Staburags.lv ARHĪVS

Jānis Riekstiņš: Ar degvielu vien nepietiek, vajag lielāku servisu

Sandra Pumpure

2015. gada 27. janvāris 00:01

452
Jānis Riekstiņš: Ar degvielu vien nepietiek, vajag lielāku servisu

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums “Virši-A” nosvinējis savas darbības 20 gadu jubileju. Tas ir viens no nedaudzajiem Aizkraukles reģiona uzņēmumiem, kurš ne tikai spējis noturēties, bet arī ievērojami attīstījies. “Viršu-A” degvielas uzpildes stacijas zina visā Latvijā.  Uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Jānim Riekstiņam jautājām, kādas līgas spēlētāji “Virši-A” ir šajā biznesā? Viņš atzīst, ka Latvijas mērogā noteikti pieder lielākajiem.

Izvēlēts pareizais laiks
Uzņēmuma “Virši-A” dibināšanas datums ir 6. janvāris — Zvaigznes diena. Acīmredzot zvaigznes šim uzņēmumam bijušas labvēlīgas. Jānis Riekstiņš tam piekrīt.
“Viršu-A” sākums ir degvielas uzpildes stacija Aizkrauklē, ko savulaik no Aizkraukles kolhoza īrēja tā trīs galvenie speciālisti, arī Jānis Riekstiņš, kurš kolhozā strādāja par enerģētiķi. Lēnām attīstot darbību, tagad ir 53 stacijas visā Latvijā — 49 pilna servisa un četras pašapkalpošanās. Uzņēmumā strādā 360 darbinieku. Ar “Viršu-A” vārdu un atbalstu Vietalvas pagasta “Mailēs” ik gadu notiek tautas slēpojums.
— Uzņēmuma darbība vairāk ir Rīgā vai Aizkrauklē?
— Tā ir iznācis, ka viens birojs ir Aizkrauklē, divi — Rīgā. Tas ir likumsakarīgi, jo biznesa vide tomēr aktīvāka ir galvaspilsētā. Ir arī dažādas tikšanās un darījumi, kas iespējami tikai tur. Uzņēmuma uzpildes staciju gan Rīgā joprojām ir salīdzinoši mazāk.
— Kas ir būtiskākais šajā biznesā?
— Visu laiku jātur roka uz pulsa, jo citādāk vienā brīdī būsi ārpus šī biznesa. Ar vienu vai divām uzpildes stacijām izdzīvot nevar, jo konkurence ir asa. Jāstrādā ar vērienu. Stacijai visu nosaka vieta — vai ir vērts par to maksāt. Pēdējos divos gados esam atvēruši 13 jaunas stacijas. Tās galvenokārt pārpērkam, bet viena šobrīd ir projektēšanā. Uzpildes stacijas pilsētās allaž ir izdevīgākas, lauki paliek arvien tukšāki, un to jūt arī mūsu biznesā. Mums ir tāds joks, ka lielākais klients lauku degvielas uzpildes stacijā ir vīrs, kurš katru dienu pērk divlitrīgas alus pudeles. Vienā brīdī arī viņa vairs nav, īpaši Latgalē, no kurienes ļoti daudzi aizbraukuši.
Mainās “spēles noteikumi”
— Vai ir tendence arvien vairāk izmantot pašapkalpošanās stacijas?
— Tā ir katra paša izvēle, bet nevar teikt, ka nākotne ir tikai pašapkalpošanās stacijām. Lielākā daļa cilvēku atzīst, ka dzīve palikusi ātrāka. Laika it kā kļuvis mazāk, un gribas visu pagūt ātrāk. Tomēr cilvēki grib pilna servisa degvielas uzpildes stacijas, jo tur var ne tikai ieliet degvielu, bet arī nopirkt kafiju, kādu maizīti. Tas viss cilvēkus saista vairāk. Protams, ir vajadzīgs arī labs serviss. Kad sākām savās stacijās piedāvāt kafiju, to vārījām parastajā tējkannā... Tagad mums ir īpašs stends, un mūsu izveidoto kafijas sienu brauc skatīties kolēģi no citiem uzņēmumiem. Rīgā gadījies novērot situāciju, ka pašapkalpošanas stacijā ir pat lētāka degviela, bet nevienas automašīnas. Nedaudz tālāk viss ir pilns. Acīmredzot svarīga ir ne tikai uzticība, bet arī papildu serviss.
— Vai pienāks brīdis, kad izmantosim tikai biodegvielu?
— Noteikti nē, jo tā ir dārgāka. Zaļajā enerģijā mēs Latvijā esam priekšā visiem, tāpēc neuzskatu, ka vajadzētu solīt vēl kaut ko. Ir norma, līdz kurai atļauts biodegvielas piejaukums parastajai degvielai, un cilvēki arvien vairāk pārliecinās, ka tas kaitē. Biodegvielas uzglabāšanas tvertnēs nereti veidojas baktērijas, un pat nesaprotam, kāpēc. Biežāk jātīra arī automašīnu degvielas filtri. Paši zemnieki prasa degvielu bez biopiejaukuma. Tā ka tik vienkārši tas nav — ražojam biodegvielu, un visas problēmas atrisinātas.
— Atskatoties uz šiem 20 gadiem, kad bija grūtāk — sākumā vai tagad — noturēties biznesā?
— Esmu jau sen teicis, ka galvenais “reketieris” mūsu biznesā bijusi un ir valsts. Lēnā garā jau viss sakārtojas un iet uz labo pusi, bet valsts diemžēl visu laiku maina “spēles noteikumus”. Šķiet, ka dažādie likumi domāti, lai iznīcinātu mazos uzņēmumus. Prasības tikai pieaug, bet arī mazais uzņēmums valstij ir vajadzīgs. Šobrīd daudz diskutē par degvielas cenām, un bieži cilvēki nesaprot, kāpēc tās nemazinās tik strauji, kā vēlētos. Pusi no tās veido nodokļi un izdevumi, kas saistīti ar dažādu prasību ievērošanu. Ja to būtu mazāk, daudz kas būtu lētāks.
Lauki uzlādē
— Sevi vairāk uzskatāt par rīdzinieku vai aizkrauklieti?
— Vairāk laika gan pavadu Rīgā, ritms ir saspringts. Tāpēc labprāt atbraucu uz Aizkraukli, kur ir arī lauku mājas. Tas palīdz atslēgties no visa un izvēdināt galvu. Lauki spēj cilvēku uzlādēt. Man ir divi mīļi “mazulīši” — Kaukāza aitusuņi, ar ko parunāties. Kad tieku mājās, laukā jau ir tumšs, un tad gribas tikai iekurt kamīnu un pavadīt laiku pie televizora.
— Aizkraukle mainās?
— Katru reizi te ierodoties, kaut kas ir citādāks. Braucu, skatos — nojauc bijušās kafejnīcas “Labi sēžam”, tagad “La palma”, ēku. Uzbūvēta automazgātava. Kaut kas visu laiku notiek. ◆