Dzejas lapa

www.staburags.lv

2015. gada 30. janvāris 00:01

Gina Viegliņa
Rīts
Līdz sāpei — caurspīdīga debess,
Līdz sāpei pamale kļūst sārta,
No gaismas projām aizbēg mēness,
Jau dienu atdzeros bez sāta.

Jo atvasaras saule spoža,
Vēl gribas zelta starus smelt,
Cik krāsaina, cik tā ir koša!
Es jūtu — vēl es varu spēt.

Līdz sāpei — caurspīdīga debess,
Līdz sāpei pamale kļūst sārta,
Prom aizbēg sudrabotais mēness,
Jau dienā saules staru skarta.

Ārija Āre
***
Tāpat kā jūra pieskaras smiltīm,
Tā atmiņas viļņojas līdzās.
Tās neizgaist un projām nelido,
Gan saulē, gan sniegos tās neizbalē.
Tās kā lakats ap galvu siets,
Kā vēja atnests pieskāriens
Piekļaujas un projām negrib skriet.
Tās vīsies ap mani kā lakats,
Lēni savijot likteņa mirkļus,
Gan saldos, gan rūgtos,
Savīs un līdzās vien būs —
Kā viļņi jūrā, kā pelni ugunskurā.

Daila Strika
Izpārdošana
Uz viņa ielas šovakar izpārdošana.
Vilnas džemperis un sen aizmirstas krūzes,
Krājkasīte, mazlietots dīvāns un es.
Par mani viņš neprasa daudz —
Mazliet sīknaudas, kura tev plaukstā.
PĀRDOTS

Imants Auziņš
Te
Kā man trūcis šī klusuma!
Kā man trūcis šī zaļuma!
Vairāk trūcis šai pasaulē
tikai tevis man reiz.

Šodien šalko man liepaine:
— Cik reiz šurpu vēl atnāksi
tad, kad puteņo ābeles,
tad, kad ceriņi zilgst?

Zemes kausā te salejas
meži, dārzi un alejas,
pērkons leišmalē ālējas
tā kā citur nekur.

Tālāk dzirdu šai klusumā,
tuvāk jūtu šai tuvumā,
senču ēnas te mierina:

— Velti nebaidies, dēls.
Ar — kad lauki jau arami,
pļauj — kad pļavas jau pļaujamas,
mīli — mīla kad mīlama,
dziedi — dziesmas kad dziedamas,
nebēdz cilvēku asaru —
tur kļūst tīrāka sirds.
Te visvairāk tu paliksi,
kad reiz tiksies ar mums.

... Atkal paraugos mākoņos,
atkal iebrienu bērnībā,
atkal mīlu, ko mīlējis.

Un ir gandarīts viss.

Daila Strika
Lietus
Mūsu tuksnesī lietus sezona beigusies.
Mani taureņi aizlaidās,
Pat neatgriezušies vēl.
Protams, varētu jau vainot visā lietu,
Ja vien nezinātu,
Ka vainīgi mēs.

Ārija Āre
***
No jauna gada kalnā pakāpjos,
No jauna gada rakstos
ieklausos.
Jauna gaisma jaunos staros vizēs,
Jauni raksti sniegos iemirdzēs.
No jauna gada kalnā pakāpjos,
Jaunai dienai durvis atverot.
Es priecāšos, ja saules stariņš viens
Būs manas dienas gaišais pavediens.

Sarmīte Rode
***
Ceļš no ziemas
uz pavasari
Mātes rakstainos cimdos ieadīts.
Vēl dārzā apsnieg ābeles zari,
Bet gaisma jau galotnē stīdz.
Vai sniegputenī vari saskatīt,
No kuras puses pavasaris nāk?
No tās, kur sirds mācās gaidīt
Un ilgā priekā pārvērsties māk.

Sarmīte Rode
Veltījums
Voldemāram
Jākobsonam
Visa dzīve ir kāpšana kalnā,
Vel savu akmeni, vel.
Cik spēka ir tavās delnās,
Cel savu nesamo, cel.
Sirds kā liesmojoša guns
Tavās kalējdēla krūtīs.
Viens stars no zvaigznes
Baltam rītam sūtīts.
Tev pieder tas, ko mīli —
Akmens, silts un dzīvs.
Pat aiziedams, tu paliksi
Kā putns debesīs brīvs.

Gina Viegliņa
Vārdi
Kā lapas
Vārdi manās plaukstās,
Kas paceltas
No zemes aukstās.

Tie krāsaini
Un strīpaini
Kā latvju jostās
Ieausti.

Vēl čūskas deja
Jādejo,
Lai savai zemei
Dotu to.

Kas teikumos
Un plaukstās čukst,
Tie vārdi, kuri
Sirdī pukst.

Staburags.lv ARHĪVS

Dzejas lapa

Kategorijas