Staburags.lv ARHĪVS

Lai slavēts deputāts!

Evita Apiņa

2014. gada 9. decembris 10:49

508
Lai slavēts deputāts!

Pašvaldību savienībai radies pārsteidzošs secinājums par brīvās preses nozīmi reģionos. Proti, kritizējošā prese, kas par pašvaldībām izplatot vien negatīvu informāciju, ir vainojama, ka domē iedzīvotāji ievēl arvien sliktāku deputātu sastāvu. Tā kā pašvaldību deputāti par savu darbu nesaņem pienācīgas uzslavas presē, šis pienākums jāuzņemas pašiem, veidojot savus informatīvos izdevumus un avīzes par nodokļu maksātāju naudu. Patlaban likums tikai nosaka, par ko pašvaldībai  iedzī­votāji noteikti jāinformē, taču tas neregulē, cik plaši pašvaldība drīkst reklamēties. Reizi mēnesī iznākošos pašvaldību “pozitīvās informācijas” izdevumus nereti pamanās dēvēt arī par avīzēm, lai gan patiesībā tie ir reklāmas bukleti, kuros pašvaldības neierobežoti var sevi reklamēt, cildināt un pateikties viens otram par ieguldīto darbu, radot greizu priekšstatu par to, kas ir objektīva informācija.

Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožkalne uzskata, ka Pašvaldību savienības pamudinājumā deputātiem veidot savus medijus, kuros sniegt tikai pozitīvu informāciju, ir saskatāma nodokļu naudas izmantošana pretēji nodokļu maksātāju interesēm: “Varam redzēt, uz ko aicina vietējās politikas aktīvākos darbiniekus — nevis darboties sabiedrības interesēs, bet sagrābt varu visos līmeņos, darboties, lai izdotu pozitīvās informācijas izdevumus. Tas nozīmē arī pastiprināt tā saucamo politisko paralēlismu, ka mediji nevis diskutē, bet aizvieto politiku.”

Arī laikraksta “Staburags” dienaskārtībā ir sadarbība ar vietējām pašvaldībām, to vadību, deputātiem, iestāžu un struktūrvienību darbiniekiem. Pieredze ir dažāda. Manuprāt, reģionālās preses un pašvaldības sadarbība ir atkarīga no abu pušu vēlmes to darīt un arī no tā, cik inteliģenta un tālredzīga ir pašvaldības vadība. Ja pašvaldības vadība un deputāti apzinās, ka novadā laiku pa laikam rodas problēmas, pārpratumi, nesaskaņas, kas jārisina, apzinās, ka tas ir jāskaidro sabiedrībai un jāpauž savs viedoklis, tad sadarbība ar presi veidojas laba. Savukārt, ja pie pašvaldības stūres tiek cilvēki, kuru mērķis ir radīt saviem vēlētājiem iespaidu, ka viņi dzīvo leiputrijā, ka novadā nav problēmu, tās rodas tikai tad, kad tur ierodas reģionālā prese ar saviem “provokatīvajiem” un “neērtajiem” jautājumiem, tad nav ko cerēt uz kādu sadarbību. Man reiz kādā pašvaldībā priekšsēdētājs tā arī atbildēja, ka drīzāk nopirkšot kādā citā izdevumā apmaksātu reklāmas laukumu, lai pastāstītu par pašvaldības labajiem darbiem tieši tā, kā viņi to vēlas, nevis komentēs notiekošo reģionālajai presei. Tas acīmredzot nozīmē to, ka daļa vietējās varas pārstāvju nav gatavi godīgai diskusijai ar saviem iedzīvotājiem, ja jau tik svarīgi izmantot neierobežoto iespēju sevi slavēt un reklamēt, “iebarojot” iedzīvotājiem “pozitīvās vēstis” reizi mēnesī.