Staburags.lv ARHĪVS

Čiepa un Susurs saimnieku priekam

Ināra Sudare

2015. gada 23. janvāris 00:01

16
Čiepa un Susurs saimnieku priekam

Daudziem senioriem dzīvi interesantāku vērš suns vai kaķis, bet aizkraukliešu Petrovsku ģimenē tās ir divas jautras šinšillas —  Čiepa un Susurs.


Tas bija pirms septiņiem gadiem, kad bērni, gribēdami iepriecināt vecākus,  uzdāvināja vienu šinšillas “puiku”, kuru nosauca par Susuru. Lai viņam nevajadzētu savu dzīvi vadīt garlaicībā, vēlāk tika uzdāvināta arī šinšillas “meitenīte” Čiepa. Kopā gan vienā būrīti dzīvnieciņi nedzīvo, jo tad iet  tracis vaļā. Šinšillas bieži tiek palaistas istabā paskraidīt. Tad gan viņas rāda, ko māk, piemēram, demonstrē, ka ir lielas grāmatmīles. Tās gan viņas lasa tā, ka nekas pāri nepaliek. Čiepa ar Susuru dzīvo pēc principa, ka viss jāpārbauda ar zobiem. Šinšillas ir ļoti ziņkārīgas, un tāpēc viņas cenšas kaut kur vairāk ielīst un kaut ko vairāk redzēt. Tas viņām arī izdodas, jo dzīvnieciņa skelets atšķiras no daudzu citu uzbūves ar to, ka tas spēj sāniski saspiesties, tāpēc viņām izdodas veikli iesprukt visšaurākajās spraugās. Zvēriņiem palīdz pārvietoties pakaļējās ķepas, tās ir stiprākas un garākas par priekšējām, un šīs īpatnības dēļ šinšillas prot augstu lēkt. Šis viņu sporta veids saimniekiem bieži vien sagādā jautrību. Īpaši, kad viņas pret skapi atlec kā tenisa bumbiņas.
Dzīvnieciņi ir ļoti mīlīgi un atzīst tikai savus saimniekus. Tiem viņas ielec klēpī, bet ar svešiniekiem ir ļoti atturīgas. Šinšillas ir krēslas, pat nakts dzīvnieciņi, taču, izskraidījušās dienā, naktis aizvada mierīgi. Viņu iecienītākie kārumi ir rieksti un rozīnes, labprāt mielojas arī ar āboliem un bumbieriem. No malas skatoties, uzjautrinošas ir šinšillu tīrības dienas — viņas mazgājas smiltīs un pa tām viļājas kā tādi pelmeņi. Viņas ir ļoti tīrīgas, tā kā to dara itin bieži. Šinšillām nepiemīt nekāda smaka, jo viņas nesvīst. Tomēr, ja gaisa temperatūra pārsniedz 25 grādus, viņām var kļūt par karstu. Kad  Edītes kundzei vaicāju, kā dažos vārdos varētu raksturot šos dzīvniekus, viņa teica: “Ļoti mīlīgas. Viņas ir jāredz. Tie, kas viņas redzēs, uzreiz iemīlēs!” Čiepa  un Susurs  atsaucas arī savam vārdam. Petrovsku pāris nevar iedomāties savu ikdienu bez mīlīgajiem, enerģiskajiem dzīvnieciņiem. Tie ģimenē ienes gan prieku, gan jautrību.


Uzziņa

◆ Vidējais šinšillas mūža ilgums ir 15 gadi, lai gan ir zināmi gadījumi, kad tās nebrīvē nodzīvojušas 20 un vairāk gadu. Kā jau grauzējiem, šinšillām visu mūžu aug zobi — tām ir divdesmit pastāvīgie zobi jau kopš dzimšanas. Ļoti svarīgi šiem dzīvniekiem nodrošināt graužamo materiālu, lai zobi diltu, citādi pārauguši zobi var traucēt.
◆ Šinšillas prot izdot plašu skaņu gammu, ieskaitot pīkstienus, čiep­stus un rejas. Tā viņas sazinās un pauž savu noskaņojumu, sākot ar maigiem čiepstieniem, veltītiem potenciālajam partnerim, un beidzot ar skaļu, agresīvu riešanu aizstāvoties. Mazuļi ar ļoti smalku, augstu čiepstēšanu vecākiem dara zināmu, ka grib ēst. Tā kā šinšillas ir aktīvas naktī, viņu “runāšanās” nereti noris agrās rīta stundās. Ja šinšillas meitene ir aizkaitināta vai sabijusies, viņa var sākt skaļi kladzināt, turklāt vainīgo vēl apspricēt ar urīnu.
◆ Dabiskos apstākļos šinšillas tīra savu kažociņu, izvārtoties vulkānu pelnos vai putekļos. Smalkie putekļi iekļūst kažociņā un uzsūc netīrumus. Putekļu vannas dzīvnieciņiem nepieciešamas dažas reizes nedēļā. Ūdens pelde tiem neder, jo biezais kažociņš slikti žūst, saglabājot pie ādas mitrumu; tas var izraisīt ādas sēnīšu infekciju vai problēmas ar spalvu. Slapju šinšillu vajag nekavējoties izslaucīt ar dvieli un žāvēt ar fēna vēso gaisa plūsmu.
◆ Dabā šinšillas dzīvo sociālās grupās, kas atgādina kolonijas, patiesībā tie ir bari. Tās var vairoties jebkurā gada laikā. Šinšillas grūsnība ilgst vidēji 111 dienas.


Fakts
Šinšillas pie mums nonākušas no Andu kalnu virsotnēm Dienvidamerikā, tāpēc tās ir labi pielāgojušās aukstam un sausam laikam. Ziemeļamerikā tās pirmoreiz tika ievestas 60. gados galvenokārt kažoku izgatavošanas nolūkā (tie ir vieni no dārgākajiem),  taču drīz vien noskaidrojās, ka sīkie zvēriņi ir visnotaļ jauki mājas mīluļi.