Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Valsts meža dienests pret zemnieku saimniecības “Rosmes” saimnieku

Imants Kaziļuns
Laikraksta arhīvs

2015. gada 8. janvāris 00:01

526
Valsts meža dienests pret zemnieku saimniecības “Rosmes” saimnieku

Šonedēļ Aizkraukles rajona tiesa izskatīja otru Valsts meža dienesta (VMD) Sēlijas virsmežniecības ierosināto administratīvo lietu pret Bebru pagasta saimniecības “Rosmes” īpašnieku Raiti Unguru. Tāpat kā pirmajā gadījumā, arī šoreiz tiesa lēma sūdzības izskatīšanu nesākt. Tas gan nenozīmē, ka Latvijā plašu sabiedrības interesi raisījusī lieta ir izbeigta.

Dokuments nav pamats lietas sākšanai
Pagājušā gada beigās masu informācijas līdzekļos izskanēja ziņa par Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības ierosināto tiesvedību pret Raiti Unguru. Tās mērķis bija sodīt zemnieku par nepilna hektāra iekopšanu lauksaimniecības vajadzībām, kurā viņš izcirtis mežu, lai gan īsta meža šajā platībā nekad nav bijis.
Šonedēļ Aizkraukles rajona tiesas tiesnese Sarmīte Daukšte uzklausīja, vērtēja un lēma par kārtējiem lietā iesaistīto pušu iesniegumiem un ierosinājumiem. Sēlijas virsmežniecības pārstāve šajā sēdē tiesai iesniedza paziņojumu par zemes lietošanas veida izmaiņām gabalam, ko zemnieks tika uzaris, proti, 0,9 hektāriem, kas pēc viņu dokumentiem ir meža zeme. Vai šis dokuments ir pietiekami “stiprs”, lai administratīvo lietu izskatītu, rādīja tiesas sēdes tālākās 40 minūtes. Raita Ungura advokāts Mārtiņš Pinkāns, iepazīstoties ar šo dokumentu un atsaucoties uz Administratīvo pārkāpumu kodeksa punktiem, ierosināja izbeigt tiesvedību un lietas izskatīšanu nesākt.
Bija nepieciešama aptuveni pusstunda, lai tiesnese, izvērtējot gan iesniegto dokumentu, gan advokāta ierosinājumu, pieņemtu lēmumu. Šajā laikā Raitis Ungurs un Mārtiņš Pinkāns konflikta būtību izklāstīja “Staburagam”.
Raitis Ungurs 0,9 hektārus lielo zemesgabalu nomā un darbojas uz ģenerālpilnvaras pamata. Tajā pašā laikā arī citam ir tikusi izsniegta uz šīm platībām pilnvara, un kādā vietā dabā šo atsevišķo apsaimniekotāju kompetences pārklājušās.
Sarunas nepalīdz
Divu administratīvo lietu — gan par nelikumīgu meža nociršanu, gan zemes transformāciju — ierosinātājs ir Sēlijas virsmežniecības mežzinis Ivars Gražulis. Ar viņu “Rosmju” saimniekam jau agrāk bijušas nesaskaņas, un Raitis Ungurs pieļauj, ka šī ir kārtējā
iespēja mežzinim, izmantojot dienesta stāvokli, vēlreiz mēģināt “jauno “gurķi” pāraudzināt, parādot, kā lietas dzīvē kārtojamas”.
“Sistēma ir ar mērķi sodīt un sodīt pēc iespējas bargāk. Pret šo sistēmu ir jācīnās,” saka Raitis. Par šo jautājumu viņš vairākkārt runājis ar Valsts meža dienesta ģenerāldirektoru Andi Krēsliņu, ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoru Arvīdu Ozolu, kā arī ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Ne reizi kārtīgi neiedziļinoties lietas būtībā, tikai atsaucoties uz likuma punktiem, saņemtas vienas un tās pašas atbildes: likums pārkāpts, neko nevar darīt, un Ministru kabineta noteikumi nekādas pielaides neparedz.
Lopi mežā ir nelikumīgi
Vai nodarījumā apsūdzētais un viņa advokāts samierināsies un lietas iznākums būs piespriestā naudas soda samaksāšana? Mārtiņš Pinkāns teic: “Par to nevar būt runa. Lietā norādītais pārkāpums ir zemes atmežošana, bet, pēc mūsu rīcībā esošajiem dokumentiem, šajā vietā meža nekad nav bijis. Pirms Raitis šo zemesgabalu uz­ara, viens no zemes nomniekiem bija pieteicis to taksācijai, bet tās rezultāti — meža platības palielināšana — Zemes dienestā reģistrēti pēc visām iepriekš nosauktajām “Rosmju” saimnieka darbībām. Tāpēc arī sākotnēji piespriesto 3000 eiro sodu neesot maksājis.
Šobrīd minimālais sods par pārkāpumu esot 38 tūkstoši eiro un 700 eiro administratīvais sods. Savukārt no nozāģētajiem kokiem un krūmiem Raitim nebija nekāda materiālā labuma, tieši pretēji, tikai izdevumi, lai no apauguma atbrīvotos.
Problēmas nebeidzas tikai ar šo gadījumu. Citās līdzās esošās nomātajās platībās, kurās ir arī nelieli meža puduri, ganās saimniecības liellopi, par ko mežzinis šo platību īpašniekiem draud ar sodu.
Kā VMD piemērotais sods ietekmējis saimniecības darbību? Saimniecības “Rosmes” īpašnieks teic, ka tas nepaliek bez ievērības. Sadarbības partneri raugās ar piesardzību, un bankas vairās izsniegt kredītus. Viņu attieksme ir: viņš ir likumpārkāpējs, kuru drīz vien
ieliks cietumā, kāpēc ar tādu lai sadarbotos?

***
Pēc pārtraukuma tiesnese pasludināja pieņemto lēmumu — administratīvo lietu izbeigt. Šo lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā.


Uzziņa

Meža likums, kas ir spēkā no 2000. gada, paredz, ka mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības.

Līdz pagājušā gada beigām zemes lietojuma maiņu no lauksaimniecības un citām zemēm uz meža zemi bija jāsaskaņo ar tās īpašnieku, un, tikai viņam piekrītot, noteica jauno statusu. Taču no šī gada stājas spēkā grozījumi Meža likumā, kas nosaka: turpmāk par mežu tiks uzskatītas platības un uz tām tiks attiecināts Meža likums, kurās pārskatāmā vēsturē meža nav bijis, bet ir izveidojies koku apaugums, kas lielāks par
0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 metrus, un koku skaits ir pietiekami liels (vairāk nekā 1300 vai 1500 koku atkarībā no sugas). Tas attiecas uz bijušajām lauksaimniecībā izmantojamām vai citu kategoriju zemēm. Jauno statusu noteiks, to nesaskaņojot ar zemes īpašnieku.

Kategorijas

Kategorijas