Ačgārnā realitāte

2015. gada 6. janvāris 11:12

178

Bezpajumtnieks Jurijs gada laikā 95 reizes nakšņojis Austrumu slimnīcas Neatliekamās palīdzības klīnikā, jo atrasts uz ielas bezsamaņā vai dzērumā. Viņa aprūpe valsts budžetam izmaksājusi vairāk nekā 13 000 eiro. Nevienā no šīm 95 reizēm Jurijam netika atteikta palīdzība. Ērglēnietei Zanei Lagzdiņai valsts atteica palīdzību, kad sievietei, lai dzīvotu, bija nepieciešama plaušu transplantācija. Zane dzimtajos Ērgļos desmit gadu nostrādāja viesnīcā par pavāri, tātad arī viņas maksātie nodokļi nonāca valsts maciņā. Taču viņas dzīvību glāba cilvēku līdzjūtība — ziedojumi. Zane nav vienīgā, kura atguvusi veselību un iespēju dzīvot, pateicoties ziedotāju dāsnumam. Nupat arī mazais Dāvis Filadelfijā ir veiksmīgi pārcietis operāciju, kas lielākoties apmaksāta no saziedotās naudas, un atgriežas mājās. Labi, ka uzrunātie ziedotāji atšķirībā no valsts spēj un vēlas palīdzēt. Latvija ir maza valsts, naudas ir maz, no pieticīgā budžeta, kas atvēlēts veselības nozarei, līdzekļu visam tik un tā nepietiktu. Protams, nav salīdzināmas summas, kas nepieciešamas šo smagi slimo cilvēku ārstēšanai un alkohola vai narkotiku atkarīgo kārtējai izmitināšanai.

Tomēr Jurijs noteikti nav vienīgais, kurš uz nodokļu maksātāju rēķina trīs mēnešus gadā dzīvojis slimnīcā. Kā informē slimnīcas Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs, dziednīcā ik mēnesi nonāk ap 500 dzērāju, kam patiesībā būtu nepieciešami tikai atskurbtuves pakalpojumi. Tiek tērētas gan slimnīcas finanses, gan cilvēkresursi. Un visu šo atkarīgo cilvēku aprūpe veido lielu naudas summu. Kādā Rīgas slimnīcā strādājošais stāsta, ka, piemēram, kompjūtertomogrāfiju pēc saulesbrāļu izplūkšanās dažam gadā veic pat vairākkārt. Tajā pašā laikā cilvēki mēnešiem gaida rindā šo procedūru, jo viņiem kārtējā kautiņā nav pārsista galva, un tāpēc tā nav steidzīgi nepieciešama. Paradokss.

Piemērots problēmas īstermiņa risinājums būtu atskurbtuves, to jau sen atzīst gan ministrijas, gan pašvaldības, gan arī policijas pārstāvji. Taču vairāk kā 20 gadu šis jautājums ik pa laikam tiek aktualizēts un atkal “piemirsts”. Ne valsts, ne pašvaldības nevēlas uzņemties vēl vienu apgrūtinošu nastu, ērti, ja ar to tiek galā citi, šajā gadījumā ārstniecības iestādes. Pašlaik dzīvojam ačgārnā realitātē, jo iznāk, ka tie, kas valsts budžetu nepapildina vispār, no tā tērē visvairāk.

Staburags.lv ARHĪVS

Ačgārnā realitāte

Kategorijas