Jādomā ilgtermiņā

2014. gada 16. decembris 08:45

358

Ne tik sen, neilgi pirms vēlēšanām, Aizkraukles 1. vidusskolas vārds izskanēja visā Latvijā — nepietiekama skolēnu skaita dēļ skolā neatvēra 10. klasi. Kāds šo notikumu pacentās izmantot, uzspodrinot savu tēlu potenciālo vēlētāju priekšā, kāds bija patiesi ieinteresēts klases saglabāšanā, tomēr skolēni mācās citās izglītības iestādēs. Notikušais šajā skolā atspoguļo daudzu vidusskolu un pamatskolu realitāti — skolēnu skaits samazinās. Lai sakārtotu Latvijas skolu tīklu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina ieviest minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai. Vidusskolas klasi republikas nozīmes pilsētas skolā paredz atvērt, ja tajā pieteiksies 22 bērni, reģionālās nozīmes attīstības centros, kā, piemēram, Aizkraukle — 18 bērnu, novados — 14 skolēnu. Daļai Aizkraukles reģiona skolu šie noteikumi problēmas nesagādātu, taču ir izglītības iestādes, kur skolēnu skaits neatbilstu šiem nosacījumiem.

IZM pārstāvji, spriežot par šo jautājumu, pieļauj izņēmuma gadījumus, kas ļautu darboties klasēm, kurās nebūtu noteiktā bērnu skaita. Šie “izņēmuma gadījumi” “sistu pa kabatu” vietējām pašvaldībām, kam, nolemjot saglabāt klasi ar nepietiekamu skolēnu skaitu, nāktos piešķirt līdzekļus skolotāju atalgojumam.

Skolēnu skaits samazinās visās skolās, bet visasāk tas jūtams novadu izglītības iestādēs, lauku vidusskolās. Piemēram, Jaunjelgavas vidusskolā 2002./2003. mācību gadā bija 435 skolēni, bet šogad tajā mācās nedaudz mazāk kā 200 bērnu. Vecbebru profesionālajā un vispārizglītojošā internātvidusskolā mācās ap 160 audzēkņu, savukārt Valles vidusskolā izglītojas ap 140 bērnu. Bieži norāda, ka lauku skolās ar nelielu skolēnu skaitu izglītības kvalitāte ir zemāka, tehniskais nodrošinājums nav pienācīgs utt. Šis pieņēmums ne vienmēr atbilst patiesībai, skolas sekmīga darbība un nākotne bieži atkarīga no uzņēmīgiem vadītājiem. Arī mūsu reģionā ir lieliski piemēri tam, ka lauku skolas ir konkurētspējīgas. Šoruden notikušajā akreditācijā Mazzalves pamatskolai bija teicami rezultāti. No 19 vērtēšanas kritērijiem 15 saņēma visaugstāko vērtējumu “ļoti labi” un četros vērtējumu “labi”.

Optimālākais iznākums šīm pārmaiņām būtu, ja reorganizācijas rezultātā veidotos vienmērīgs skolu tīkls, bet vecākiem nepalielinātos izdevumi bērna sūtīšanai skolā. Situācija jārisina, neizvairoties ieraudzīt realitāti, domājot un plānojot, tā, lai gūtu labus rezultātus ilgtermiņā.

Staburags.lv ARHĪVS

Jādomā ilgtermiņā

Kategorijas