Staburags.lv ARHĪVS

Ziemassvētkiem vajag mīlestību

Ināra Sudare

2014. gada 27. decembris 12:46

80
Ziemassvētkiem vajag mīlestību

Adventes vainagā izdegta ceturtā svecīte, aiznesot līdzi Ziemassvētku gaidīšanas un pārdomu laiku. Tajā bērni Ziemassvētku vecītim raksta vēstules un stāsta par saviem darbiem, nedarbiem un sapņiem. Žēl, ka pieaugušajiem tas nav raksturīgi. Pēdējā laikā “Staburagā” rakstīts par ne vienu vien naida kūlas ugunsgrēku, kas uzplaiksnījis gan starp ģimenes locekļiem, gan kaimiņiem, gan kolēģiem. Tas plaiksnī arī starp valstīm. Varbūt vēstulē lūgtais miers un piedošana kā balts sniegs spētu mazināt tā liesmas. “Kas traucē palūgt piedošanu? Pārlieka pašapziņa? Pašcieņa? Bet patiesībā mēs visi esam putekļi, un kaut kādi muļķīgi aizvainojumi — tas ir tik stulbi! Dzīve paiet, mēs dažreiz ar cilvēku  sastrīdamies nieka dēļ. Man tā ir bijis — piecus sešus gadus ar kādu neesmu runājis un pēc tam esmu sapratis, kāds esmu bijis muļķis! Un vēl — jāsper solis pirmajam,” tā intervijā “Jēkabpils Vēstnesim” par piedošanu saka dzejas un dziesmu tekstu autors Aleksandrs Kalniņš.

Ziemassvētki ir arī sajūtu un mīlestības laiks. Katru  gadu tie atnāk it kā vienādi — ar piparkūku, krustnagliņu, kanēļa un mandarīnu smaržu, ar satrauktu skriešanu pa veikaliem, ar dāvanām, ar Ziemassvētku vecīti. Taču ar to vien svētkus nevar pievilināt. Tā ir tikai svētku ārējā čaula bez dvēseles. Ziemassvētku sirdsdurvis veramas ar emocionālo labdarību, mīļiem, aizkustinošiem vārdiem, kopābūšanas prieku. Un pāri visam kā zvaigžņu sega pārklāta mīlestība. To gan neražo nevienā Eiropas valstī, pat Ķīnā ne. Tā nav nopērkama arī reklamētajās Ziemassvētku izpārdošanās. Tā meklējama tikai sevī, un tā ir kā gaismas stars, kas ne tikai sasilda citus, bet rāda arī ceļu pašam. Un tikai tad, kad to esi atradis, ir tavi īstie Ziemassvētki. Ar mīlestību pārklātie.  “Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.” (1. Kor. 13:4-7).