Skrīveru labdaris Aivars Millers iegūst balvu nominācijā “Mecenāts”
Jau vienpadsmito reizi “Latvijas lepnuma” ceremonijā tika godināti mūsu līdzcilvēki, kas iedvesmo dzīvē darīt vairāk, māca mums pašaizliedzību, nesavtību, vairo dzīvesprieku un labestību. Nominācijā “Mecenāts” balvu saņēma Aivars Millers, kurš vairāk nekā desmit gadu garumā nesavtīgi palīdz savam dzimtajam pagastam – Skrīveriem. Publicējam skrīveriešu pieteikuma vēstuli.
Skrīverieši “Latvijas lepnumam” piesaka Aivaru Milleru
“Tas, kas nāk no sirds, arī iet uz sirdi!” – šie vārdi lieliski raksturo mūsu novadnieku un labdari Aivaru Milleru. Viņš ir cilvēks, kurš gandrīz desmit gadu garumā nesavtīgi palīdz savam dzimtajam pagastam – Skrīveriem. Vietai, kur ir viņa saknes un kur Aivars guvis tās zināšanas un saņēmis to audzināšanu, kas vēlāk viņu veidojis par tik lielisku cilvēku, kāds viņš ir šodien.
Aivars Millers, šodien uzņēmējs no Liepājas, ir viens no tiem cilvēkiem, kurš klusām dara labus darbus, neprasot, kas man par to būs vai publisku paldies. Viņš mulst ikreiz, kad vēlamies viņam pateikties par to, ko viņš mums devis. Taču mēs uzskatām, ka viņš ir mūsu lepnums. Un vēlamies, lai viņš kļūtu ne tikai par Skrīveru, bet arī par visas Latvijas lepnumu.
Ar Andreja Upīša Skrīveru vidusskolu, skolu, kuru viņš pats beidzis, sadarbība aizsākās 1997. gadā. Tolaik Aivara klases audzinātājs Edgars Murāns mācīja ne tikai matemātiku, bet arī informātiku. Savā darbā izmantoja tādus datorus, kādi tolaik lauku vidusskolai bija pieejami – vecas “bekas”. Aivars, to uzzinājis, vienā jaukā dienā ieradās skolā un sanesa informātikas kabinetā 15 tam laikam jaunus, modernus un jaudīgus datorus. Skolas direktors pārsteigumā vien attapās pateikt, ka baidās tādu bagātību skolā glabāt. Aivars tikai klusu pasmaidīja un noteica, ka arī par to ir padomāts. Metāla durvis ar pamatīgu slēdzeni kabinetam jau esot ceļā. Uzskatām, ka ar to arī tika ielikti pamati skolas informatizācijas attīstībai. Pa šiem gadiem no Aivara esam saņēmuši arī citu aprīkojumu skolas informācijas tehnoloģiju sistēmas pilnveidei. Ik gadu kaut kas jauns tiek uzdāvināts. Tas ļauj iet līdzi laikam, neizkrist no moderni aprīkoto skolu aprites un atvieglo darbu gan skolotājiem, gan skolēniem.
Aivars allaž atceras tos, kas viņam darījuši labu, un tagad viņš nāk ar šo labo, palīdzot un atbalstot, cik vien var. Pilnīgi negaidot viņš vienmēr uzrodas īstajā vietā un īstajā brīdī. It kā juzdams, kad palīdzība visvairāk vajadzīga un kas tieši vajadzīgs.
Mācoties skolā, viņš apmeklēja jauno tehniķu pulciņu, bet, uzzinājis, ka tagad skolā vairs tāda nav, pats atrada cilvēku, kurš būtu tādu gatavs vadīt un divus gadus pats maksāja šim cilvēkam algu, jo skola diemžēl tādu algot nevarēja atļauties. Aivars pats arī gādāja pulciņa darbam visus nepieciešamos materiālus. Un šodien skola var lepoties ar diviem absolventiem, šī pulciņa apmeklētājiem, kas kļuvuši par inženieriem zinātniekiem.
