Zemgales ekspozīcijā "Balttour 2015" tūrismu popularizēs arī Aizkraukles, Pļaviņu, Kokneses un Skrīveru novads

Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) koordinētajā kopīgajā Zemgales ekspozīcijā izstādē "Balttour 2015" līdztekus citiem reģiona tūrisma piedāvājumiem šogad iecerēts uzsvērt dižkokus, informēja ZPR pārstāvis Juris Kālis.
"Zemgalē mežu ir mazāk nekā citos Latvijas novados, bet dižkoku - vairāk, jo dižkoks nevar izaugt mežā, tam vajadzīga saule un brīvība visapkārt. Latvijā pazīstamais dižkoku pētnieks Guntis Eniņš turklāt uzskata, ka Zemgales līdzenumā dižkoki vienmēr ir bijuši ainavas vertikālā dominante, tie bijuši savdabīgi sakarnieki ar debesīm," par tematisko motivāciju pauda Kālis.
Zemgales pašvaldības esot novērtējušas līdzšinējo praksi šajā izstādē piedalīties ar kopēju, visu reģionu pārstāvošu stendu, un arī šogad šim mērķim sniegušas nepieciešamo finansiālo atbalstu, kas nodrošina gan iespaidīga laukuma apmaksu, gan aprīkojuma iegādi un stenda noformējuma izveidi.
Reģiona ekonomikas profilā tūrisma nozare atzīta par vienu no redzamākajiem attīstības virzieniem, kas ļauj palielināt nodarbināto skaitu, gūt papildu ienākumus un sekmēt Zemgales tēla popularizēšanu, skaidroja Kālis.
Līdzīgi kā pērn, Zemgali izstādē pozicionēs pavisam seši ikdienas darbā sevi jau apliecinājuši sadarbības puduri. Vienu no tiem veido Jelgavas pilsēta, Jelgavas un Ozolnieku novads, otru - Jēkabpils pilsēta un Krustpils novads, trešo - Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads, ceturto - Auces, Dobeles un Tērvetes novads, piekto - Aizkraukles, Pļaviņu, Kokneses un Skrīveru novads, bet sesto, tā dēvēto Sēlijas puduri - Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes, kā arī Ilūkstes novads, kas arī ir Sēlijai piederīgs un piebiedrojies no Latgales reģiona.
Katrs no puduriem izstādē centīsies prezentēt tieši savam apvidum raksturīgākos tūrisma galamērķus, ko nosaka vietējie resursi un tradīcijas. Vieniem tas ir kultūrvēsturiskais mantojums - pilis un pilskalni, kā arī savdabīgas lauku sētas un amatnieku darbnīcas, izcilu kultūras, mākslas un zinātnes darbinieku piemiņas vietas, citiem atkal unikālas, saimnieciskās darbības maz skartas dabas ainavas ar upēm, ezeriem, parkiem un atpūtas vietām.
Vēl citiem vērtības ir tradicionālās un bioloģiskās lauksaimniecības demonstrējuma saimniecības, lauku labumu un kulinārā mantojuma piedāvājums, kā arī vērienīgi gadskārtu svētki, starptautiska mēroga mākslas festivāli un sporta sacensības, skaidroja Kālis.
Lai izceltu pašu galveno un interesantāko savā piedāvājumā, dalībnieki apmeklētājiem sarūpējuši jaunus bukletus, kartes un maršrutu aprakstus, līdz šim neredzētus, oriģinālus suvenīrus, dažādus konkursus un loterijas.
Lai ne mirkli un nevienam apmeklētājam zem Zemgales dižkoka kuplajiem zariem nebūtu jāgarlaikojas, visas trīs dienas plānotas raibu raibās izdarības gan bērniem, gan pieaugušajiem, pauda ZPR pārstāvis.
Sēlijas pudurī, piemēram, uzņēmēja Jolanta Kovnacka no Viesītes ne tikai stāstīs par to, kā no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm un burkāniem top unikāla kafija ar bērnības garšu, bet ļaus arī to nogaršot. Savukārt Neretas novada Ērberģes muižas Zilā dāma kopā ar pašu muižkungu apmeklētājus aicinās uz kopīgu fotografēšanos, bet "Sēlijas Ziepnīcas" pārstāvji no Jaunjelgavas atklās dažus tradicionālo ziepju izgatavošanas noslēpumus, klāstīja Kālis.
Bauskas un tuvākās apkaimes puduris prezentēs, svērs un ar inovatīvo čarkometru mērīs interesentus, lai noteiktu, cik katram ieteicams izdzert Bauskas miestiņa, ļaujot nobaudīt arī pērn tūrisma piedāvājumā iekļauto Rātes dziru, kas darināta pēc oriģinālas receptes.
Tērvetes pudurī vēstures faktu izzinātāji varēs tikties ar vēsturnieku Normundu Jērumu, kurš iepazīstinās ar novada senvēsturi, vadīs aizraujošas viduslaiku spēles. Gados jaunākie izstādes apmeklētāji no Tērvetes Meža mātes varēs uzzināt daudz jauna un pamācoša par dabu un meža iemītniekiem.
Citos puduros informācijas sniedzēji jaunajā tūrisma sezonā aicinās apmeklēt Jelgavas 750 gadu jubilejas svinības, rakstnieka Voldemāra Zālīša grāmatas "Staburaga bērni"120.gadskārtas pasākumus Jaunjelgavas novadā, Ķiršu un Ceriņu ziedēšanas, kā arī Ābolu svētkus Dobelē, Sama modināšanas svētkus Koknesē, Mēmeles svētkus Vecumnieku novada Kurmenē, Sēlijas svētkus Jaunjelgavā un daudzus citus gan tradicionālus, gan agrāk nebijušus notikumus visā Zemgalē, skaidroja Kālis.
Pērn Zemgales ekspozīciju kopumā reprezentēja liellaiva "Nameisis", kas darināta Pļaviņu novadā pēc seno vikingu kuģu būves paraugiem.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra