Kāds padomu krājums tomēr noderētu

2015. gada 15. janvāris 08:12

226

Lietuvas Aizsardzības ministrija izdevusi rokasgrāmatu, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja sākas karš. Tas darīts Ukrainas notikumu iespaidā pēc sabiedrības pieprasījuma. Rokasgrāmatas atbildīgais redaktors Karolis Aleksa skaidro, ka šādai viegli pieejamai un uztveramai informācijai būtu jābūt ikvienas valsts iedzīvotāju rīcībā, ir militārs apdraudējums vai nav. Tas gan nenozīmējot, ka valsts gatavojas karam, taču psiholoģiskais klimats un politiskā situācija liekot cilvēkiem domāt par šādiem jautājumiem. Protams, netrūkst arī skeptiķu, kuri uzskata, ka šādas rokasgrāmatas izdošana ir liekas panikas celšana.
Dzirdot šo ziņu televīzijā, aizdomājos — cik daudz mēs zinām par to, kā rīkoties šādās situācijās? Vai mums ir priekšstats par to, ko darīt apdraudējuma gadījumā? Jāpiekrīt televīzijas raidījuma “Nekā personīga” veidotājiem, ka vienīgais, par ko esam informēti, — ja atskan trauksmes sirēna, ieslēdziet televizoru un jums pastāstīs, kā rīkoties. Un, ja nu tajā brīdī, kad atskan trauksmes sirēna, ir pārtraukta elektrības piegāde? Protams, varam spriedelēt, kas būtu, ja būtu, taču jāatzīst, ka daļa iedzīvotāju nav informēti arī par to pašu trauksmes sirēnu nozīmi. Kādā dienā, kad tā bija ieslēgta pārbaudei, līdzās stāvošie cilvēki izbrīnīti vaicāja viens otram — kas tas par dīvainu troksni?

Domājot par šo lietu, atmiņā atausa skolas laikā piedzīvotās mācības rīcībai iespējamā kara gadījumā. To laikā logi bija aplīmēti ar baltām papīra strēmelēm, bet mums rindiņā bija jādodas uz skolas pagrabtelpu un klusām jāpavada laiks garderobē. Tas gan ir vienīgais, ko atceros. Taču gados vecāki un pieredzējušāki cilvēki atceras arī nopietnas trīs dienu mācības ar iedzīvotāju mobilizāciju, štābu, sasaukšanās parolēm un tamlīdzīgām lietām. Lai gan dažviet šādas mācības vairāk notikušas ķeksīša pēc un beigušās arī ar kādas pudelītes tukšošanu, vismaz bijis skaidrs, kur atrast drošu patvērumu un kur glabājas gāzmaskas arī civilo iedzīvotāju vajadzībai.

Šodien arī notiek mācības, taču tās vairāk saistītas ar rīcību ugunsgrēka vai ķīmiskas avārijas gadījumā, plūdu situācijā, un tajās iesaistīti tikai konkrēta objekta darbinieki vai notikuma vietas tuvākās apkaimes iedzīvotāji. Plašākai sabiedrībai patiesi nav priekšstata, ko darīt tad, “ja sākas karš”. Un lai gan cilvēkiem nepatīk dažādas instrukcijas un priekšraksti, varbūt kāds padomu krājums ar noderīgiem ieteikumiem un svarīgu informāciju tomēr noderētu.

Staburags.lv ARHĪVS

Kāds padomu krājums tomēr noderētu

Kategorijas