Katram citāda drosme

2014. gada 13. novembris 14:47

424

Oktobrī Igaunijas parlaments apstiprināja pretrunīgi vērtēto partnerattiecību likumu. Iespējams, tas pamudināja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču pagājušajā nedēļā savā “Twitter” kontā paziņot, ka ir homoseksuāls. Šādu atzīšanos ministrs pauda ar tekstu, ka mūsu valstij ir jārada tiesisks regulējums visu veidu partnerattiecībām un par to viņš cīnīsies. Tālāk sekoja teksts: “Zinu, ka tūliņ būs megahistērija, bet #Proudtobegay.” Nākamajā ierakstā angļu valodā ministrs apliecināja: “Ar lepnumu paziņoju, ka esmu gejs... Labu veiksmi jums visiem...”

Manuprāt, cīņu par partnerattiecību likumu ārlietu ministrs varēja arī sākt bez šī paziņojuma, jo vēlētāji no viņa vispirms gaida valstiski svarīgus paziņojumus, nevis alkst uzzināt, kāda ir viņa seksuālā orientācija un ka viņš ar to lepojas.

Iespējams, Latvijas vēsturē viņš tomēr paliks, jo ir pirmais politiķis, kurš publiski atzinis, ka ir homoseksuāls.

Partnerattiecību likums, kuru daudzi, tajā neiedziļinoties, vērtē ka geju kāzu likumu, nav tik melns, kā to mālē. Likums paredz, ka cilvēki, kas dzīvo kopā neprecējušies, varēs reģistrēt savas partnerattiecības un līdz ar to noregulēt savstarpējās juridiskās attiecības. Atbilstoši Igaunijas likumprojektam savu kopdzīvi varēs reģistrēt arī viendzimuma pāri. Patīk mums tas vai ne — viņi ir mūsu sabiedrības daļa.
Partnerattiecības ir vienlīdz attiecināmas uz visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu dzimuma vai seksuālās orientācijas. Ja tā, tad šo likumu nevar uzskatīt par diskriminējošu, par labu homoseksuālistiem vai arī kaut kādu īpašu valsts pretimnākšanu cilvēkiem atkarībā no viņu seksuālās orientācijas.

Visā šajā epopejā dīvainākais šķiet, ka Rinkēvičs teju vai padarīts par nacionālo varoni. Partijas biedri viņu slavē par drosmi, ārzemju prese nebeidz vien sajūsmā slavināt viņa vārdu. Manuprāt, daudzi gan labprātāk lasītu ziņas, ka Rinkēvičs ne tikai aizliedzis iebraukt Latvijā dažiem māksliniekiem, bet secinājis, ka “varbūt iekļaut “melnajā sarakstā” tos, kuri ar aktieru un dziedātāju rokām organizē pūli, kas savukārt ir gatavs saplosīt “fašistus” ne tikai Ukrainā, bet arī Latvijā? Varbūt iekļaut šajā sarakstā Krievijas politologus, vēstures “ekspertus”, deputātus, ministrus un pašu vadoni Putinu? Manuprāt, tādu drosmi varētu vērtēt augstāk nekā koka zobentiņu vicināšanu pret marionetēm”. (Elita Veidemane.)

Staburags.lv ARHĪVS

Katram citāda drosme

Kategorijas