Staburags.lv ARHĪVS

Cilvēku noskaņojums ir valsts spogulis

Evita Apiņa

2014. gada 25. novembris 09:10

135
Cilvēku noskaņojums ir valsts spogulis

Pēc nupat nosvinētās Latvijas 96. dzimšanas dienas Kultūras ministrija paziņojusi, ka 2014. gads vēsturē ieies kā laiks, kad “pa īstam” sāksies gatavošanās vērienīgajām valsts simtgades svinībām 2018. gadā. Svētku organizēšanā Latvija jau divus gadus atpaliekot no Igaunijas, bet ejot vienā solī ar Lietuvu. Kaimiņvalstis simtgades svinībām tērēšot ap 30 miljoniem eiro, tāpēc arī latvieši nedrīkstētu paredzēt mazāk.

Latvijas 100 gadu jubilejas svinību jautājumi iekļauti Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā. Kultūras ministrijas paspārnē izveidotās svētku rīcības komitejas sastāvā būs visu ministriju, Saeimas komisiju, Valsts kancelejas un Pašvaldību savienības pārstāvji. Svētku rīkošanas Radošā padome būs atbildīga par simtgades māksliniecisko koncepciju, programmu, saturu un vizuālo identitāti. Skaidrs, ka visi, kuri būs iesaistīti svētku rīkošanā, nākamos četrus gadus to nedarīs par velti, tāpēc grūti aplēst, cik naudas no svētkiem paredzētajiem miljoniem šajā laikā iztērēs atalgojumam vien.

Saistībā ar gaidāmo notikumu komponists Raimonds Pauls sacīja: “Nevajag uztraukties — latvieši prot gan sanākt kopā, gan uzdziedāt, gan sarīkot krāšņu uguņošanu. Uztraukties vajag par to, lai cilvēki gribētu Latvijā dzīvot.”

Sarunās un intervijās ar vecākās paaudzes cilvēkiem — tiem, kuri piedalījušies gan 1991. gada janvāra barikādēs, gan 1989. gada 23. augustā sadevušies rokās “Baltijas ceļā”, — nereti dzirdamas skumjas un vilšanās šodienas Latvijā. Mēs nevaram ignorēt noskaņojumu, kāds šodien valda tūkstošos ģimeņu, kas par Latvijas neatkarību savulaik cīnījās kailām rokām. Nesen Aizkraukles centrā, aptaujājot iedzīvotājus, kāda kundze pastāstīja, ka viņas ienākumi mēnesī ir 107 eiro liels invaliditātes pabalsts. Vai jautājums, kā viņa kā Latvijas valsts pilsone vēlētos svinēt valsts simtgadi, būtu piedienīgs?

Ja simtgades svētku rīkotāju mērķis ir valstiskuma, piederības izjūtas un lepnuma par savu valsti veicināšana, tad valdībai nākamos četrus gadus rūpīgi būtu jāpiestrādā pie valstiskuma pamatiem dzīvē. Kamēr sabiedrībā valdīs noskaņojums, ka mazturīgo un trūcīgo pārtikas paku “uzlabošana” un “papildināšana” ir nozīmīgs solis ceļā uz cilvēku labklājību, mēs nekur tālu netiksim. Valsts ir cilvēki, kuri tajā dzīvo, bet cilvēku noskaņojums ir tās spogulis. Man gribētos, lai šo četru gadu laikā Latvijas spoguļattēls kļūst smaidīgāks un laimīgāks, lai tas kļūst pilnīgāks un pārliecinātāks — šai valstij mēs esam vajadzīgi katrs atsevišķi un visi kopā, lai cilvēki grib dzīvot Latvijā. Tas ir valdības pienākums to nodrošināt, turklāt, tad arī nebūs jālauza galva, kā ikvienu iesaistīt valsts simtgades svinēšanā.