Kooperatīvs ir mazo zemnieku vienīgā iespēja turpināt darbu

2015. gada 15. janvāris 00:01

264

Kooperatīvs ir mazo zemnieku vienīgā iespēja turpināt darbu

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) aicina piedalīties konkursā par Gada labāko lauksaimniecības kooperatīvu. Mazo uzņēmumu grupā no Aizkraukles reģiona konkursā piedalās Pļaviņu novada Vietalvas pagasta piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Bites”.

Kontroles spiež slēgt
Piensaimnieku kooperatīva “Bites” vadītāja trešo gadu ir Biruta Pudniece. Viņas priekšgājējs Andrejs Brūvers 1992. gadā ierosināja atjaunot un apvienot kādreizējās Vietalvas — Odzienas, Odzienas un Vesetas piensaimniecības vienā sabiedrībā. Kā šo biedrību dibinātāju un tiešo mantinieku pilnvarota persona viņš paveica lielu darbu, savācot arhīvu materiālus un liecības par bijušajiem īpašumiem un biedriem. 1993. gadā reģistrēja kooperatīvu “Bites”. Par tā vadītāju 1994. gadā iecēla Arnoldu Bēmu. Biruta Pudniece kooperatīvā sāka strādāt 1993. gadā un 1998. gadā kļuva par tā biedri.
Kooperatīvu dibinot, plāni bijuši lieli, tajā skaitā arī ražotnes izveidošana uz pienotavas “Bites” bāzes. Skarbajā pārmaiņu laikā ideju īstenot izdevās tikai dažus gadus, kad pienotavā veica savāktā piena pasterizāciju. Vēlāk, palielinoties kontrolējošo iestāžu spiedienam, ražotnē nespēja nodrošināt arvien pieaugošo prasību izpildi, un darbošanās kļuva nerentabla. Pienotavas telpas kooperatīvs turpināja izmantot līdz 2012. gadam, kad ēku pārdeva kādai privātpersonai.
Pērn pieauga apgrozījums
Biruta Pudniece stāsta, ka šobrīd kooperatīvā ir ap 40 biedru, bet no tiem tikai 24 aktīvi ražotāji un piena piegādātāji, kuru govju skaits ir ap pusotra simta. Pārsvarā zemnieki ir pensijas vecumā, un vecākajam — Kārlim Celmam — ir 87 gadi. Viņam kūtī viena govs, bet, pateicoties dalībai kooperatīvā, cena par litru piena pietiekami augsta, lai, kamēr vēl spēks, saimniecību nelikvidētu. Saimniecībās vidēji ir nedaudz vairāk kā desmit govju lieli ganāmpulki, un daudzu to saimniekus Biruta sauc par “zelta biedriem”. Uz viņiem arī balstās kooperatīva darbs. Pērn saražota 401 tonna piena, un tas ir par 32% vairāk kā 2013. gadā. Pērnā gada apgrozījuma pieaugums ir 19%. Lielāko piena daudzumu kooperatīvam devuši zemnieki Arvīds Leitlants, Ausma Vīksna, Melbāržu ģimene no “Lejas Benckalnu” saimniecības, Voldemārs Caune, Pēteris Balcers un Jānis Jaudzems. Vairākām saimniecībām izdevies būtiski kāpināt izslaukumu. Tas iespējams, izkopjot ganāmpulku, veicot ciltsdarbu un uzlabojot barības kvalitāti. Piemēram, Arnolda Bēma saimniecība vien gadā devusi ap 50 tonnu piena.
“Bites” savākto pienu piegādā Jēkabpils piena kombinātam. Agrāk izslauktais vests arī uz Aizkraukles pienotavu un Rīgas piena kombinātu, bet pēc lielo pārstrādātāju atteikuma sadarboties ar mazajiem piegādātājiem jauna vienošanās iespēja ar rīdziniekiem nav izskatīta.
