Iestāde jāvada vadītājam, nevis komisijai
Ja Latvijā ir kāda vara, kas pēc lielas daļas cilvēku domām ir tiesiskuma pamats, tad tas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Pēdējā laikā visuspēcīgais KNAB gan kļuvis vājš, nespējot rast kompromisu tā vadības strīdos un neskaitāmās tiesvedībās, kurās lielākoties paliek zaudētājos. KNAB ir tā iestāde, kurā par likumiskajiem aspektiem konsultējas gan valsts, gan pašvaldības iestādes. Tātad tai jābūt viszinošākai un profesionālākai savā jomā, bet izrādās, ka uz tās darbinieku padomiem nevar paļauties, jo KNAB tiesās pret pašu darbiniekiem zaudē vienu prāvu pēc otras.
Jau pērn valdība plānoja veidot komisiju biroja vadītāja Jaroslava Streļčenoka darba izvērtēšanai, tomēr to atlika, jo konfliktam starp viņu un vietnieci Jutu Strīķi tā arī neredzēja galu. Turklāt tiesāšanās par darba pārkāpumiem notiek arī ar citiem iestādes darbiniekiem, un visa šī rezonanse aizēno biroja galveno darbību — apkarot korupciju. Tagad Ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņojusi, ka janvārī darbu sāks komisija Jaroslava Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli notiks arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē.
Acīmredzot šajā iestādē patiesi problēmas samilzušas, jo KNAB vadības pārstāvji apsver iespēju vērsties pie Saeimas frakciju pārstāvjiem, aicinot vērtēt nepieciešamību izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par notiekošo iestādē.
Vairums Saeimas frakciju pārstāvju ir skeptiski par šādu ideju. Viens pēc otra viņi mēģina norobežoties no šī jautājuma, uzskatot — KNAB problēmas jārisina valdībai.
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka plašsaziņas līdzekļos paudis viedokli, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu varētu uztvert kā neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Ir bijušas vairākas parlamentārās komisijas dažādu jautājumu izskatīšanai, bet cik nozīmīgs ir to paveiktais? Uz papīra var izklāstīt vislabākās idejas, kā veidot kādas iestādes darbu, bet ne vienmēr to arī īsteno. Ja nepieciešama speciāla komisija, tas nozīmē tikai to, ka iestādes vadītājs netiek galā ar saviem pienākumiem un ir zaudējis autoritāti. Ne Saeimai, ne Ministru prezidentei nebūtu jādomā, kādiem jābūt iestādes darbības principiem. Tie noteikti, jau to izveidojot. Iespējams, šāda situācija nerastos, ja nebūtu konflikta starp Strīķi un Streļčenoku. Risinot šādas darba nesaskaņas, bieži iesaka uzteikt darbu abiem nemiera cēlājiem. Tomēr izrādās, ka mūžīgā KNAB vietniece ir vērtība, kuru nevar kustināt, arī no Streļčenoka nesteidz atbrīvoties. Kurš un kuram ir izdevīgs, tā arī paliek neatklāts. Nav pārliecības, ka situācija atrisināsies pati no sevis, un “mentu kari”, kā plašsaziņas līdzekļos nodēvēts notiekošais KNAB, turpināsies vēl labu laiku.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra