Par Skrīveriem izstāsta grāmatā

2015. gada 8. janvāris 00:01

Gadumijā iznākusi grāmata “Skrīveru stāsti”. Tajā Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāja Daina Vancāne-Viļuma apkopojusi atmiņu stāstus, fotogrāfijas un citas vēstures liecības par šo novadu.

Skrīverieši ar lielu nepacietību gaidīja šo grāmatu. Tās atvēršanas svētki būs 17. janvārī, uz ko aicinās visus, kuri palīdzēja apjomīgā izdevuma veidošanā. Tad arī cilvēki varēs to iegādāties. Grāmata izdota 500 eksemplāros. Tās noformējumu veidojusi jaunā māksliniece skrīveriete Valta Klints.
Veidot šādu grāmatu Dainai Vancānei-Viļumai savulaik ierosināja toreizējais pagasta vadītājs Pēteris Jansons. Materiālus tai vākusi no 2000. gada, kad Skrīveru vidusskolā sāka vadīt jauno gidu pulciņu. Tas nebija viegls darbs, jo katrs cilvēks bija īpaši jāuzrunā. Bija tādi, kuri paši piedāvāja fotogrāfijas vai kādus dokumentus, citi atļāva tos tikai kopēt, bet dažas vēstures liecības meklētas arī “melnajā” tirgū.
— Liela daļa materiālu par Skrīveriem diemžēl ir Krievijas arhīvos, kas nebija pieejami. Tāpēc galvenokārt strādāts ar Latvijas muzejiem un arhīviem, kuru darbinieki daudz palīdzēja un mācīja, kā labāk veikt šo darbu. Ļoti atsaucīgi cilvēki strādā Jēkabpils arhīvā, Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā, Rīgas Kara muzejā, Latvijas Pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Visi, kuri palīdzēja tapt šai grāmatai, tajā ir pieminēti, — stāsta Daina Vancāne-Viļuma.
Viņa teic, ka visu šo laiku Skrīveru pašvaldības vadība bijusi viņas lielais atbalsts, uzņemoties nodrošināt nepieciešamo finansējumu grāmatas izdošanai.
Senākie materiāli par Skrīveriem šajā izdevumā ir no 16. gadsimta līdz mūsdienām. Grāmata pamatā ir veidota pēc cilvēku stāstījumiem, tādējādi atklājot šīs apdzīvotās vietas veidošanos, spilgtākās personības, ēkas un citas vietas.

Tas viss aptverts 670 lappusēs. Grāmatas veidotāja atzīst, ka Skrīveru vēsture bijusi smaga, bet tas acīmredzot cilvēkus rūdījis, tāpēc varot apbrīnot, cik viņi ir sīksti un darbīgi.
— Pirmā pasaules kara laikā Skrīveri bija nolīdzināti gandrīz vai līdz zemei, bet tomēr atjaunojās un attīstījās. Var just, ka skrīverieši allaž vēlējušies ap sevi veidot skaistu vidi — kā jau Andreja Upīša nodēvētajā Zaļajā zemē. Ja apskata Skrīveru sakoptākās sētas, var just, ka šī novada cilvēkiem ir citādāks skatījums uz to kā citviet, — saka Daina Vancāne-Viļuma.
Līdz ar grāmatas iznākšanu Daina ar to saikni nesarauj, jo tajā ietvertie fakti ir kā izziņas materiāls Skrīveru gidiem. Par daudziem faktiem viņi ir pārsteigti. Piemēram, tas, ka savulaik Skrīveros bijušas trīs dzelzceļa stacijas, darbojušās vairākas nozīmīgas pārstrādes rūpnīcas un uzņēmīgi cilvēki audzējuši pat zīdtārpiņus. Turklāt vietējā vara visos laikos īpaši atbalstījusi izglītību. Daudz kas interesants un labs ir bijis, kas jau zudis, bet tā vietā veidojies kas cits. Katrā ziņā Skrīveru vēsturē vēl ir daudz pētāma. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Par Skrīveriem izstāsta grāmatā

Kategorijas