Staburags.lv ARHĪVS

Eiro ieviešana Lietuvā palielina pakalpojumu cenas

Imants Kaziļuns

2015. gada 29. janvāris 00:01

98
Eiro ieviešana Lietuvā palielina  pakalpojumu cenas

No šī gada arī Lietuva pievienojās eirozonai, līdz ar to nojaukta vēl viena būtiska robeža starp divām kaimiņvalstīm. Iedzīvotāji var brīvāk pārvietoties, vienkāršāk kļuvis iepirkties pierobežas veikalos, iegādāties degvielu, izmantot sadzīves pakalpojumus. Šādas apdzīvotās vietas pierobežā ir Nereta un Suvainišķi. “Staburags” devās iepazīt Lietuvas kaimiņu ikdienu, kā tā mainījusies pēc eiro ieviešanas.

Labi, ka ģerboni atstāja
Sestdienas pusdienlaikā Suvainišķi ir sniegā iemiguši. Brīžiem starp kupenām pavīd kāds stāvs, dodot cerību, ka brauciens nebūs veltīgs un stāsts par dzīvi pierobežā nebūs jāatliek uz vēlāku laiku. Daļu gājēju ceļš ved uz vienīgo veikalu ciemā. Tur dodos arī es. Kā jau lauku veikalā, pārdevēja pazīst visus vietējos, tāpēc manu ierašanos nevar nepamanīt. Pārdevēja samulsusi smaida. Iesākam sarunu, piedāvāju runāt krieviski, un viņa atbild, ka būs pagrūti, bet mēģinās. Tā, “laipojot” starp lietuviešu un dažiem krievu valodas vārdiem, virzāmies uz priekšu.
Viņa stāsta, ka pamazām jāaprod ar to, ka lits pret eiro ir trīs reizes mazāks, preces janvārī vizuāli kļuvušas lētākas. Bija 10 liti, tagad 3 eiro. Veikalā ienāk kārtējais pircējs, padod “Gera diena!” (Labdien!). Aloizs Kanopa atbraucis no Paņevēžas. Par jauno valūtu viņš teic, ka nebijis ne tās pretinieks, nedz arī ir sajūsmā. Liti gan bijuši skaistāki, bet nostalģiju pēc tiem nejūtot. Par piemiņu atstāšot jubilejas monētas. Uz eiro Lietuvā kaltajām monētām attēlots valsts ģerbonis, un ar to pietiek. Pērn firma, kurā viņš strādā, veikusi darbus Latvijā, tāpēc pie eiro pamazām pierasts. Tad norēķiniem gan biežāk izmantota bankas karte.
Cenas no eiro uz litiem pārrēķinot galvā. Secinājis, ka ar eiro ieviešanu, piemēram, piena un gaļas cenas janvārī samazinājušās. Cenu starpība lielveikalā un mazā ciema veikalā, protams, jūtama, un litrs piena te nopērkams par 80 centiem. Dārgāki palikuši, piemēram, friziera un taksometra pakalpojumi.
Patīk noapaļot uz augšu
Ar jauno naudu ērti jūtas arī kāds vīrs ap gadiem 70 — Aļģimants Masulis. Viņš teic, ka tagad neretiešiem būs vieglāk iepirkties Rokišķu tirgū. To, īpaši nedēļas nogalēs, latvieši apmeklējot regulāri, jo cenas, kā jau tirgū, tur zemākas. Kāda cita pircēja atzīst, ka agrāk par 50 litiem varēja labi iepirkties, bet tagad 15 eiro šķiet nekas.
Pircējs Petrs Raišs 30 gadu bijis vietējā kolhoza galvenais inženieris un labi pazīstot kolēģi neretieti Ausekli Ozoliņu. Petrs stāsta, ka, līdzīgi kā pērn Latvijā, arī Lietuvas valdība esot strādājusi, lai naudas maiņa neradītu cenu kāpumu. Tomēr tas noticis, īpaši izteikti novērojams summu noapaļošanā.
Petra radi dzīvo ārzemēs, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ sevi pamazām pieradinājis pie domas par eiro un to gandrīz gribējis. Tie, kuriem ienākumi lielāki, var atļauties aizbraukt uz Poliju, kur attiecīgi pārtikas produkti vēl lētāki nekā Lietuvā.
