Vakcinēties vai ne — nopietns lēmums

2015. gada 6. janvāris 11:20

Klāt gadalaiks, kad piezogas saaukstēšanās slimības, arī nelāgā ziemas pavadone — gripa. Mediķi aicina vakcinēties, bet arvien skaļāk ieskanas vakcinēšanās pretinieku balsis. Katram ir tiesības izturēties pret veselību pēc saviem ieskatiem. Varbūt drošāk ir stimulēt organisma dabīgās aizsarg-
spējas un paļauties uz tām?

Gripas vīrusi ir aktīvi visu gadu, un to paveidi mainās. Rudenī, ziemā, kad vīrusa pārnēsāšana kļūst vienkāršāka, klāt ir kārtējā gripas aktīvā “sezona”, kas ilgst vidēji 5—12 nedēļas. Gripas simptomi zināmi: paaugstināta ķermeņa temperatūra, bezspēks, drebuļi, sauss klepus, kaulu laušana un apsārtušas acis. Tie var parādīties līdz 48 stundām pēc kontakta ar inficētu personu. Ārsti ir pārliecināti: pati slimošana nav tik bīstama kā iespējamās komplikācijas. Izplatītākā un bīstamākā — pneimonija jeb plauškarsonis, ko grūti ārstēt pat ar antibiotikām. Pneimonija ir biežākais gripas slimnieku nāves cēlonis. Turklāt gripa mēdz saasināt arī visu veidu hroniskās kaites un palielināt iespēju tikt pie citām bakteriālajām slimībām.

Nebūs slimnieku, nebūs ienākumu
Lai gan pote pret gripu maksā aptuveni astoņus eiro, dažu attur tieši finansiālie apsvērumi, jo ir iespēja no gripas izvairīties nevakcinējoties. Tiek minēts arguments arī par blakusparādībām: atsevišķos gadījumos injekcijas vietā var parādīties neliels apsārtums, arī īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Vakcinācijas pretinieki apgalvo, ka vakcīnas ietekme uz organismu un vakcinācijas seku statistika analizēta daudzās publikācijās profesionālajos medicīnas žurnālos, populārās un zinātniskās grāmatās un neatkarīgos avotos.

Potēšanās noliedzējiem ir arī smagā artilērija — “Vakcinācija nav imunizācija” un “Farmācijas mārketings ir tik spēcīgs, jo šajā biznesā apgrozās milzu nauda”.
Starptautiskā Tahionu Garīguma un zinātnes institūta (ASV) pasniedzēja Aelita Folkmane piesauc angļu valodā populāro teicienu: “Sekojiet naudai!”
“Kāpēc viduslaiku epidēmiju laikā bija cilvēki, kuri nesaslima, pat esot ciešā ikdienas kontaktā ar slimajiem? Kāpēc tagad epidēmiju laikā vieni slimo, citi ne? Kāpēc potētie mēdz slimot smagāk nekā nepotētie?” Viņasprāt, to izskaidro cilvēka asinīs ar tumšā lauka mikroskopu redzamais process: baktēriju un vīrusu veidošanās ķermenī atkarībā no tajā izveidotās vides. Tīrā, veselīgā vidē slimību nav, no ārienes iekļuvušie mikroorganismi iznīkst bez sekām, jo tiem nav barības. Piesārņots, novājināts organisms — “sliktās” baktērijas, vīrusi veidojas arī bez kontakta ar ārējo vidi.

Patiesa profilakse, viņasprāt, nav savienojama ar medicīnas un farmācijas biznesu: “Pārbaudītām holistiskām metodēm tiek pretstatīta un popularizēta tā saucamā “mikrobu teorija” (angl. Germ theory), kas apgalvo, ka daļai slimību cēlonis ir “kareivīgais” mikroorganisms, kurš ieperinājies organismā Uz šīs teorijas arī balstās visa vakcinācijas ideja,” norāda A. Folkmane. “Jebkura vakcīna ir spēcīgs organismu piesārņojošs faktors — nevis imunitāti uzlabojošs, bet graujošs.”

Vairāk lasiet laikraksta "Staburags" 2015. gada 6. janvāra numurā.

Staburags.lv ARHĪVS

Vakcinēties vai ne — nopietns lēmums

Kategorijas