Raugās ar piesardzību
Saistībā ar neziņu par piensaimniecības nozares perspektīvu arī Vietalvas puses zemniekus pārņem neticība labākai rītdienai, kas savukārt izpaužas saimniecību likvidācijā. Jaunu saimniecību un līdz ar to kooperatīva biedru ir maz. Gados jauniem cilvēkiem nav pacietības un rakstura sīkstuma, kāds piemīt vecajiem vietalviešiem. No jaunpienācējiem nevar nepieminēt Arvīdu Leitlantu, kurš, patriotisku jūtu vadīts, lauza līgumu ar Valmieras piena kombinātu un pievienojās “Bitēm”. No kvotu gada sākuma viņš saražojis 76 tonnas piena. Nesen līdzīgu vēlmi izteikuši pieci saimnieki, kuriem līdz šim bija līgums ar Jēkabpils piena kombinātu. Pagaidām viņi pienu pārdod pēc iepriekšējās vienošanās, bet ar aprīli sola kļūt par Vietalvas kooperatīva aktīviem dalībniekiem.
Tomēr uz jaunajiem noteikumiem — kvotu atcelšanu — kooperatīva vadītāja raugās ar piesardzību un nenoliedz, ka vismaz pusgadu būs situācijas stabilizēšanās laiks, kurā neklāsies viegli. Vadītāja ir optimistiska un teic, ka bez darba rezultāta nebūs, tāpēc tie, kuri strādās, tirgū noturēsies. Arī tas, ka kooperatīvam nav kredītu un saistības ar banku ir nelielai daļai tā biedru, vedina cerēt uz izaugsmi.
Jāveic “tīrīšana”
Kooperatīva vadītājai, stājoties amatā, nācies saskarties ar daudziem birokrātiskiem jautājumiem. Tos risināt palīdz LLKA. Tāpēc viens no pirmajiem darbiem bija dokumentācijas sakārtošana, lai kļūtu par atzītu kooperatīvu.
Tas nozīmē, ka uzņēmums pēc atzīšanas var piedalīties dažādos projektos un iegūt valsts atbalstu. Ja tas būtu izdarīts jau 2012. gadā, ļoti iespējams, kooperatīvs tagad pienu savāktu ar jaunu smago automašīnu. Pašlaik to savāc ar padomju laikā ražotu GAZ markas mašīnu, bet, pateicoties tās vadītājam Imantam Eidukam, problēmas izdodas pārvarēt. Lai pārvietotos pa stāvajiem un bieži apledojušajiem Vietalvas puses ceļiem, auto riteņi aprīkoti ar ķēdēm.
Pērn kooperatīvs iestājies arī
LLKA. Ar ES programmas atbalstu iegādāta grāmatvedības datorprogramma un piena uzskaites programma.
Šogad mainītie atzīšanas nosacījumi mudinās kooperatīvus atteikties no biedriem, kuru devums uzņēmumā ir vienāds vai tuvu nullei. Tie, kuri nav aktīvi darbojušies trīs gadus, no biedru rindām jāizslēdz. Neveicot šādu “tīrīšanu”, kooperatīvs riskē palikt bez valsts atbalsta, taču tāds īpaši svarīgs šobrīd, kad visi spēki jāvelta izdzīvošanas spēju palielināšanai. Pagājušajā gadā kopējais pārdotā piena cenas kritums bija 12 centi. Cenas samazinājums proporcionāli ietekmējis arī kooperatīva biedrus, attiecīgi lielākajiem ražotājiem samazinājums bija mazāks.
Neraugoties uz grūtībām, vietalvieši ir optimisti un nākamajā nedēļā — 23. janvārī — pulcēsies Odzienas skolā uz kopīgu gada noslēguma balli. Sev un viens otram viņi vēl izturību, valsts atbalstu un sapratni. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Kooperatīvs ir mazo zemnieku vienīgā iespēja turpināt darbu

Kategorijas