Vakcinēties vai ne — nopietns lēmums

2015. gada 6. janvāris 00:01

Klāt gadalaiks, kad piezogas saaukstēšanās slimības, arī nelāgā ziemas pavadone — gripa. Mediķi aicina vakcinēties, bet arvien skaļāk ieskanas vakcinēšanās pretinieku balsis. Katram ir tiesības izturēties pret veselību pēc saviem ieskatiem. Varbūt drošāk ir stimulēt organisma dabīgās aizsarg-
spējas un paļauties uz tām?
Gripas vīrusi ir aktīvi visu gadu, un to paveidi mainās. Rudenī, ziemā, kad vīrusa pārnēsāšana kļūst vienkāršāka, klāt ir kārtējā gripas aktīvā “sezona”, kas ilgst vidēji 5—12 nedēļas. Gripas simptomi zināmi: paaugstināta ķermeņa temperatūra, bezspēks, drebuļi, sauss klepus, kaulu laušana un apsārtušas acis. Tie var parādīties līdz 48 stundām pēc kontakta ar inficētu personu. Ārsti ir pārliecināti: pati slimošana nav tik bīstama kā iespējamās komplikācijas. Izplatītākā un bīstamākā — pneimonija jeb plauškarsonis, ko grūti ārstēt pat ar antibiotikām. Pneimonija ir biežākais gripas slimnieku nāves cēlonis. Turklāt gripa mēdz saasināt arī visu veidu hroniskās kaites un palielināt iespēju tikt pie citām bakteriālajām slimībām.
Nebūs slimnieku,
nebūs ienākumu
Lai gan pote pret gripu maksā aptuveni astoņus eiro, dažu attur tieši finansiālie apsvērumi, jo ir
iespēja no gripas izvairīties nevakcinējoties. Tiek minēts arguments arī par blakusparādībām: atsevišķos gadījumos injekcijas vietā var parādīties neliels apsārtums, arī īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Vakcinācijas pretinieki apgalvo, ka vakcīnas ietekme uz organismu un vakcinācijas seku statistika analizēta daudzās publikācijās profesionālajos medicīnas žurnālos, populārās un zinātniskās grāmatās un neatkarīgos avotos.
Potēšanās noliedzējiem ir arī smagā artilērija — “Vakcinācija nav imunizācija” un “Farmācijas mārketings ir tik spēcīgs, jo šajā biznesā apgrozās milzu nauda”.
Starptautiskā Tahionu Garīguma un zinātnes institūta (ASV) pasniedzēja Aelita Folkmane piesauc angļu valodā populāro teicienu: “Sekojiet naudai!”
“Kāpēc viduslaiku epidēmiju laikā bija cilvēki, kuri nesaslima, pat esot ciešā ikdienas kontaktā ar slimajiem? Kāpēc tagad epidēmiju laikā vieni slimo, citi ne? Kāpēc potētie mēdz slimot smagāk nekā nepotētie?” Viņasprāt, to izskaidro cilvēka asinīs ar tumšā lauka mikroskopu redzamais process: baktēriju un vīrusu veidošanās ķermenī atkarībā no tajā izveidotās vides. Tīrā, veselīgā vidē slimību nav, no ārienes iekļuvušie mikroorganismi iznīkst bez sekām, jo tiem nav barības. Piesārņots, novājināts organisms — “sliktās” baktērijas, vīrusi veidojas arī bez kontakta ar ārējo vidi.
Patiesa profilakse, viņasprāt, nav savienojama ar medicīnas un farmācijas biznesu: “Pārbaudītām holistiskām metodēm tiek pretstatīta un popularizēta tā saucamā “mikrobu teorija” (angl. Germ theory), kas apgalvo, ka daļai slimību cēlonis ir “kareivīgais” mikroorganisms, kurš ieperinājies organismā Uz šīs teorijas arī balstās visa vakcinācijas ideja,” norāda A. Folkmane. “Jebkura vakcīna ir spēcīgs organismu piesārņojošs faktors — nevis imunitāti uzlabojošs, bet graujošs.”
Slimību patiesā
daba
A. Folkmane uzskata: “Medicīnas zinātne ir akceptējusi vakcinācijas teoriju, balstoties uz divu šarlatānu — Edvarda Dženera un Luija Pastēra ambiciozajām, uz slavu vērstajām darbībām un to vārdā sagrozītajiem pētījumiem. Vakcinācija ir imunizācijai diametrāli pretējs pasākums, zinātniski nepamatota prakse, kas ir kliedzošā pretrunā ar Hipokrāta zvērestu un medicīnas ētiku — tev nebūs kaitēt —, un tāda būtu aizliedzama ar likumu.”
L. Pastērs no “mikrobu teorijas” atteicies, atzīstot: “Mikrobi nenozīmē neko, vide nozīmē visu!” Agresīvas baktērijas, vīrusi un sēnītes ir saistītas ar slimības procesiem, bet tās NAV slimības cēlonis, tāpat kā mušas un žurkas nav atkritumu kaudzes cēlonis, bet tikai sekas!
Tie, kas tic dabai kā vienīgajai dziedinātājai, ir pārliecināti, ka atbrīvot ķermeni no indēm, atjaunot veselību un patiesu imunitāti palīdz atteikšanās no neveselīgiem paradumiem, badošanās, siltums, sabalansēts darba un atpūtas režīms, svaigs gaiss, pietiekama ūdens daudzuma lietošana.
