Domāt latviski nevar aizliegt

2014. gada 7. novembris 12:16

131

Saeimā pagājušajā nedēļā notika konference “Par pastāvīgām vērtībām mainīgā sabiedrībā”. Latviešu identitātes atbalsta biedrības eksperte Ieva Bērziņa pauda, ka latviskā dzīvesziņa, patriotiskā audzināšana un sagatavošana ģimenes dzīvei patlaban skolās mācību saturā nav obligāta, tomēr tai par tādu jākļūst.

Lai līdzsvarotu materiālās un emocionālās vērtības, kā vienu no risinājumiem viņa piedāvā ieviest vērtību orientāciju izglītībā, kā svarīgāko izvēloties latviskumu: “Latviskā dzīvesziņa nav nekāds bubulis, ar ko baidīt sabiedrību. Tai jābūt galvenajai vērtībai — ideālam, kuram pakārtotas pārējās vērtības. Latviskās dzīvesziņas nostiprināšana izglītībā palīdzētu bērniem nostiprināt personisko identitāti, nacionālo un pilsonisko pašapziņu.”

Manuprāt, izprast latviešu kultūru un attīstīt tradīcijas bērniem ir iespēja jau agrīnā vecumā. Ne tikai skolās, arī pirmsskolas izglītības iestādēs, bērnu un jauniešu centros un kultūras namos bērni var iesaistīties gan tautas deju kolektīvos, ansambļos un dažādos pulciņos, kas palīdz bērniem veidot kultūridentitāti. Tomēr līdz tam ir svarīgs posms, kuru nereti izlaižam, visu atbildību uzveļot skolām un skolotājiem. Domāt latviski jāsāk ģimenē, tad arī bērnudārzā un skolā bērnam neradīsies šaubas par to, kādā valstī viņš dzīvo, kāpēc viņš te dzīvo un kādas ir viņa kā latvieša vērtības. Domāt latviski varam ik uz soļa, un to neviens nevar ne aizliegt, ne ietekmēt — sākot ar izvēli, kādu vārdu dodam savam bērnam, kā nosaucam savu īpašumu vai uzņēmumu, ko lasām, ko skatāmies, kādus svētkus svinam. Tā ir katra brīva izvēle — svinēt Helovīnu vai Mārtiņdienu, taču tas vienlaikus ir arī spogulis tam, cik daudz latviskuma mūsos ir palicis.

Vēl viena no mūsu bagātībām ir valoda, un, manuprāt, tas nav tikai skolotāja pienākums uzraudzīt skolēnu valodas lietojumu mācību procesā. Valoda ir cilvēka vizītkarte, tas ir mūsu instruments, ko lietojam ik uz soļa, un arī cieņu pret valodu var iemantot, tikai mācoties no ģimenes, no vides, kādā dzīvojam. Ne jau skolā vienā mācību stundā bērnam vai jaunietim var mainīt domāšanu, kāpēc latviešu valodu nevajadzētu kropļot, rakstot īsziņas vai vēstules sociālajos tīklos. Un arī tas, kā izvēlamies ikdienā lietot valodu, ir katra paša atbildība un izvēle.

Staburags.lv ARHĪVS

Domāt latviski nevar aizliegt

Kategorijas