Visvajadzīgāko nepārdod nevienā veikalā

2014. gada 4. decembris 00:56

257

Lielo Ziemassvētku dāvanu gādāšanas drudzi vēl izteikti nejūt, taču apzinīgākie dziļākajās kumožu atvilktnēs, skapju plauktos tālredzīgi paslēpj sainīšus ar dāvaniņām, kuru atnešanu vēlāk piedēvēs Ziemassvētku vecītim. Zem daudzām Latvijas mežos augušajām eglītēm šogad guls lietas un mantas, kas, laikus pasūtītas un pārceļojušas no viena kontinenta uz citu, jau tagad sagādājot pirmsvētku drudzi Latvijas pasta un muitas darbiniekiem. Kā vēsta mediji, šos dienestus gluži vai gāž riņķī Latvijas iedzīvotāju pasūtītās preces no Ķīnas.

Tuvojoties gada nogalei un svētkiem, pasta sūtījumu daudzums pieaudzis pat piecas reizes. Grūti iedomāties milzīgos sūtījumu apjomus — gan pastā, gan arī lidostas muitā pakas un vēstules šķiro 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā!

Tas neraisa izbrīnu, jo lielā daļā Latvijas, īpaši Rīgas veikalos, nopērkamas tādas pašas lietas, vienīgā atšķirība ir tikai cenā, kas mūsu veikalos ir augstāka, dubultojas, trīskāršojas un pat vēl vairāk palielinās. Katrs, kurš kaut reizi iepircies interneta veikalos, noteikti arī pārliecinājies par cenu atšķirību.

Par laicīgās dzīves pilnasinīgas dzīvošanas nepieciešamību šaubu nav. Ja reiz esam šeit, tad grēks neizmantot iespēju un nesagādāt prieku garšas kārpiņām, acīm, ausīm.

Tomēr visvajadzīgāko, pēc kā ikviens dziļākajā būtībā alkst, neražo nekur — ne Ķīnā, ne Amerikā, to nepārdod nevienā veikalā. Vispirms jau katram pašam jāsajūt, ko īsti viņa izpratnē nozīmē dāvana. Vai tā ir lieta, manta, pasūtīta Ķīnā, vai paša rokām gatavota mīļlietiņa, kurā var ievīt, iestrādāt, ieaust neskaitāmi daudz labu un mīlestības pilnu domu tam vienīgajam cilvēkam, kuram šo dāvaniņu gatavojam. Kas kurā brīdī ir svarīgāk — nemateriālas vai materiālas vēlmes piepildīšana? Kas ir tas, ko visvairāk vēlamies sniegt saviem mīļajiem?

“Pliks tu šajā pasaulē ienāc un pliks aizej,” vakar senseno patiesību dzirdēju vēlreiz no kāda sēļu vīra cienījamos gados. Viņam nekā cita, kā vien ne par kādu naudu nenopērkamo veselību, nevajagot. Tomēr katram laikam un dzīvesposmam savs skaistums, un, ja radu bērns jautā, vai drīkst Ziemassvētku vecītim sūtīt divas vēstules, tad par to tikai saprotoši var pasmaidīt, jo, kad vēl ir tāda iespēja priecāties par nopērkamām lietām, ja ne bērnībā?

Staburags.lv ARHĪVS

Visvajadzīgāko nepārdod nevienā veikalā

Kategorijas