Aivars ir arī ļoti muzikāls un skolā darbojās instrumentālajā ansamblī. Kādu gadu, ieradies uz ikgadējo absolventu salidojumu, viņš skolai uzdāvināja paša sacerētu dziesmu. Ik pa laikam klausoties šo dziesmu, nodomājam – tā kļuvusi par tādu kā mūsu skolas himnu. Tik smeldzīga kā sārtie rudens novakari un tik silta kā uguns kamīnā.
Aivars allaž ir klāt visos absolventu salidojumos un daudz arī palīdzējis to rīkošanā. Kad skolas sporta zālē ieklāja jauno segumu, tas vairs nebija īsti piemērots kultūras pasākumu rīkošanai, taču tā ir mūsu lielākā telpa skolā. Aivars bez vārda runas atveda paklājus zālei, ko ieklāt telpā, lai saviesīgos pasākumos nesabojātu jauno sporta segumu.
Ja citās skolās pieeju interneta vietnei uzdevumi.lv apmaksā no pašvaldības līdzekļiem, tad mēs diemžēl neesam tik bagāti, lai to varētu atļauties. Tāpēc Aivars ir uzņēmies arī šo rūpi un jau divus gadus 8.-12. klases audzēkņiem un skolotājiem apmaksā piekļuvi šai vietnei, lai bērni varētu sevi pilnveidot un izglītot. Un jāsaka, ka interese ir liela, mūsējiem ir labi panākumi un augsti reitingi.
Jau vairākus gadus laba sadarbība Aivaram izveidojusies arī ar sociālās aprūpes centru “Ziedugravas” jeb veco ļaužu pansionātu. Pavisam nesen, viesojoties pansionātā, labklājības ministre Ilze Viņķele to atzina par vienu no labākajām šāda veida iestādēm Latvijā. Un te noteikti ir arī zināms Aivara Millera devums.
Brīdī, kad Latvijā tika ieviesta virszemes televīzijas apraide, daudzi pansionāta iemītnieki palika bez iemīļotajām televīzijas programmām. Uzzinājis par šo ķibeli, Aivars atveda un uzdāvināja pansionātam 15 dekoderus, lai vecie ļaudis savās istabiņās un koplietošanas telpās varētu skatīties tās televīzijas pārraides, ko iecienījuši.
Pansionātā regulāri viesojas arī dažādi kolektīvi ar priekšnesumiem, arī paši vecļaudis reizēm mīl uzdziedāt. Taču vecās klavieres jau pavisam nolietojušās. Aivars no saviem draugiem Ikšķiles vidusskolā, kuri brauc ciemos pie skrīveriešiem, izdzirdēja par veco instrumentu, un atveda jaunas elektriskās klavieres. Nolicis tās pasākumu telpā, pats piesēdās, lai nedaudz uzspēlētu. Un par šo dāvanu pansionāta darbiniekiem un iemītniekiem vienmēr atgādinās jaukā klāt pievienot kartiņa ar ierakstu “Lai daudz skaistu un skanīgu brīžu „Ziedugravās”!”
Liels bija arī pansionāta darbinieku prieks, kad viņi uzzināja – vācu draugi uzdāvinājuši centram 40 funkcionālās gultas. Bet, ak vai, pašiem tām jābrauc pakaļ. Lieki neko neprasot, Aivars apmaksāja transportu, lai šīs gultas atvestu no Vācijas uz Skrīveriem.
Tāpat liels atbalsts sniegts arī Skrīveru kultūras centram, palīdzēts vietējam teātrim un sagādāta apskaņošanas aparatūra.
Ir tik daudz citu lietu, kas paveikts ar Aivara gādību! Tomēr skaitļi nav pats galvenais. Vissvarīgākais ir šī sirsnība un labestība, ar kādu viņš nāk pie mums, pie citiem saviem draugiem, jo mēs neesam vienīgie, kurus Aivars atbalsta. Apbrīnojama ir viņa nesavtība un vēlme palīdzēt, un tā mīlestība, ko saņemam. Tāpēc gribam arī viņam sniegt šo mūsu mīlestību un teikt lielo Paldies caur šo Latvijas lepnumu. Viņš ir mūsu Latvijas lepnums!
Iesaka:
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš un skolas kolektīvs,
Skrīveru novada sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” direktors Pēteris Jansons un pansionāta kolektīvs,
Skrīveru kultūras centra direktore Baiba Dronka un kultūras centra kolektīvs.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra