Autisma sarežģītā daba

2015. gada 20. janvāris 00:01

Autisms nav slimība. Autisms ir sarežģīti traucējumi, kas ietekmē cilvēka smadzeņu darbību. Tas nav ārstējams, jo ir ar attīstību saistīts traucējums visu mūžu, kas ietekmē to, kā cilvēks sazinās un saprotas ar apkārtējiem,” skaidro Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa.
Lai arī autisms pirmo reizi atklāts 1943. gadā, tas vēl arvien ir samērā nepazīstams. Autisms ir ar attīstību saistīts traucējums visu dzīvi, kas ietekmē to, kā cilvēks sazinās un saprotas ar pārējiem. Bērni un pieaugušie ar autismu saskarsmi ar citiem nespēj uzturēt visiem saprotami. Viņiem bieži vien ir
ierobežotākas iespējas draudzēties, kā arī saprast citu emocionālās izpausmes. Daudziem cilvēkiem ar autismu ir novērojamas arī mācīšanās problēmas.
Autisms (no grieķu valodas autos” — pats) ir psiholoģisks termins, kuru izmanto, lai apzīmētu dažādu pakāpju psihiskus traucējumus.
Grūti veidot acu kontaktu
Cilvēkam ar autiskā spektra traucējumiem raksturīga nespēja veidot acu kontaktu un izteikts diskomforts un trauksme, ja indivīds ir spiests to darīt pretēji savai gribai, kaut vai, ja viņš pats mēģina sevi piespiest veidot acu kontaktu. Tāpat vērojama neadekvāta emocionāla atbilde uz kādiem notikumiem, piemēram, indivīds smaida, ja notiek kaut kas slikts vai kāds uz viņu dusmojas. No autiska indivīda skatpunkta — pilnīga nespēja atšifrēt cilvēku nolūkus attiecībā pret viņiem pat tad, ja apkārtējie bez kavēšanās zinātu, ka personai ir slikti nolūki. Raksturīga var būt apsēstība un kompulsīva (nepārvarama, piespiedu) uzvedība, kas izpaužas dažnedažādi, kaut vai kā nepatika pret nepāra skaitļiem vai tieksme atkārtoti un rūpīgi mazgāt rokas. Obsesīvi kompulsīvie traucējumi parādās kā trauksme ar uzmācīgām domām, kas rada neērtumu, bažas, bailes un uztraukumu. Indivīds veic atkārtotas darbības, lai mazinātu šo trauksmi. Minēto traucējumu simptomi izpaužas arī kā apkārtējās vides tīrīšana un kārtošana, vēlēšanās piešķirt katrai lietai savu vietu un panākt simetriju to izkārtošanā, atkārtota dažādu priekšmetu (piemēram, aizslēgtu durvju) pārbaudīšana. Šāda uzvedība ir atsevišķa traucējumu grupa, kas vēl neliecina par autismu, taču bieži izriet no tā.
Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem tipiski ir psihomotori traucējumi, piemēram, šūpošanās, kad indivīds sēž, kā arī dažādu secību un hierarhiju saskatīšana un aizrautība ar to, kas kopā ar sociālu norobežotību sekmē
iedziļināšanos dažādos šauri specifiskos, detalizētos tematos.
Vienam no 150 cilvēkiem pasaulē
Kā stāsta L. Bērziņa, autisms ir bieži sastopams — tas tiek diagnosticēts vienam no 150 cilvēkiem visā pasaulē. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra statistikas datiem, Latvijā autisms diagnosticēts 265 cilvēkiem — 210 vīriešiem un 55 sievietēm. Latvijas Autisma apvienība gan apzinājusi daudz vairāk bērnu, jauniešu un pieaugušo ar autiskā spektra traucējumiem. Biedrības pārstāve skaidro, ka ne visi vecāki izvēlas garo un sarežģīto ceļu līdz diagnozei, tāpat ne visi ir psiholoģiski tam gatavi. Pašlaik Latvijas Autisma apvienības redzeslokā esot vairāk nekā 400 ģimeņu. Konsultācijas pie biedrības speciālistiem lūdz pirmsskolas izglītības iestādes, skolas, sociālie dienesti, ārpusģimenes aprūpes institūcijas no visas Latvijas. Kopumā apvienības jaunumus saņem vairāk nekā 1100 cilvēku. Pagaidām pasaulē nav nevienas metodes, kura spētu izārstēt autismu.
Nedomāju, ka Latvijā cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem kļūst vairāk. Vienkārši ģimenes ārsti, vecāki, pedagogi, sociālie darbinieki kļūst izglītotāki, vērīgāki un attiecīgi laikus spēj sniegt palīdzību. Šie bērni tiek pamanīti, un zīmīte “neaudzināts” nomainīta ar diagnozi, kas ļauj laikus sniegt palīdzību. Jo agrāk tiek noteikta diagnoze un sākts bērna vajadzībām atbilstošs korekcijdarbs, jo pilnvērtīgāk attīstās viņa personība un nākotnē ir lielākas iespējas dzīvot neatkarīgu dzīvi,” uzskata speciāliste.
Ar laiku nepāriet
Bērni ar autismu izaug par pieaugušajiem ar autismu. Jo agrāk ar bērnu sāk strādāt atbilstoši viņa vajadzībām, jo lielākas iespējas traucējuma smaguma pakāpi mazināt. Ja šiem bērniem netiek sniegta atbilstoša palīdzība, lielāka ir invalidizācijas iespēja,” stāsta L. Bērziņa.
Novērst traucējumus palīdz darbošanās ar autisku bērnu katru dienu. Vecākiem tas ir milzīgs darbs nodrošināt pakalpojumu pieejamību — gan dzīvesvietas, gan izmaksu dēļ. Ja bērnam attīstīsies valodas prasmes, viņš varēs arī mācīties.
Iespējams būtiski attīstīt bērnu spējas, iemācīt jaunas iemaņas, koriģēt uzvedības problēmas. Arī bērnam ar ļoti nopietniem autiska spektra traucējumiem var uzlabot dzīves kvalitāti, pat tad, ja attīstība kopumā nevirzās uz priekšu. Augstu funkcionējoša autisma gadījumā arī cilvēks ar autiska spektra traucējumiem var kļūt veiksmīgs, laimīgs un nodzīvot piepildītu, profesionāla gandarījuma un siltu cilvēcisku attiecību pilnu dzīvi. Taču pat visveiksmīgākajā gadījumā viņš vienmēr paliks ar savu īpatnēju, atšķirīgu pasaules uztveri.
L. Bērziņa stāsta, ka laika gaitā mainījusies sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem. Biedrības pārstāvju pieredzē ir gan daudz pozitīvu, gan arī ļoti skumju stāstu. Būtiskākais, ko vēlētos lūgt, ir sabiedrības atbalsts vecākiem, sapratne un atsaucība no vecvecākiem un dzimtām, jo briesmīgākais, kas var notikt, ir atstāt izolācijā vecākus, kuriem ir bērns ar autismu. Vēlamies pedagogiem lūgt sapratni. Atrodot pareizo pieeju šiem bērniem, atklājot viņu talantus un stiprās puses, viņi sabiedrībai spēj daudz sniegt. Autiskā spektra traucējumi bija diagnosticēti arī Einšteinam, Ņūtonam, Tvenam, Bēthovenam un daudzām citām izcilām personībām, kas ikdienā bagātina mūsu dzīvi — mūzikā, zinātnē, literatūrā un citās jomās,” teic apvienības vadītāja.

