Staburags.lv ARHĪVS

Kokneses novada sociālais dienests: Valsts kontrole pārbaudēs nevērtē darbinieku reālo darbu ar cilvēkiem

Leta

2015. gada 18. janvāris 11:33

784
Kokneses novada sociālais dienests: Valsts kontrole pārbaudēs nevērtē darbinieku reālo darbu ar cilvēkiem

Revīzijā par sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti Valsts kontrole (VK) nevērtēja sociālo dienestu darbinieku reālo darbu ar cilvēkiem, tāpēc nespēj pilnībā novērtēt tā efektivitāti kopumā, uzskata Kokneses novada sociālajā dienestā.

Tā vadītāja Baiba Tālmane aģentūrai LETA pauda, ka VK nav pārbaudījusi Kokneses novada sociālo dienesta darbu, bet, pēc publicētajiem secinājumiem un pašu pieredzes, viņa daļēji piekrīt, ka pašvaldībās nav izpratnes par sociālās palīdzības pamatprincipiem, tomēr pārbaudēs vērtē tikai darbu ar dokumentiem, bet ne dienesta darbinieku reālo darbu ar cilvēkiem.

Ar Kokneses novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem "Par sociālās palīdzības pabalstiem Kokneses novadā" ikviens varot iepazīties pašvaldības mājaslapā. Ik mēnesi sociālā dienesta sēdē kopīgi tiek izskatīti iedzīvotāju iesniegumi, izvērtēta personas situācija par trūcīgā statusa piešķiršanu.

Tālmane uzsvēra, ka sociālais darbinieks nav izmeklētājs, bet izmanto pieejamo informāciju programmā "SOP", lūdz uzrādīt bankas konta izdrukas. Cilvēks, rakstot iesniegumu par statusa piešķiršanu, iesniegumā apstiprina, ka ir sniedzis par sevi patiesas ziņas.

Praksē sastopamas personas, kuras vēlas iegūt trūcīgās personas statusu, lai arī tām pieder lieli īpašumi. Personai tiek izskaidrots, kādos gadījumos var piešķirt šo statusu. Gadījumi, kad būtu pārkāpti pašvaldības saistošie noteikumi, dienesta darbā nav konstatēti, skaidroja Tālmane.

"Piemēram, ja pensionārei, kurai pieder 35 hektāri zemes, bet pensija ir 130 eiro, mēs nevaram piešķirt šo statusu, bet varam atmaksāt medikamentu iegādi. Šajā gadījumā tiek izvērtēti nevis personas īpašumi, bet ienākumi," pauda sociālā dienesta vadītāja.

Kā ziņots, arī Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka VK, izvērtējot tikai finanšu izlietojumu un tā atbilstību normatīviem, nevar vērtēt sociālās palīdzības sistēmas efektivitāti, aģentūrai LETA pauda Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.

Pēc revīzijas par sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti VK savā publiskotajā informācijā norāda, ka "retā pašvaldībā ir veikts mērķtiecīgs izvērtējums par iedzīvotāju sociālo situāciju un viņu pamatvajadzībām, tāpēc arī nav izveidota efektīva sociālās palīdzības sistēma". Tomēr, kā norāda Jelgavas novada sociālais dienests, patlaban rodas jautājums, kas VK izpratnē ir efektīva sociālās palīdzības sistēma, komentēja Kaņepone.

Cik noprotams, veiktais audits vairāk saistās ar normatīvās bāzes un finanšu izlietojuma pārbaudi, nevis ar faktisko sociālās palīdzības darba efektivitāti, kas noteikti būtu vērtējams jau citām institūcijām. Tādēļ, balstoties uz pārbaudes rezultātiem vien, nevar līdz galam izvērtēt darbības efektivitāti, kā tas publiski tika pausts, pauda pašvaldības pārstāve, atsaucoties uz sociālā dienesta secinājumiem.

LETA jau ziņoja, ka atsevišķās pašvaldībās trūcīgās ģimenes statuss piešķirts arī tādām ģimenēm, kurām pieder līdz pat sešiem nekustamajiem īpašumiem, revīzijā par sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti secinājusi VK.

Revīzijā secināts, ka dažās pašvaldībās vienai trūcīgai ģimenei pieder līdz pat deviņiem kustamajiem īpašumiem - transporta līdzekļiem. Tikmēr citās pašvaldībās ģimenei nedrīkst piederēt pat automašīna vai traktors, kas tiek izmantots piemājas saimniecības uzturēšanai.

VK secinājusi, ka pašvaldībām nav vienotas izpratnes par sociālās palīdzības pamatprincipiem un sniedzamajiem atbalsta veidiem, kā arī par rīcības brīvības izmantošanu trūcīgas personas vai ģimenes statusa piešķiršanā.

Lai pārbaudītu sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti, revīzija veikta desmit pašvaldībās - Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, kā arī Kandavas, Kuldīgas, Siguldas, Rundāles, Ludzas un Rēzeknes novadā.