Svarīgi, lai būtu tilts ar aizbraukušajiem

2015. gada 27. janvāris 00:01

No Latvijas 21. gadsimtā izbraukuši vairāk nekā 200 tūkstošu iedzīvotāju. Liela daļa no viņiem uztur saites ar dzimteni. Valsts interesēs ir veidot politiku, kas ne tikai saglabātu, bet arī mērķtiecīgi veicinātu attiecības ar pasaulē izkaisītajiem tautiešiem. Speciālo uzdevumu vēstnieks sadarbībā ar Latvijas diasporu Pēteris Kārlis Elferts stāsta par norisēm un jaunumiem šajā jomā.

Izveidots pētījumu centrs
Pagājušā gada septembrī Latvijas Universitātē (LU) darbību sāka LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Centrs ir LU struktūrvienība un darbojas ar Ārlietu ministrijas (ĀM) atbalstu. Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs šādi centri jau darbojas. ĀM ir izstrādājusi rīcības plānu par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.— 2017. gadam.
Pēteris Kārlis Elferts stāsta, ka šobrīd iniciē sadarbību starp Latvijas un diasporas medijiem. “Sadarbojoties ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, esam izsludinājuši konkursu, lai veicinātu Latvijas un diasporu mediju aktīvāku komunikāciju. Mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, lai būtu šāds tilts,” stāsta Elferts.
Rīkos nometnes diasporas bērniem
Vēstnieks norāda, ka būtiska saikne, kas stiprina piederības izjūtu valstij, ir valodas zināšanas. “Lai saglabātu latvietību ārzemēs, recepte nav sarežģīta, tomēr, pirmkārt, tas atkarīgs no vecākiem. Tieši viņiem jāpalīdz bērniem apgūt latvisko identitāti, kultūru, tradīcijas. Ja vecāki runā ar bērnu latviski ikdienā, tad valodu var saglabāt,” domā Elferts. “Gadījumi ir ļoti dažādi. Reiz 3X3 nometnē Īrijā, vadot nodarbības, sastapos ar bērniem, kuri perfekti runāja latviski, bet rakstīt dzimtajā valodā nemācēja.” Trimdas sabiedrības pieredze rāda, ka bērniem un jauniešiem svarīgas ir aktivitātes nometnēs. Jāveicina valodas apguve, jāveido bērnu spēlēšanās grupas, nedēļas nogales skolas, vasaras nometnes un vasaras skolas. Jāveido jauniešu un studentu organizācijas, kur darbojoties saglabāt latvisko un veidot savu individuālo identitāti. Šogad plānots rīkot 11 nometņu ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību, aicinot tajās piedalīties bērnus gan no diasporas, gan Latvijas.
Pašreiz ārvalstīs darbojas aptuveni 100 latviešu nedēļas nogales skolu, taču to skaits nemitīgi mainās, īpaši Eiropā. Skolu darbība visbiežāk balstās uz vecāku pašiniciatīvu, iemesli to slēgšanai visbiežāk ir bērnu trūkums un nepietiekams finansējums. Ziemeļamerikā, Austrālijā un Kanādā latviešu skolu darbība ir stabila.
Paraugs citiem
Identitātes veicināšana, piederības izjūta, sadarbība un atbalsts atgriežoties — tie ir atslēgas vārdi saiknes nezaudēšanai ar emigrējušajiem. Saikne jāsaglabā ne tikai palikušajiem radiem vai draugiem, svarīgs ir katrs iespējamais pavediens, kas ved uz mājām.
Kā paraugu, kas noderētu citām pašvaldībām, vēstnieks izceļ Cēsis. “Viņi veido tiešu saikni ar bijušajiem cēsniekiem,” stāsta Pēteris Kārlis Elferts. “Cēsīs ir ieviesta tālmācība tiem bērniem un jauniešiem, kuri devās projām, bet vēlas iegūt izglītību arī dzimtajā valodā. Starp citu, tas arī ir viens no veidiem, kā skolas var sagādāt skolēnu skaitu.”
2013./2014. mācību gadā Latvijas izglītības sistēmā atgriezās vai sāka mācības 492 bērni. No viņiem 40% nekad nebija mācījušies Latvijas skolās. Vairāk kā ceturtā daļa ģimeņu atgriezās no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas. Kopumā atgriezās ģimenes no aptuveni 20 dažādām valstīm. “Tas ir milzīgs izaicinājums mūsu izglītības sistēmai,” saka Elferts.
Emigrācija sarūk
Jaunākie Centrālās stastistikas pārvaldes dati liecina, ka 2013. gadā izbraukušo skaits ir sarucis, salīdzinot ar emigrācijas plūsmas augstāko vilni 2008. — 2011. gadā. Tomēr emigrācijas plūsma saglabājas negatīva un ir atgriezusies aptuveni 2003. — 2004. gada līmenī. ĀM Konsulārā departamenta apkopotie dati par Latvijas valstspiederīgo skaitu ārvalstīs liecina, ka ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Tie ir cilvēki, kuri Latvijas teritoriju atstājuši kopš 19. gadsimta beigām vairākos emigrācijas viļņos pirms Pirmā pasaules kara, pēc Otrā pasaules kara, padomju okupācijas laikā un pēc neatkarības atjaunošanas. Šobrīd lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā (ap 100 000), ASV (pēdējā tautas skaitīšanā ASV 96 000 iedzīvotāju uzrādīja latvisku izcelsmi, no kuriem ap 15 000 ir Latvijas pilsoņi), Kanādā (ap 26 000), Īrijā
(30 000), Zviedrijā (30 000), Austrālijā (25 000), Krievijā (20 000), Brazīlijā (līdz 20 000), Vācijā (30 000), Norvēģijā (11 000) un Spānijā (7000). Tomēr jāņem vērā, ka šie dati ir aptuveni, jo ir lielas atšķirības starp Iedzīvotāju reģistra datiem, vēstniecībās esošo informāciju un aplēsēm par reālo situāciju.
Premjerlīgas spēlētājs vēlas pilsonību
Latvijas valstij ir svarīgi saglabāt pilsoņu loku kā Latvijā, tā ārzemēs un pēc iespējas to paplašināt. 2013. gada 9. maijā, pieņemot Pilsonības likuma grozījumus, ārzemēs dzīvojošiem diasporas pārstāvjiem dots signāls, ka viņiem ir iespēja politiski stiprināt savu saikni ar Latviju.
Viens no galvenajiem Pilsonības likuma grozījumu mērķiem bija dubultpilsonības iegūšanas iespēju paplašināšana trimdas latviešiem un jaunās emigrācijas Latvijas valstspiederīgajiem. Kopš likuma stāšanās spēkā 2013. gada 1. oktobrī, līdz 2014. gada 1. aprīlim Latvijas vēstniecībās ir pieņemti jau 2466 pieteikumi Latvijas pilsonības reģistrācijai, un šis process turpinās. Interesanti, ka ASV 1993. gadā dzimušais Amerikas futbola izlases spēlētājs Deandrē Jedlins ir izteicis vēlmi iegūt Latvijas pilsonību. Viņš pats saka, ka esot puslatvietis, ceturtdaļa asiņu ir no Amerikas indiāņiem un vēl no afroamerikāņiem.

