Aivars Aldermanis: “Parādnieki nav jāžēlo!”.

2014. gada 4. novembris 00:01

669

Aivars Aldermanis: “Parādnieki nav jāžēlo!”.

SIA “Aizkraukles siltums” ar novada domes akceptu jau apmēram gadu rēķina nokavējuma naudu par iedzīvotāju parādiem — 0,05% no laikā nesamaksātā pamatparāda par katru kavējuma dienu jeb 18% gadā. Daudzi ar to nav apmierināti un nesaprot, kā šī kavējuma nauda tiek aprēķināta.

Saistības dzen izmisumā
Kad iepriekšējā sasaukuma domes deputāti pieņēma šādu lēmumu, viņi lēsa, ka nokavējuma nauda būs maza, piemēram, par 100 latu parādu (142 eiro) jāmaksā tikai 1,50 latu mēnesī (2,13 eiro). Diemžēl, ja parāds ir 1000 vai 2000 eiro un dzīvokļa saimnieks to uzreiz nevar samaksāt, piemēram, viņš kavē gadu, tad 18% gadā no pamatsummas ir jau 180 un 360 eiro. Tik liela nokavējuma nauda parādnieku dzen izmisumā. “Katru mēnesi maksāju daļu parāda. “Aizkraukles siltums” no parāda vispirms atrēķina nokavējuma naudu un tikai pēc tam pārējo ieskaita pamatsummas atmaksai. Nākamajā mēnesī nokavējuma nauda izaugusi atkal. Neredzu savam parādam galu,” stāsta kāda aizkraukliete.
“Vai tā drīkst — ja samaksāju daļu parāda, vispirms naudu ieskaitīt kavējuma naudas dzēšanai un tikai pēc tam pamatparāda atmaksai?” jautā kāda cita iedzīvotāja.
“Man nav skaidrs, vai kavējuma naudu drīkst aprēķināt arī par vecajiem parādiem, tiem, kas veidojušies pirms domes lēmuma,” saka kāda aizkraukliete. “Pareizāk būtu, ja kavējuma naudu aprēķinātu tikai par jaunajiem parādiem jeb tiem, kas radušies pēc domes lēmuma pieņemšanas, jo cilvēka situāciju nedrīkst pasliktināt.”
“Vai dome nevarētu lēmumu par nokavējuma naudas piemērošanu atcelt?” jautā kāds Aizkraukles
iedzīvotājs.
Nolemts pēc auditores aizrādījuma
“Cilvēcīgi ir žēl, ka lielo parāda summu gadījumā ir jāmaksā nokavējuma nauda. Par šo lēmumu — nesamaksātajiem parādiem piemērot nokavējuma naudu — izšķīrāmies pēc “Aizkraukles siltumā” veiktā audita un saņemtā aizrādījuma par situācijas pretlikumību un arī daļas iedzīvotāju domām,” saka novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Pieņemot lēmumu 2013. gada janvārī, deputāti vēlējās dot laiku, lai iedzīvotāji, cik iespējams, mazinātu esošā parāda summu līdz 2013. gada septembra beigām. Diemžēl Civillikums attiecas uz visiem vienādi.”
“Civillikums paredz nokavējuma naudas piemērošanu. Dome ar savu lēmumu nedrīkst pasliktināt pašvaldības kapitālsabiedrības situāciju, nedrīkst pieļaut, ka lēmums uzņēmumam radītu zaudējumus. Ja dome pieņemtu lēmumu kavējuma naudu atcelt, tādi rastos,” skaidro pašvaldības juriste Lilija Grundšteina.
Savukārt Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Bērziņš skaidro, ka debitoru parāds ir vienots, nedalāms.
“Neesam kredītiestāde”
SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Aivars Aldermanis stāsta, ka iedzīvotāji ir parādā ap 460 tūkstošiem eiro un kavējuma nauda ir veids, kā viņus stimulēt parādus samaksāt. “Jāatceras, ka “Aizkraukles siltums” nav kredītiestāde. Daļa iedzīvotāju ir pieraduši nemaksāt un dzīvo uz godīgo maksātāju rēķina. Mēs katru gadu aizņemamies naudu kredītiestādē, lai varētu norēķināties par gāzi un sākt apkures sezonu, maksājam aizņēmuma procentus. Parādnieki nav jāžēlo! Dome pagājušā gada sākumā pieņēma lēmumu un deva astoņus mēnešus laika parādus samaksāt, kavējuma naudu sākām aprēķināt no 2013. gada oktobra. Ja cilvēks viens dzīvo trīsistabu dzīvoklī un nevar parādu samaksāt, varbūt vajag dzīvokli pārdot un iegādāties vienistabas dzīvokli. Regulāri sniedzam prasības tiesā par parāda piedziņu. Esam lūguši arī tiesu vērst piedziņu uz dzīvokļa īpašumu — tad īpašnieki gan sarosās un sāk parādu maksāt, jo baidās palikt bez mitekļa.”
