tikai kontā. Pārmaiņas bija nenovēršamas, paraugoties atpakaļ gada, divu griezumā — klientu plūsma mūsu filiālē samazinājusies piecas reizes, tajā pašā laikā maksājumi un noslēgtie līgumi palielinājās, klienti tos veic internetbankā. Šodien tikai daži desmiti cilvēku dienā iegriežas bankā, lai saņemtu pakalpojumus, lai aprunātos ar bankas darbinieku klātienē. Statistika ir tāda — no 200 maksājumiem, ko veic mūsu klienti, tikai viens veikts bankā.
Bankas prioritāte ir meklēt arvien ērtākus veidus, kā klientu apkalpot 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, tāpat arī cilvēki vēlas iespējami ērtākus risinājumus. Šobrīd pār visiem bankas pakalpojumiem dominē internetbanka.
Internetbankā viss izveidots klienta ērtībām, un, ja viņš pats ir gatavs samaksāt savus rēķinus, pārskaitīt naudu un veikt citas darbības, tad par to nav jāmaksā nekāda komisijas maksa, jo visiem pakalpojuma sniedzējiem ir arī konti mūsu bankā. Internetbankā klients var veikt gandrīz visas darbības — pieprasīt līzingu, parakstīt to, iesniegt pieprasījumu hipotekārajam, patēriņa kredītam, ceļojuma apdrošināšanai, nosūtīt ziņojumus bankai.
Bija jāsaprot, kā tas darbosies, kā pārmaiņas pieņems klienti, tāpēc pavasarī tika sākts pilotprojekts Dobeles un Cēsu filiālē, kad klienti pateica: jā, mūs šāda kārtība apmierina, mēs esam gatavi ikdienā izmantot internetbanku, nevis darījumus kārtot bankas filiālē.
Mēs kā filiāle paliekam sarežģītāku produktu konsultēšanai, piemēram, tie ir dažādi uzkrājošie pakalpojumi, arī visu veidu apdrošināšana, kas šobrīd ir ļoti strauji augošs tirgus. Tās ir lietas, ar ko mēs strādājam. Tiem, kuri nelieto internetbanku, ir iespēja piezvanīt un izmantot telefonbanku. Varbūt pašvaldībām ir jāizrāda sava iniciatīva? Viena no iespējām varētu būt, ka nākotnē pašvaldībās pasta nodaļas varētu kļūt par infrastruktūru, ko dotētu, lai tā daļa iedzīvotāju, īpaši lauku teritorijās, kuriem joprojām vajadzīga saskarsme ar cilvēku, kuri vēlas izņemt no maka naudu, to varētu izdarīt.
Par filiāles nākotnes plāniem un iedzīvotāju bažām — cik ilgi mūsu klienti teiks — jā, tas ko mēs darām, viņus apmierina, tik ilgi mēs te būsim, par to šaubu nav. Šobrīd bankas darbinieki ir pārgājuši no kasēm uz zāli, kabinetos ar klientiem notiek individuālas sarunas. Esam izremontējuši telpas, ierīkojuši bērnu rotaļu stūrīti, un klientu ērtībām mums būs arī kafijas automāts. Rēķināmies, ka cilvēks uz konsultāciju bankā pie speciālista vairs nenāks uz piecām minūtēm, tā būs ilgāka saruna, tāpēc par visu jāpadomā. Šobrīd mūsu kolektīvā ir tik daudz darbinieku, lai mēs spētu apkalpot klientus, ņemot vērā, ka no darbiniekiem kāds var doties atvaļinājumā vai saslimt.
Bankas vadība gada sākumā norādīja šīgada mērķus, un filiālēs nav plānotas būtiskas pārmaiņas. Biznesa apjomi Aizkrauklē ir diezgan labi, un, kamēr mēs būsim vajadzīgi mūsu klientiem, mēs te būsim. Ja pēc pāris gadiem klientu vajadzības mainīsies, tad arī domāsim par pārmaiņām.
Līdzās bankai jau vairākus gadus aktīvi darbojas nebanku kreditētāji — tā dēvēto ātro kredītu aizdevēji. Uzskatu, ka tas ir normāls bizness, ja vien to spēj pienācīgi uzraudzīt. Manuprāt, vairāku ātro kredītu devēju tērēšanas kultūras propaganda aizgājusi parāk tālu, tie deklarē — tev vispār nav problēmu: piezvani, aizņemies, tērē, un tev būs viss. Tie desmiti tūkstoši, kuri iekrituši šajā slazdā, netiek vairs no tā ārā, arī bankas nevar palīdzēt, jo redzam, ka daudzos gadījumos cilvēkam kredīts bankā vajadzīgs, lai dzēstu vairākus “ātros” kredītus. Arī tas, ka motivē aizņemties naudu, jo pirmajā reizē kaut kas ir “par brīvu”, patiesībā lielai daļai ir kā pirmais adatas dūriens.

Staburags.lv ARHĪVS

Labā enerģija atgriežas

Kategorijas