Gredzenus mij Daugavas krastā

2015. gada 15. janvāris 00:01

235

Pagājušajā gadā daudzviet arvien pieprasītākas kļuva laulību ceremonijas ārpus dzimtsarakstu nodaļas. Aizkraukles reģionā populārākās ceremoniju vietas ir Likteņdārzā Koknesē un Skrīveru dendroloģiskajā parkā.
Izvēlas arī Briežu dārzu
Dzimtsarakstu nodaļu vadītāji drīkst laulāt tikai savā administratīvajā teritorijā, savukārt mācītāji — draudzēs, kurās viņi kalpo.
Kokneses novadā pērn laulību reģistrējuši 53 pāri: 11 pāri ir laulājušies dievnamā — Kokneses luterāņu baznīcā notikušas astoņas, savukārt Kokneses Romas katoļu draudzē — trīs laulības. Dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrētas 42 laulības, no tām 29 reizes kāzu viesi uz ceremoniju devušies dabā, astoņi pāri laulāti Kokneses kultūras namā, bet pieci — dzimtsarakstu nodaļā.
Kokneses novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ita Lejiņa stāsta, ka interese par Koknesi kā laulību vietu kļūst arvien lielāka, pērn dabā vēlējušies laulāties ne tikai pāri no Kokneses, bet arī no Skrīveriem, Neretas, Jēkabpils, Rīgas, Baldones, Kuldīgas, Līvāniem, Gulbenes. Pirmajā vietā ir Likteņdārzs: amfiteātrī, skatu terasē un pļavā iepretim luterāņu baznīcai laulāti 13 pāri, savukāt Kokneses pilsdrupās — 11 pāri. Divas laulības notikušas dzimtas māju pagalmā, pāri izvēlējušies arī tējas namiņu Kokneses parkā un Briežu dārzu Iršu pagastā. Koknesē nav tik skaistas ceremoniju zāles kā Aizkrauklē, bet ir krāšņas dabas ainavas, kuras veldzē kāziniekus. Tomēr jāatceras, ka uz ceremoniju dabā jāierodas ar laika rezervi un mājās vai automašīnā neko nedrīkst aizmirst, piemēram, līgava reiz mašīnā Likteņdārza malā aizmirsa kāzu pušķi, tādēļ ceremonijas sākums aizkavējās.
Daugavas krastos un parkā ir odi, un gadījies, ka laulību reģistrā dažs parakstījies ar savām asinīm, nejauši nospiežot pie pirksta piesūkušos odu.
Atbrauc ar stīgu kvartetu
Vairāki pāri reizēm vēlas laulāties vienā un tajā pašā laikā, piemēram, pērn 25. jūnijā pulksten 9 rītā laulību ceremoniju izvēlējās divi pāri: viens — pilsdrupās, otrs — Briežu dārzā. Tā kā tiesības laulāt ir arī dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniecei Sarmītei Rodei, tas bija iespējams. Maksimums dabā ir trīs ceremonijas dienā.
Kāziniekiem jānodrošina elektrības pieslēgums, sava nojume lietus gadījumam, pašiem jānoformē svinību vieta. Dzimtsarakstu nodaļa piedāvā ērģelnieces un runas meistara pakalpojumus, bet savu mūziku kāzinieki var izvēlēties arī paši, piemēram, rīdzinieki reiz līdzi atveduši stīgu kvartetu, citi izvēlējušies pazīstamu tautas mūzikas grupu, dažiem ģitāru vai vijoli spēlējuši ģimenes locekļi vai draugi. Bijušas kāzas arī ar vietējās folkloras kopas “Urgas” piedalīšanos.
Patīk strūklaka
Skrīveru dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Peļņika stāsta, ka pērn noslēgts 10 laulību, no tām trīs ceremonijas rīkotas Skrīveru dendroloģiskajā parkā. Pāri izvēlējās vietu strūklakas apkaimē tieši tās darbības laikā. Kāzinieki par mūziku gādāja paši, un tā bija dažāda. Kādam pārim ceremonijas laikā tika spēlētas 19. gadsimta sākuma ērģelītes un vijole.
Plānojot laulību reģistrāciju ārā, ir risks, ka ceremonijas laikā līs, pūtīs vējš. Pirms vienām kāzām pērn visu nedēļu lija, tomēr laulību dienā spīdēja spoža saule. Cits pāris ceremonijas sākumu nokavēja. Lija, bet, ierodoties jaunlaulātajiem, lietus mitējās un sāka spīdēt saule.
“Visas ceremonijas dabā ir bijušas ļoti skaistas. Kāzu dienā jaunlaulātie ir ļoti laimīgi, un gribētos, lai tādi viņi būtu visu mūžu,” saka Inese Peļņika.
Aizkrauklē priekšroka telpām
“Pļaviņās pagājušajā gadā ir noslēgtas 26 laulības, no tām viena — luterāņu, trīs — katoļu baznīcā, pārējās — dzimtsarakstu nodaļā. Vēlmi laulāties dabā nav izteicis neviens pāris,” stāsta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vija Liepiņa. “2013. gadā ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām bija viena ceremonija — Liepkalnos uz vikingu kuģa.”
Pērn laulības dabā nav bijušas pieprasītas arī Aizkrauklē, iespējams, tādēļ, ka ir ļoti skaistas, gaumīgi iekārtotas ceremoniju telpas un apkārtnē nav piemērotu vietu šādam pasākumam. “Kur laulāties — vietas izvēle ir ļoti subjektīva,” uzskata Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere. “Vai jaunu dzīvi vajadzētu sākt pie izpostītās Staburaga klints, pilsdrupās, Likteņdārzā, kas veidots mirušu cilvēku piemiņai un kura apkārtnē ir seni kapi? Bieži laulību ceremonijas notiek un visi dokumenti tiek parakstīti dzimtsarakstu nodaļās, bet jūras krastā, parkā vai citur notiek teatralizēti uzvedumi jaunā pāra un viesu izklaidei. Drīzāk atbalstītu laulību ceremonijas dzimtu māju pagalmos un viesu namos, kur ir izveidota speciāla arka vai cita vieta tik svinīgam un nopietnam brīdim.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Gredzenus mij Daugavas krastā

Kategorijas