20 eiro mēnesī ir pārāk maz
Novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums 2013. gada augustā ir izdevis rīkojumu, kas Aivaram Aldermanim dod tiesības nokavējuma naudu nepiemērot gadījumos, kad parādnieks ar “Aizkraukles siltumu” noslēdz vienošanos. Taču daudzi par to nezina.
“Lai palīdzētu iedzīvotājiem, kuriem ir parādi par patērēto siltumenerģiju un kuriem ir vēlme tikt vaļā no tiem, noslēdzot vienošanos, es izdevu kapitāldaļu turētāja lēmumu, ka valdes loceklis, izvērtējot konkrētos gadījumus, lemj par atbrīvošanu no nokavējuma naudas aprēķināšanas,” skaidro novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Par to esam debatējuši vairākās domes sēdēs un sarunās ar deputātiem. Iedzīvotāju sanāksmēs vienmēr izskanējis ierosinājums par individuālu vienošanos slēgšanu. Par iespēju slēgt šādus līgumus esam runājuši gan domes sēdēs, gan vietējās TV pārraidēs, runājot par sāpīgo siltuma tēmu. Iespējams, ka līdz visiem iedzīvotājiem šī informācija nav nonākusi, tāpēc tā ir jāaktualizē atkal.”
Aivars Aldermanis: “Iedzīvotāji var ar mums slēgt vienošanos par parāda samaksu, tomēr kavējuma naudu neaprēķināsim tikai tad, ja viņi vienošanos pildīs. Taču mēs vienošanos neslēgsim, ja dzīvokļa īpašniekam ir 1000 vai 2000 eiro parāds un viņš apņemsies mēnesī maksāt tikai 20 eiro, tā ir pārāk maza summa. Vienošanās paredz, ka tik liels parāds ir jāsadala pa mēnešiem uz vienu vai diviem gadiem, ik mēnesi jāmaksā pamatsumma un kārtējais maksājums. Līdz šim esam noslēguši 11 vienošanos.”
Sauks par nokavējuma procentiem
Ja parādnieks ik mēnesi samaksā tikai daļu parāda, vai “Aizkraukles siltums” drīkst naudu ieskaitīt vispirms kavējuma naudas dzēšanai? Kāda aizkraukliete teic, ka “Aizkraukles siltumam” lūgusi aprēķinu par kavējuma naudas lielumu ilgākā laika periodā, taču to nav saņēmusi.
Uzņēmuma klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Aldermane skaidro, ka pareizi ir teikt nevis “kavējuma nauda”, bet “kavējuma procenti”, tādēļ turpmāk rēķinos būs rakstīts tieši tā. Viņa stāsta, ka līdz šim, ja klients samaksāja tikai daļu parāda, naudu ieskaitīja agrāko rēķinu un daļējai kavējuma procentu apmaksai, tomēr turpmāk saskaņā ar Civillikumu “Aizkraukles siltums” vispirms segs visu kavējuma naudu un tikai pēc tam pārējo summu ieskaitīs pamatparāda dzēšanai. “Ja kāds vēlas uzzināt sīkāku kavējuma naudas aprēķinu pa mēnešiem, mēs varam to izdrukāt,” saka Baiba Aldermane.
Arī Patērētāju tiesību aizardzības centra un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji “Staburagam” sniedza atbildi, ka saskaņā ar Civillikumu, ja kāds samaksā tikai daļu parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Aivars Aldermanis: “Parādnieki nav jāžēlo!”.

Kategorijas