Liekam kopā idejas, līdzekļus un darbojamies

Anna Jukša, Aiviekstes pagasta senioru biedrības “Ābeļziedi” vadītāja

2014. gada 30. decembris 00:01

383

Liekam kopā idejas, līdzekļus un darbojamies

Ziemassvētki aizvadīti, un esam jauna gada gaidās. Šajā laikā cilvēkiem allaž gribas atskatīties uz aizgājušo — kā veicies un kas paveikts. Aiviekstes pagasta senioru biedrībai “Ābeļziedi” jau četri gadi, un šo laiku esam aizvadījuši, ļoti aktīvi darbojoties. Arī šis gads nav izņēmums. Esam ne tikai rīkojuši savus, bet arī piedalījušies daudzos citos pasākumos gan savā novadā, gan valsts mērogā. Lielākoties tie bijuši kopā ar biedrības vokālo ansambli, ko vada Olga Krasutina. Spilgtākie noteikti bija vokālo ansambļu sadziedāšanās Jaunjelgavā, “Kokneses ziņģe”, Lieldienu sarīkojumi, 1. Maija ielas svētki Aiviekstē, pļaušanas sacensības, Jāņu ielīgošana, bijušās padomju saimniecības “Pļaviņas” speciālistu salidojums, Aiviekstes pagasta tradīciju zāles atklāšana, kas tagad dod iespēju atkal rīkot lielākus pasākumus.
Biedrības pārstāvji brauca arī uz Latvijas Pensionāru federācijas kongresu Valmierā un pensionāru biedrību tikšanos Jēkabpilī. Cenšamies iesaistīties dažādos pasākumos un veidot sadarbību ar citām biedrībām, vispirms jau ar sava novada. Bijām viesos pie klintainiešiem un esam uzaicināti arī uz Vietalvu. Šajās dienās rīkojām biedrības Ziemassvētku pasākumu, kurā piedalījās viesi no citiem novada pagastiem. Savukārt janvāra sākumā būs kopīgs pasākums visa novada senioriem. Šāda draudzība ir ļoti laba, jo kopā ir interesanti un viens no otra mācāmies. Šogad atjaunojām tradīciju sveikt savus jaunos pensionārus, šogad tādi ir seši. Viens no mūsu biedriem — Leons Laizāns — katram izgatavoja īpašu medaļu, pasniedzām ziedus. Biedrības valdē nolēmām sveikt savus biedrus apaļās jubilejās no 70 gadu vecuma.
Cenšamies citus aicināt ne tikai pie sevis, bet arī paši kaut kur aizbraukt. Cilvēki gaida un priecājas par mūsu ansambļa dziesmām. Esam rīkojuši Dzejas dienu un domājam, ka būs vēl, jo tā izdevās lieliski. Ieceru ir daudz un dažādas. Domāju, gads biedrībā pagājis labi, jo ir gan darbs, gan kopīgi svētki.
Ir, protams, cilvēki, kuriem nepatīk lielas aktivitātes, bet kopumā ļaudis ir atsaucīgi un vēlas iesaistīties biedrības darbībā. Vislielākā atsaucība tomēr ir ekskursijām, un šogad esam bijuši divās. Mūs atbalsta arī pašvaldība, bet lielākoties liekam kopā savus līdzekļus un darbojamies. Naudas gan ir tik, cik ir, bet šajā ziņā jau neko daudz nevaram ietekmēt. Par ietaupīto naudu biedrībai nopirkām videokameru, lai varam iemūžināt savus pasākumus.
Laba sadarbība mums izveidojusies ar biedrību “Pļaviņu pļāvēji”, sporta biedrību “Juko”, ko vada mans dēls Normunds. Kā vien varam, palīdzam tās rīkoto motokrosa sacensību norisē Pļaviņu mototrasē. Pati esmu ilggadēja autobraucēja, ir doma arī pašai izbraukt trasi. Tāpēc man top īpaša sacīkšu automašīna. Vēl vienai biedrības valdes loceklei Ērikai Gabranovai būs sagatavots sacīkšu motocikls. Savulaik, strādājot padomju saimniecībā “Pļaviņas”, viņai motocikls bija pārvietošanās līdzeklis ikdienā. Nākamai vasarai jau ir jauni plāni, ko attīstīt Pļaviņu mototrasē, lai arī seniorus iesaistītu dažādās aktivitātēs. Vajag tikai veselību, lai visas ieceres īstenotu. Esam optimisti!
Domāju, arī Latvijā kopumā bija mierīgs gads. Vienīgi uztrauc, lai pie mums nebūtu tādas situācijas kā Ukrainā.
Esam aizvadījuši gadu ar jauno valūtu — eiro. Tomēr vēl tagad veikalā iznāk centus nodēvēt par santīmiem, lai gan naudai jau nav lielas atšķirības. Cenas ziņā gan jūtam — produkti kļuvuši dārgāki, un no maciņiem eiro pazūd ātrāk nekā savulaik lati. Domāju, nav pareizi, ka eiro monētas katrā valstī ir atšķirīgas, jo tādējādi vieglāk tās viltot. Cilvēki jau daudz neorientējas, kādas ir visas monētas, un atšķirību starp īstu un viltotu var arī nepamanīt.
Ikdienā cenšos sekot līdzi politiskajām norisēm, bet bieži rodas pārliecība, ka mūsu viedoklim nav nekādas nozīmes. Kaut vai, piemēram, Saeimas vēlēšanas. Cilvēki noraidīja Solvitu Āboltiņu kā deputāti, bet vēlāk tik un tā atrada veidu, kā viņai iekļūt Saeimā. Ja jau vēlētāju domas neņem vērā, tad nākamajā reizē simts gudrās galvas pašas var izvēlēties nākamos deputātus. Televīzijas ziņās no Saeimas var bieži redzēt, ka deputāti sēdēs guļ vai lasa avīzes un lielāko daļu neinteresē, ko citi runā un ko lemj. Ja tāda attieksme, tad kas valstī labs var būt? Ne par ko labu neliecina arī deputāts Arturs Kaimiņš ar savām izdarībām un Veiko Spolītis, kuru pieķēra dzērumā vadām automašīnu. Viņi taču ir tautas kalpi, uz kuriem visi raugās kā piemēru. Kā var prasīt kārtību no citiem, ja paši to neievēro? Apbrīnojami, kā politiķi pretojas domai par tautas vēlētu prezidentu. Domāju, ka tādam būtu lielāka ietekme un uzticība.
Nākamais ir Latvijas prezidentūras gads Eiropas Savienībā. Vai no tā kas valstī mainīsies, cerību maz, jo valdība ir pārāk piekāpīga Eiropas priekšā un vairāk domā par dažu cilvēku interesēm. Latvijā jau zudušas vairākas nozares, piemēram, cukura ražošana. Pēc to fabriku likvidēšanas Latvijā uzreiz bija par pāris miljonāriem vairāk. Tagad cenšas iznīcināt cūkkopības nozari, un kas būs nākamais? Iedzīvotāji gan jūt tikai kāda procesa sekas, bet ietekmēt to var maz. Tāpēc nākamajā gadā visiem vēlu, lai pieņemtu saprātīgus lēmumus, būt aktīviem, lai piepildās katra vēlēšanās!

Staburags.lv ARHĪVS

Liekam kopā idejas, līdzekļus un darbojamies

Kategorijas