Staburags.lv ARHĪVS

Aizkrauklē ražo mangalus šašlikam

Guna Mikasenoka

2011. gada 19. maijs 12:31

2255
Aizkrauklē ražo mangalus šašlikam

SIA “Metālists” savu tirgus nišu Latvijā izdevies iegūt un nostiprināt, izmantojot Vācijā iegādātas automātiskās metāla štancēšanas un liekšanas iekārtas. Ar tām var saražot preces ar augstu pievienoto vērtību.

Iekārta “brauc” pa galdu
“Iekārtas ir dārgas, toties ļoti kvalitatīvas un precīzas,” stāsta SIA “Metālists” īpašnieks Roberts Meikšāns.
Datorprogrammā jāievada parametri, un štancēšanas iekārta pati “brauc” pa galdu un precīzi apstrādā sagatavi. Savukārt liekšanas iekārta materiālu saliec dažādos leņķos — tas ir svarīgi metāla plauktu un citu izstrādājumu sagatavošanā.
Produkciju reklamē Vācijā
“Veidojam bukletus, kurus piedāvājam gadatirgos un izstādēs. Mūsu pārstāvis piedalījās kādā lielā izstādē Vācijā, reklamējām produkciju, kuru varam saražot ar jaunajām iekārtām. Bija interese, klientus apmierināja paraugu kvalitāte un cena, tomēr apjomīgu piegādes līgumu noslēgt neizdevās,” stāsta Roberts Meikšāns. “Mūs interesē ārvalstu tirgus, tomēr tas nenozīmē, ka mēs atstātu novārtā vietējos pasūtītājus. Cenšamies piesaistīt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.”
Vai “Metālista” ražojumus izkonkurē lētās Ķīnas preces? “Ķīniešiem ir lētākas preces, tomēr bieži vien tās jālabo mums, piemēram, kāds klients ar Ķīnā ražotu zāles pļāvēju strādāja tikai divas nedēļas un pēc tam lūdza mums to salabot. Gadās, ka klientiem izjūk no Ķīnas importēts kultivators, jāmaina zobrati.”
Cenšas noturēt speciālistus
“Divi krīzes gadi ir pagājuši. Lai gan valdība teic, ka tautsaimniecība atdzīvojas, mēs to vēl nejūtam, tomēr šajos krīzes gados nav bijis tā, ka nekad nebūtu darba, kāds  pasūtījums ir vienmēr,” stāsta  Roberts Meikšāns. “Uzņēmuma ražošanas apjoms krīzes laikā ir saglabājies tāds pats — nav ne būtiski audzis, ne samazinājies, tāpat darbinieku skaits ir bijis nemainīgs — ap 15. Savlaik pie mums atnāca strādāt bijušās Stučkas telefona aparātu rūpnīcas speciālisti, un mēs viņus cenšamies noturēt, jo labs inženieris konstruktors vai virpotājs darba tirgū nav tik viegli dabūjams. Galvenā problēma, kura apdraud nozares tālāko izaug­smi, manuprāt, ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Pašlaik tā pietiek, bet kā būs nākotnē? Tomēr svarīgi, ka ražošanas apjoms  nav strauji sarucis, mūs izglāba dažādi individuālie pasūtījumi, klienti, kuri ar mums sadarbojušies jau ilgstoši, tajā skaitā vietējie uzņēmumi. Piemēram,  Aizkraukles slimnīcai gatavojām cinkotā skārda plauktus, vietējām pašvaldībām — atkritumu tvertnes.”
Kamēr runājam, ierodas zemnieku saimniecības “Ogre” mehāniķis — viņa priekšgājējs esot sadarbojies ar “Metālistu”, “taciņa ir iemīta”, kvalitāte pārbaudīta,  bet viņu pusē metālapstrādes firmas esot paputējušas.