Fakts

Diasporas un migrācijas pētījumu centrs ir LU struktūrvienība. Centra mērķis ir sekmēt sadarbību pētījumos diasporas un migrācijas jomā starp Latvijas Universitātes, Latvijas un starptautiskajām institūcijām.

Viedokļi

“Staburags” jautāja cilvēkiem, kuru dzimtā puse ir Aizkraukles reģionā, taču šobrīd viņi dzīvo ārzemēs, kas veicina saglabāt saikni ar Latviju, ar dzimto pusi, kas palīdz neaizmirst latviešu valodu, vai, dzīvojot svešumā, ir iespējas iekļauties vietējo latviešu kopienā, kā arī, ko viņi domā par iespēju iegūt dubultpilsonību?
Sanita Lazdauska no Staburaga pagasta, dzīvo Īrijā

— Mājās sarunājamies latviski, līdz ar to abi bērni, kuriem ir 3 un 5 gadi, perfekti runā latviešu valodā. Tiesa, kopš meita sāka iet skolā, reizēm viņa mēdz pateikt kādu dīvainu teikumu, kas nešaubīgi ir tiešs tulkojums no angļu valodas. Savā nodabā spēlējoties, bērni reizēm sarunājas angliski, ko neliedzu, jo trīsgadnieks rudenī sāks iet sagatavošanā, un nevēlos, lai viņam būtu grūtības sazināties angliski. Blakus pilsētā ir latviešu skoliņa, nodarbības notiek divas reizes mēnesī. Mums gan neiznāk tajās piedalīties, jo sestdienu rītos esam aizņemti. Bet es pazīstu lielāko daļu latviešu, kas tur darbojas un piedalās, un vērtēju to ļoti pozitīvi. Kopš ir bērni, uz Latviju braucam katru vasaru, jo viņi ļoti priecājas apciemot vecomāti, vecotēvu, māsīcas, brālēnu un citus radus. Meitai ir dubultpilsonība, mazajam tikai Īrijas. Pieļauju, ka dubultpilsonība vairāk aktuāla tām ģimenēm, kuras plāno nākotnē atgriezties Latvijā, bet tādā gadījumā viņi šeit var mierīgi dzīvot arī kā Latvijas pilsoņi. Mēs vēlamies palikt uz dzīvi Īrijā.

Santa Senziga no Aizkraukles, dzīvo Vācijā

— Daudz kas atkarīgs no paša cilvēka. Man nav bijis jautājuma, ka es varētu saraut saikni ar Latviju. Ļoti svarīga ir ģimene, kas palikusi Latvijā — vecāki, brālis un arī draugi. Jāsaka, ka jebkuras attiecības ir darbs, bet draudzības uzturēšana “pa gabalu” ir jo lielāks darbs. Arī valodas saglabāšana ir atkarīga no cilvēka. Es ļoti apzinīgi kopju valodu, cenšos to nepazaudēt. Rakstu un domāju latviski, nepieļaujot
ienākt “citai” valodai. Apkārt gan redzu arī citādākas situācijas, kad valodas sajaucas. Un tad ir tā, ka savu valodu pazaudē, bet svešo arī līdz galam neiegūst. Berlīnē ir izveidota Latviešu nedēļas nogales skola, mēs tajā aktīvi darbojamies, un no šī gada nodarbības tajā vadu arī es. Liela nozīme ir Latvijas kā valsts palīdzībai. Ir Valsts valodas aģentūra, kas atbalsta diasporu skolas. Lai gan šī atbalsta vienmēr var būt vairāk.
Par dubultpilsonību — par sevi joprojām neesmu izlēmusi. Ir arī savi bīstami zemūdens akmeņi tādām lietām, tāpēc nezinu, vai mums to vajag. Taču par to domāju un zinu, ka daudziem latviešu bērniem šeit ir abu valstu pilsonības.

Staburags.lv ARHĪVS

Svarīgi, lai būtu tilts ar aizbraukušajiem

Kategorijas