Pelnīt var ēdot

2011. gada 2. jūnijs 13:25

1892

Mazzalves pagasta saimniecības “Krasti — B” īpašnieks Oskars Ādams jau 20 gadu audzē gaļas liellopus. Daļu no viņiem pārdod ar dēla Kaspara izveidotā “Baltijas liellopu izsoļu nama” starpniecību. Taču tie Hailander šķirnes lopi, kuru pārdošanas cena sarukusi, bet izskats piemīlīgs, nogādāti Pierīgā, kur kādu laiku “iekops” pļavas, ganoties viesu mājas apkārtnē.

Latgalē laupa
Hailander šķirnes lopi ir miermīlīgi, ar biezu gaišu, sarkanu vai melnu spalvu un lieliem ragiem. Viens šāds rāms ganāmpulks no Mazzalves nogādāts Pierīgā, šogad piedāvājot jaunu pakalpojuma veidu, — viesu namu teritoriju apganīšanu. To var dēvēt arī par pievienotās vērtības radīšanu, jo šīs šķirnes lopiem tādā vecumā pārdošanas cena neesot augsta, tāpēc var nopelnīt, ganāmpulku ielaižot nekoptās zemēs, krūmājos, ar kuriem dzīvnieki veiksmīgi tiek galā, aiz sevis atstājot līdzenu lauku.
Saimniecībā kopš pērnā rudens darbojas arī izsoļu nams. Ādama kungs teic, ka, pateicoties izsolēm, beidzot ir fiksēta un publiskota pārdošanas cena, tāpēc katrs liellopu audzētājs zina vienu, stabilu cenu par kilogramu, nevis ir atkarīgs no uzpircēju patvaļas, kad, piemēram, par Pētera lopiem maksā latu par kilogramu, bet Jāņa — Ls 1,50.
Pirms diviem gadiem Hailander šķirnes Beļģijas zilajiem 8 — 10 mēnešu veciem teļiem Ls 1,50 par kilogramu bija ļoti augsta cena. Nu tā tuvojas trim latiem. Nesen rīkotajās izsolēs iekļautas arī teles, kuras līdz šim pārdotas mazāk par latu kilogramā, tagad viņu cena ir tuvu diviem latiem. Turpretī Latgalē vēl pērn divgadīgu jaunlopu pārdevuši par Ls 0,5 kilogramā. “Vai to sauc par biznesu? Manuprāt, tā ir laupīšana,” saka pieredzējušais lopkopis.
Nenoliedzami, rodoties arī domstarpības par kvalitātes un cenas attiecību, kaut arī dažkārt par zemākas kvalitātes lopu cena izsolē ir pat augstāka, nekā tai vajadzētu būt. Kopš izsoles vietas atvēršanas no pastāvīgo klientu loka pazudis viens no pirmajiem — beļģu uzpircējs. Neizturēja nemitīgi augošo cenu. Toties nesen “Liellopu izsoļu nama” kolektīvs apsveica saimnieku, kura dzīvnieks bija 1000. pārdotais.
Pārdod kā īpašās
Izskanējuši iebildumi no Zemnieku saeimas, saistīti ar pievienotās vērtības radīšanu, proti, gaļas, nevis dzīvu lopu realizēšanu, kā tas, piemēram, notiek Vācijā. Tur bioloģisko produktu veikalā kilograms liellopu gaļas maksā ap 20 latu. Ādama kungs teic, ka pārmetumi daļēji ir pamatoti, bet dzīvē pagaidām pierādījies pretējais. Vācijā nevienam nav intereses pirkt dārgāku gaļu, kā piedāvā Polijas lauksaimnieki. Pēc sarunām ar kādu vācu uzņēmēju, kurš sākumā piekritis šādai sadarbībai, vēlāk izvēlējies iepirkt nebioloģiski audzētu liellopu gaļu Polijā un veikalos Vācijā pārdot dārgāk. Katrs meklē savu izdevīgumu, ar labdarību nevēlas nodarboties. Bet daudzums bijis vilinošs — ap piecām tonnām nedēļā, un sākts jau apzināt potenciālos sadarbības partnerus. Arī kautuvju īpašnieki Latvijā ar gaļas uzpircējiem no ārzemēm ir neapmierināti, jo viņi piedāvā tādu pašu cenu, kādu kautuves maksā lopu piegādātājam. Pēdējos mēnešos cenu līmeni nosaka turku uzpircēji — gandrīz trīs latus par dzīvsvara kilogramu. Viņi, izmantojot savas valdības atbalstu, iepērk no Baltijas valstīm liellopus par augstākām cenām nekā Eiropā. Iemesls — Latvija zemās slimību izplatības dēļ ir to dažu Eiropas valstu, no kurām Turcijas valdība ir atļāvusi importēt liellopus, sarakstā. Nav zināms, cik ilgi turpināsies šie “turku laiki”, bet jāņem vērā — kādu dienu tie beigsies, un mums atkal būs jāpārdod sava prece Eiropas pircējiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Pelnīt var ēdot

Kategorijas