Viens otru atrod arī pansionātā

2015. gada 20. janvāris 00:01

468

Veronika Brodere un Andrejs Pavlovičs viens otru pazīst jau sen. Katram veidojies savs dzīves ceļš, bet saikni nekad nav zaudējuši. Šobrīd abi kopā mīt Pļaviņu sociālās aprūpes centrā.

Veronikas kundze stāsta, ka viņi ar Andri, kā viņu dēvē ikdienā, bijuši darbabiedri no 1959. gada kolhozā “Rīts” Kokneses pagasta Bormaņos. Viņa bijusi galvenā zootehniķe, bet Andris agronoms. Kopā strādājuši līdz pensijai. Interesanti, ka abus ne tikai dzīves ceļs aizvedis vienā virzienā, bet viņi abi ir no vienas puses — Latgales.
Veronikas kundze atminas, ka darba sākums kolhozā nebija viegls, jo lopiem trūka barības un arī sadzīves apstākļi bija grūti. Viņai ierādītajā istabiņā ziemā sasalis pat ūdens. Tomēr viņa izturējusi, jo jaunībā viss ir vieglāk, un tas katram ir skaists laiks. Vēlāk dzīvojusi kolhoza priekšsēdētāja ģimenē, un viņa sieva iemācījusi dažādus rokdarbus.
Smaga slimība pirms pāris gadiem Veronikas kundzei liedza iespēju staigāt, jo zaudētas abas kājas. Tā kā mājās tikt galā ar sadzīvi vienai nebija iespējams, pārcēlusies uz pansionātu. Arī Andris par labu sociālās aprūpes iestādei izšķīrās veselības problēmu dēļ. Turklāt tur jau mita Veronika, pie kuras bieži viesojies. Abiem dzīvesbiedri tad jau bija aizgājuši mūžībā. Sākumā dzīvojuši katrs savā istabiņā, bet pēc remonta otrajā stāvā, kur ierādīta istaba, nolēma dzīvot kopā.
— Iekārtojāmies labi, un istabā mums ir viss nepieciešamais. Mēbeles deva pansionāts, un Andrim līdzi bija dažādas lietas, arī televizors. Tas ir arī atpūtas telpā visiem, bet tā mēs paši izvēlamies, ko skatīties. Radio klausāmies visu dienu, esam informēti par aktuālākajiem notikumiem, — stāsta Veronikas kundze.
Andra kungs piebilst, ka ar pazīstamu dzīvot kopā vieglāk. Tā viens otram var palīdzēt un atbalstīt. Divatā vieglāk vienoties par dažādām sadzīviskām lietām. Personāls ir labs, un abi atzīst, ka ir nodrošināti ar vislabāko aprūpi. Abi apbrīno, cik daudz darbiniecēm ikdienā jāpaveic, jo lielākoties centrā dzīvo iemītnieki ar nopietnām veselības problēmām. Viņiem nekā netrūkstot. Dzird jau citus sūkstāmies par dažādiem sīkumiem, bet viņiem nav, par ko. Andris teic — ja paši būs labi, arī citi tādi būs.
Ziemā viņi lielākoties uzturas telpās. Andris esot liels lasītājs, un arī Veronikas kundzei patīk grāmatas. Viņai patīk pārlapot koknesietes Ārijas Āres, kura draudzējās ar vienu no Veronikas kundzes māsām, dzejas grāmatu. Rokdarbi gan vairs nav pa spēkam. Tagad viņa priecājas par pašu darinātajām dāvaniņām un cienastiem, ko atnes viesi. Ap Ziemassvētku laiku to bija īpaši daudz, bet ir arī citreiz. Vasarās viņi labprāt ar ratiņkrēsliem izbrauc pagalmā.
Veronikai ir meita un trīs mazbērni, bet Andrim bijuši pieci bērni, no kuriem palicis tikai viens. Radi un paziņas viņu bieži apciemo, par ko abiem prieks. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Viens otru atrod arī pansionātā

Kategorijas