Gāze kaimiņiem
lētāka
Lietuvietim ir vēl nelikvidēta piensaimniecība. Cik ilgi tā eksistēs, atkarīgs no piena uzpircēja “Rokiškis sūris” darbības. Pēdējās ziņas liek domāt, ka iepirkuma cena samazināsies — mazajām saimnie­cībām līdz pat 11 centiem pašreizējo 13 — 15 centu vietā. Pagājuša­jā vasarā augstākā cena bijusi 21 cents. Lielajām saimniecībām attiecīgi 36 centi.
Pēterim ir 14 hektāru lauksaimniecības zemes, tāpēc arī govju skaits neliels. Pagaidām izvēlējies paturēt divas, bet pavasarī nolēmis atstāt tikai vienu. Viņš arī stāsta, ka Āfrikas cūku mēra karantīnas teritorija plešas līdz pat Biržu rajonam, Suvainišķus ieskaitot, tādēļ pagājušajā gadā nācies nokaut visas sešas cūkas. Iespējams, vēlāk cūkas atsākšot turēt, pat ja noteikumi to neatļaus.
Uz Latviju Pēteris braucot arvien retāk, jo pārtikas produkti Lietuvā lētāki, un vienīgā interese mērot piecus kilometrus līdz Neretai saistīta ar metāllūžņu uzpirkšanu. Toties daudz biežāk uz Lietuvu dodas latvieši, īpaši pēc eiro ieviešanas. Pēteris nodarbojas ar propāna gāzes tirdzniecību, un Suvainišķos 50 litru balons maksā 21 eiro, savukārt Latvijā — ap 25 eiro.
Rindas pie bankomāta
Suvainišķu bibliotēkā satieku Rimanti no piena pieņemšanas pun­kta. Viņa stāsta, ka litus pret eiro samainījusi vietējā pasta nodaļā un divas nedēļas janvārī vēl varēja norēķināties ar litiem. Pāri robežai viņa dodas bieži, un, kad Latvijā jau bijuši eiro, lietuviete esot nodomājusi: “Aha, arī pie mums tā drīz būs.”
Pie jaunās naudas pierast grūti. Arī cenas precēm salīdzinājumā ar novembri kļuvušas augstākas. Rimante, tāpat kā citi šejienieši, atzīst, ka vislielākais cenu pieaugums ir pakalpojumiem, piemēram, frizierim, manikīram, kafejnīcās. Uz Neretu tomēr aizbraucot, lai arī cenas pārrobežas veikalos augstākas. Preču sortiments tur lielāks nekā mazajā ciema veikaliņā, attālums salīdzinoši mazāks nekā līdz Rokišķiem. Suvainišķos nav arī degvielas uzpildes stacijas, tuvākā ir Neretā. Uz turieni brauc apmeklēt arī vingrošanas pulciņu.
Savukārt Neretas “Saules veikala” pārdevēja stāsta, ka šajā gadā veikalā manīts daudz vairāk iepriekš neredzētu cilvēku, domājams, ka viņi ir no Lietuvas. Ne visi kļūst par pircējiem. Daļa izstaigā veikalu kā ekskursijā, apskata preces, vērtē cenas. Iebraucēji biežāk taujā pēc Latvijā ražotām precēm, konfektēm, īpaši pēc “Skrīveru saldumu” konfektēm “Gotiņa”. Klientu skaits pieaudzis arī veikalā novietotajam bankomātam, īpaši dienās, kad banku kontos ieskaita algas un pensijas, jo Suvainišķos naudu bankomātā izņemt nevar.
Salīdzinot cenas dažām precēm, nevar neievērot atlaides. Vecā cena ir ievērojami augstāka kā Lietuvas puses veikaliņā, bet ar atlaidi tās ir līdzīgas. Piemēram, Lietuvā lielais “Jacob” kafijas iesaiņojums maksā 4,75 eiro, bet ar atlaidi Latvijas pusē — 5,19 eiro (bez atlaides 7,99). Mazā veļas pulvera “Ariel” paciņa kaimiņos — 1,77 eiro, pie mums ar atlaidi 1,69 eiro (bez atlaides 1,99 eiro), kilograms cukura pie mums ar atlaidi 73 centi, Lietuvā (pašu ražotais Marijampolē!) — 63 centi. ◆