Baiba Blomniece-Jurāne, psiholoģe

— Autiskā spektra traucējumu diagnožu skaits palielinās. Cits jautājums, ka nereti temperamenta iezīmes un ģimenē iemācītās komunikācijas (es teiktu, nekomunikācijas) īpatnības tiek apzīmētas ar šo pašu diagnozi. Pašlaik tā ir populāra, gluži kā pirms septiņiem, desmit gadiem modē bija noteikt uzmanības deficīta sindromu. Esmu novērojusi, ka vecākiem un citiem speciālistiem, uzzinot šo diagnozi, palielinās atbildības izjūta. Lai gan tā pieaugušos izbiedē, rada virkni trauksmainu un citādi nepatīkamu emociju, pieaugušie daudz nopietnāk izturas pret speciālistu ieteikumiem un ievēro bērna attīstības vajadzības. Vai es teiktu, ka bērnu ar autismu kļūst vairāk? Domāju, drīzāk aug to vecāku skaits, kuriem ir grūtības ar bērnu izveidot tādu komunikāciju, kas balstīta uz viņa vajadzībām. Līdz ar to attīstībā var parādīties autiskā spektra pazīmes. Aktuāls ir jautājums, cik liela daļa no šādām diagnozēm patiesi atspoguļo bērna attīstības traucējumus.

Doktore un profesore
Spilgts pierādījums tam, ka autiskā spektra traucējumi neliedz dzīvot pilnvērtīgu, sabiedriski aktīva cilvēka dzīvi, ir Bostonā 1947. gada dzimusī Mērija Templa Grandina. Pēc diviem gadiem Mērijai konstatēts autisms. Runāt meitene sāka vien četru gadu vecumā. Sava nesabiedriskuma un citu autismam raksturīgu iezīmju dēļ pārdzīvojusi grūtu mācību procesu skolā, tomēr turpinājusi izglītoties tālāk. Ieguvusi doktora grādu un kļuvusi par Kolorādo Universitātes profesori. Pasaules slavu iemantojusi ar to, ka izstrādājusi daudzus uzlabojumus mājlopu turēšanā, pēc kuriem tagad strādā liela daļa lopkopības industrijas.
Daudzkārt uzstājusies un skaidrojusi izjūtas, kādas ir cilvēkiem ar autisma sindromu, akcentējot, ka, pedagogiem atrodot pareizo pieeju šiem bērniem, iespējams atklāt viņu talantus un ļaut izaugt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Īpaši vērsusi cilvēku uzmanību uz autistu hiperjūtīgumu uz skaņām u. c.
2010. gadā uzņemta filma par M. T. Grandinu, kas regulāri iekļūst dažādos labāko filmu topos. Tajā izsekots meitenes un viņas mammas cīņai, lai meitene varētu dzīvot tādu pašu dzīvi kā pārējie vienaudži. Parādīta viņas ikdiena skolas gados un atklāsme, ka viņa spēj saskatīt lietas, ko vesels cilvēks nemaz neredz. Filmā var vērot, kā M. T. Grandina rada vienu no saviem izgudrojumiem — lopu dzenamo celiņu, pa kuru tiem nav bail iet. Filma aizkustinoši ļauj ielūkoties cilvēka ar autiskā spektra traucējumiem ikdienā un izjūtās, dodot iespēju kaut nedaudz izprast dzīvi no viņu skatpunkta. Filmas “Temple Grandin” (2010) režisors ir Miks Džeksons, bet galvenās lomas tēlo Kleira Deina un Džūlija Ormonda.

Staburags.lv ARHĪVS

Autisma sarežģītā daba

Kategorijas