Šūnu noārdīšanās gala produkti ir toksiski, taču veselīgam ķermenim pietiek dzīvības enerģijas šīs indes izvadīt. Iesnas, klepus, intensīva gļotu izdalīšanās, izsitumi, augoņi, vemšana un caureja ir uzskatāmi dabas radītie ķermeņa attīrīšanās centienu piemēri. Kad tādā veidā organisms vairs nespēj tikt galā ar uzkrāto, sāk darboties komplicētāki aizsardzības mehānismi — akūtas vai hroniskas slimības. Ķīmiskie medikamenti rada īslaicīgu atveseļošanās ilūziju: slimības jeb attīrīšanās simptomi pazūd, jo medikamentu novājinātam organismam vairs nav spēka dinamiski pašattīrīties. Enerģiju atņem viss, kas stimulē nervu sistēmu un smadzenes — nedabīga, termiski apstrādāta pārtika, pārēšanās, negatīvas domas un emocijas, stress, narkotikas, medikamenti, vakcīnas. Ja šos slimības cēloņus nelikvidē, indes turpina uzkrāties, krīzes kļūst smagākas un biežākas, funkcionālus traucējumus nomaina hroniskas orgānu slimības, līdz iestājas nāve.
Vispirms paanalizēt anamnēzi
Pirms izlem par vai pret vakcināciju, der paanalizēt savu slimību vēsturi: vai tu slimo bieži, kad pēdējo reizi kļuvi par gripas upuri? Vai mājās, darbavietā ikdienā saskaries ar kādu, kas teju ik gadu slimo ar gripu, tā palielinot tavu saslimšanas risku? Ja pieņemts lēmums pret gripu vakcinēties, ārsti iesaka to darīt vismaz divas nedēļas pirms paredzētā gripas uzliesmojuma: organisms pret gripu kļūst imūns aptuveni 10 dienu laikā. Tomēr nav par vēlu to darīt arī epidēmijas laikā.
Tradicionālā medicīna postulē, ka vakcinēties ir ievērojami lētāk nekā slimot: ārstniecībā un medikamentos profilaksei nākas ieguldīt vairāk līdzekļu. Cilvēkam, kas iepriekš piedzīvojis alerģiskas reakcijas vakcīnu dēļ, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi iesaka vakcinēties visiem, bet īpaši bērniem, senioriem un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu. Lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Nāves gadījumi visvairāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Statistikas dati liecina, ka ik gadu ar gripu pārslimo vidēji 10% no iedzīvotāju populācijas, biežāk saslimšana skar bērnus no 5 līdz 14 gadiem, taču nav pasargāta neviena vecuma grupa. Aktuāli vakcinēties tiem, kuri plāno veikt jebkāda veida operācijas, jo gripa vājina imunitāti un apgrūtina brūču dzīšanu, paildzina atveseļošanās gaitu.
Ik gadu tiek izstrādāta jauna gripas vakcīna, cenšoties atrast piemērotāko cirkulējošajam vīrusam, bet vakcīnas efektivitāte nav simtprocentīga. Saslimstot gripa tiek pārdzīvota daudz vieglākā formā, izveseļošanās process norit ātrāk, arī komplikāciju risks mazāks. Tomēr pretgripas vakcīnu efektivitāte mainās: gadās, ka izstrādātās vakcīnas pret cirkulējošo vīrusu ir īpaši efektīvas, bet ir bijuši arī gadi, kad vakcīnas darbojas ar mazāku efektivitāti.

50% pretgripas vakcīnas izdevumu valsts sedz
◆ iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem,
◆ bērniem vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem,
šādām riska grupām:
◆ ar hroniskām plaušu slimībām,
◆ ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa,
◆ ar hroniskām vielmaiņas slimībām,
◆ ar hroniskām nieru slimībām,
◆ ar imūndeficītu,
◆ personas, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju,
◆ iedzīvotājiem līdz 18 gadiem, kuri ilgstoši saņem terapiju ar
Ac.acetylsalicylicum,
◆ grūtniecēm (receptē papildus norādot diagnozes kodu Z33).

Vairāk informācijas Nacionālā veselības dienesta mājaslapā sadaļā “Kompensējamie medikamenti” vai pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001234.

Uzziņa

LR Republikas Ministru kabineta 26.09.2000. pieņemto Vakcinācijas noteikumu 22. pants:
“Iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no vakcinācijas un no aizbildniecībā esošas personas vakcinācijas.”

Staburags.lv ARHĪVS

Vakcinēties vai ne — nopietns lēmums

Kategorijas