Staburags.lv ARHĪVS

Radio runā svešā mēlē

Imants Kaziļuns

2014. gada 31. oktobris 10:56

147
Radio runā svešā mēlē

Valdība šonedēļ apstiprinājusi Valsts valodas politikas pamatnostādnes turpmākajiem sešiem gadiem. Tajās iekļautas arī valodas ilgtspējas, kvalitātes, ietekmes kultūrvidē jautājumi. Saistībā ar šo valdības politiku veikti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tie nosaka Latvijā raidošajām radiostacijām daudz lielāku satura daudzumu valsts, tātad latviešu, valodā. Pret jaunajiem noteikumiem, kas jāizsludina Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ir uzņēmuma “Super FM” valdes priekšsēdētājs Uģis Polis. Viņš vēstulē prezidentam iesaka likuma grozījumus neizsludināt. Uģis Polis uzskata, ka šāds likums veicinās sabiedrības šķelšanos. Par jauninājumiem ir viena no lielākajiem Latvijā raidošajiem radio — AS “Radio SWH” — vadītājs Jānis Šipkēvics.

Runa pārsvarā ir par aptuveni 600 tūkstošu krievvalodīgo radio auditoriju. Daļai no viņiem jaunais likums sagādā neērtības, jo liks apzināties, ka zeme, kurā viņi dzīvo, ir Latvija, nevis kādas lielvalsts nomale. Uģa Poļa iebildumi lielā mērā skar radio eksistēšanai tik svarīgo reklāmas tirgu, lai gan aizbildināšanās skar starpnacionālo attiecību jautājumu saasināšanu. Patiesībā šis ir tas pats neskaitāmas reizes cilātais jautājums par latviešu “bezmugurkaulainību”, esot savā valstī, cittautiešu vidū runāt svešā mēlē.

Par vienotu, krievu valodā raidošu televīzijas kanālu Baltijas valstīm diskusijas valdības līmenī bija šī gada sākumā, īpaši Ukrainas krīzes dēļ, bet līdz šim jautājuma risināšana atlikta uz nezināmu laiku. Tāpēc pagaidām Latvijā dzīvojošie ir kā divās paralēlās informācijas telpās, kas reti pārklājas, un vienu no tām uztur pārsvarā retran­slētie Krievijas radio un televīzijas kanāli. Tāpēc, pagriežot radio skalu, blakus Latvijas radio 1. kanālam ir krievu valodā raidošs. Arī televīzijā līdzās pāris latviešu valodā raidošiem kanāliem ir kaudzēm svešvalodas. Neviļus rodas sajūta, ka patiesībā esam viesi savā zemē vai arī tik piekāpīgi saimnieki, ka cittautiešiem esam ļāvuši brīvu vaļu kāpt uz galda.

Uz to norāda arī Jānis Šipkēvics, argumentējot likuma grozījumu nepieciešamību. Viņš teic, ka šodien Rīgā krievvalodīgo staciju ir vairāk kā latviešu. Cīņā par katru centu mazsvarīgas kļūst fundamentālās vērtības — patriotisms, dzimtenes mīlestība, latviskās apziņas stiprināšana.


Ja aizbildināmies ar minoritāšu tiesību ievērošanu, vienlīdzīgas iespējas izpausties radio ēterā būtu jādod arī pārējo Latvijā dzīvojošu tautību — baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu un citu — pārstāvjiem. Valsts radio ir viens kanāls, LR4, raidošs krievu valodā, daži raidījumi latgaliski, kas arī apsveicami. Programmu bagātinot, piemēram, ar čigānu vai izmirstošās līvu valodas stundām, klausītājiem radītu lielāku interesi vienam par otru. Pagaidām  jāsamierinās ar pārraidēm tikai vienai minoritātei.