Pirms 60 gadiem Pļaviņās

Lai kādi laiki bijuši, lai kādas politiskās iekārtas valstīs nomainījušās, vienmēr to centrā bijuši cilvēki — viņi mīlējuši, cerējuši, strādājuši, sapņojuši un cīnījušies par labāku dzīvi. No šodienas laiku kalna skatoties, interesanti ielūkoties pirms vairāk nekā 60 gadiem avīzēs un žurnālos atspoguļotajā. Tas ir mūsu vecāku un vecvecāku laiks. Piemēram, žurnāla “Padomju Latvijas Sieviete” 1953. gada
11. numurā rakstā “Pirmie panākumi” Pļaviņu pilsētas sieviešu padomes priekšsēdētāja Anna Kleķere stāsta par kolektīva darbu. Ar treknu ideoloģijas mērci aplietajā informācijā izgaismota tā laika dzīve.
Šuj, dzied un spēlē teātri
Raksta autore uzsver, ka šai amatā ir tikai nedaudz vairāk par gadu. “Norādījumus savam darbam mēs saņemam no partijas rajona komitejas. Sevišķi mums palīdz daļas darbam ar sievietēm vadītāja Mirdza Ziediņa.” Darba labākai veikšanai padome bija nodibinājusi kultūras un sadzīves komiteju. No šodienas viedokļa raugoties, var tikai uzteikt kultūras komitejas darbu: “Noorganizēts koris un vairāki pulciņi — piegriešanas un šūšanas, rokdarbu un dramatiskais. Lielu piekrišanu ieguvis šūšanas un piegriešanas pulciņš. Šī pulciņa vadītāja ir Vilhelmīne Kalve. Iemācījusi dalībniecēm, kuru skaits jau pārsniedz pussimtu, piegriezt un pašūt 20 dažādu apģērba gabalu. Arī rokdarbu pulciņā, ko vada Katrīna Minajeva, izšūti daudzi skaisti priekšmeti.” Taču komunistiskās propogandas dzirnas mierā nestāv, tās maļ arī šeit. “Bet pulciņa dalībnieces neapmierinās tikai ar šūšanu un izšūšanu, katrreiz pirms nodarbībām viņas noklausās arī īsu referātu. Referāti nolasīti par dažādām tēmām, kā, piemēram, komunistisko morāli, starptautisko situāciju, sieviešu cīņu par mieru, par bērnu lipīgām slimībām, bērnu komunistisko audzināšanu utt. Daudz referātu nolasīts arī sieviešu kopējās sapulcēs, kurās parasti piedalās vairāki simti klausītāju.”
Palīdz atrast dzīvokli
Sieviešu padomes priekšsēdētāja savā rakstā uzsver — par viņu darba nozīmīgumu liecinot tas, ka arvien biežāk pie viņām vēršas Pļaviņu iedzīvotājas, ziņojot par dažādām nekārtībām vai lūdzot palīdzību.
“Tā Broņa Ņikonova lūdza mūs palīdzēt atrast lielāku dzīvokli. Sieviešu padomes locekles aizgāja pie Ņikonovas uz mājām pārbaudīt viņas dzīvokļa platību. Viņa ar saviem trim bērniem dzīvoja četrus kvadrātmetrus lielā istabiņā. Mēs pieprasījām pilsētas izpildkomitejai nekavējoties sagādāt Ņikonovai piemērotu dzīvokli. Pašas padomes locekles uzrādīja izpildkomitejai, kur atbrīvojās lielāks dzīvoklis, un panāca, ka dzīvokli piešķīra Ņikonovai.”
Atņem mātes tiesības
Nekur nav datu, cik bērnu no vecākiem šķirti pirms 60 gadiem. Taču, šķiet, šī liga nav gājusi mazumā, ja, piemēram, 2011. gadā šķirti vairāk nekā 2300 bērnu. Liekas, toreiz par to runāja publiskāk, un no Kleķeres kundzes informācijas varam secināt, ka bērnunamos patvērumu rada arī dzīvu vecāku bāreņi. “Reizēm mums ienāk ziņojumi arī par atsevišķu pilsoņu noziedzīgo darbību. Tā dažas mātes ziņoja, ka pilsone J. (ētisku apsvērumu dēļ uzvārdu nenosaucam — I. S.) dzīvo amorāli un nerūpējas par saviem septiņiem mazajiem bērniem. Pārbaudot apstākļus, sapratām, ka J. nav cienīga nest mātes vārdu. Lai nestu šo skaisto vārdu, nepietiek tikai bērnu dzemdēt, viņš arī jāaudzina, bet J. pēdējo sen bija aizmirsusi vai arī nekad nebija to sapratusi. Un mēs, sieviešu padome, kas parasti palīdz un atbalstām māti, šoreiz ierosinājām, lai
J. atņemtu mātes tiesības. Mūsu ierosinājumu ievēroja. Tagad trīs J. bērni pieņemti audzināšanā labās ģimenēs, bet četri ievietoti bērnunamā, kur par viņu gaišo bērnību stāv nomodā bērnunama darbinieku kolektīvs un visa padomju valsts.”
Informācijā vēstīts, ka sieviešu padomes interese sniegusies arī līdz ģimenes lietu kārtošanai. “Reizēm nākas kārtot arī dažādus ģimenes konfliktus. Parasti izdodas “nomaldījušos” vīrus vai sievas vest pie prāta, bet ir arī smagāki gadījumi, kur ģimenes iziršanu grūti novērst.”
Rakstā sieviešu padomes priekšsēdētāja vēl sūrojās par nebūšanām bērnudārzā, kur strādājusi melīga un slinka vadītāja, un tikai ar sieviešu padomes iejaukšanos izdevies viņu atstādināt.
***
Pamazām informācijā aprakstītais laiks aiziet vēsturē un apklājas putekļiem. Uz neatgriešanos. Dažam tas atstājis zīmogu dvēselē, dažam rūgtas mieles visam mūžam.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra