Ticība bez mīlestības

2015. gada 13. janvāris 09:14

179

Parīzē biju pirms vairāk nekā desmit gadiem. Kad no turienes atgriezos, paziņas jautāja: “Nu, kā tur ir?” Atbildēju: “Ja nezinātu, ka tā ir Parīze, domātu, ka esmu atbraukusi uz kādu Āfrikas valsti.” Atmiņā palikusi arī kāda epizode, kad vēlējos nofotografēt, kā remontē ielu. To pamanīja viens no strādājošajiem — melnīgsnējs vīrs, kurš, dusmīgi lamādamies un radīdams dūri, nāca uz manu pusi. Laikam izskatījos ļoti pārbijusies, un, redzot, ka fotoaparātu aši ielidinu somiņā, mūsu “dialogs” beidzās nesācies. Taču īsti nesākušies dialogi var pārtapt stindzinošā asinspirtī. Trešdien piedzīvotā, kad uzbrukumā Francijas satīriskā nedēļas žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai dzīvību zaudēja 12 cilvēki un pēc tam vēl pieci, vienaldzīgus neatstāja ne tikai parīziešus, bet arī citās valstīs dzīvojošos. Notiekošajā masu protestā pret islāmistu ekstrēmistu noziegumiem, paužot solidaritāti Francijai, Parīzes ielās svētdien izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, kuriem pievienojās augstākās amatpersonas no teju visām Eiropas valstīm, tostarp Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons un Vācijas kanclere Angela Merkele, kā arī dažām Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas valstīm. Parīzē bija ieradusies arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.

Islāmticīgie tic vienam vienīgajam pravietim Muhamedam un tam, ka mēs visi esam dieva bērni. Vai fanātisms, ticības apliecinājums ar asinsizliešanu ir dievam tīkams darbs? Savulaik Māte Terēze teica: fanātisms — tā ir ticība bez mīlestības.

Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka Francijas laikrakstā publicētās pravieša Muhameda karikatūras bija tikai islāmistu teroristu uzbrukuma iegansts, lai pievērstu pēc iespējas lielāku uzmanību, nevis reālais iemesls. Terora aktam ir daudz tālejošāki mērķi. Patiesībā tā bija divu pasauļu sadursme. Daļai islāmistu, kas dzīvo Francijā, ir sajūta, ka viņu viedokļus ierobežo. Turklāt vēl ir sociāla un ekonomiska rakstura problēmas. Tas tikai nozīmē, ka radikālā terorisma draudi Francijā paliek.

“Eiropa ir gājusi vienā virzienā, citas zemes — ne tajā. Ja cilvēki ir apvainojušies, viņiem ir daudz un dažādi veidi, kā to izpaust. Kaut vai ar tiesas prāvām, bet cilvēkus brutāli slepkavot vienkārši Eiropas apstākļos mēs to nevaram pieņemt kā normālu lietu. Nevaram,” tā Vaira Vīķe-Freiberga. Un tā domā visi ticīgie ar mīlestību.

Staburags.lv ARHĪVS

Ticība bez mīlestības

Kategorijas