“Izspiež” visu iespējamo

2011. gada 16. jūnijs 08:31

4263

Kaspars Šteinbergs Skrīveru novada zemnieku saimniecībā “Veibēni” šogad divkārt papildinājis aitu ganāmpulku — no trīsdesmit līdz sešdesmit. Lai realizētu pēc iespējas vairāk no saimniecībā saražotā, šogad sācis izgatavot aitu vilnas segas un drīzumā plāno šūt aitādas vestes, kažokus un cepures.

Reizi gadā uz Dundagu
Ar aitkopību ilgus gadus nodarbojās Kaspara vecāki, bet nu spēki izsīkuši. Tēvs gan joprojām palīdz saimniecībā, bet māte izlīdz ar padomu, tādēļ darbi pārsvarā jāpadara dēlam. Viņš teic, ka nākamgad ganāmpulku turpinās palielināt, līdz tajā būs ap diviem simtiem aitu. Jau šobrīd dienai stundu par maz, jo visu — profilaktisko vakcināciju, barības sagatavošanu, cirpšanu, vilnas un izstrādājumu pārdošanu — veic viens.
Sākumā, tāpat kā vairums aitkopju, arī “Veibēnos” vilnu krāja, īsti nezinot, ko ar to darīs vēlāk. Desmit gadu laikā tās bija sakrājies tik daudz, ka izmest jau bijis žēl. Tāpēc meklētas realizācijas iespējas. Nu jaunais saimnieks reizi gadā vilnu ved uz Latvijas otru malu — Dundagu. Nodibināti cieši sakari ar turienes uzņēmējiem, kā arī ar aitu audzētājiem plašā reģionā ap Skrīveriem, piemēram, Siguldā. Daži no viņiem, nevēloties “ķēpāties” ar vilnu, to pārdod Kasparam. Savukārt Dundagas uzņēmēji, dodoties Aizkraukles virzienā, paķer līdzi dziju vai mazgātu un kārstu vilnu. No aitām “jāizspiež”, cik iespējams, tikai tad ir izdevīgi saimniekot. Daļu vilnas mazgā paši, bet tas izdarāms tikai saulainā laikā, lai ātrāk izžūtu. Diemžēl par nemazgātu dundadznieki maksā mazāk, bet visu daudzumu izmazgāt ir neiespējami.
Liks lietā arī ādas
Šogad daļa aitu jau nocirptas, citas vēl gaida savu kārtu. Vienas aitas nocirpšanai nepieciešams divdesmit minūšu. Kad nosēdinātas uz pakaļkājām, ir rāmas — stāsta Kaspars. Cirpšana nav pats svarīgākais. Šobrīd jāsteidz apstrādāt ap 30 hektāru zemes, lai sagādātu barību ziemai. Pats gan pļauj, gan presē sienu. Arī profilaktisko potēšanu saimnieks veic pats un, ja vajadzīgs, palīdz aitumātēm atnešanās laikā.
Dundagā vilnu iemainot pret dziju, kuru savukārt pārdod adītājiem un audējiem. Lielākais noiets esot gadatirgos, tāpēc dažkārt izdevīgi doties pat uz Igauniju. Līdz ar dziju no šī gada Kaspars pircējiem piedāvā arī biezākas un plānākas segas un bērnu ratiņos ieklājamus guļammaisus ar aitu vilnas pildījumu. Tos no kokvilnas auduma šuj viņa sieva. Dziju iecienījuši zeķu, cimdu un svīteru adītāji, kā arī tautastērpu audēji. Nākamais darbības virziens, kas tikai nesen sākts, ir ģērētas aitādas izstrādājumu — vestu, kažoku, cepuru — izgatavošana. Ģērēšanu veic kāds pieredzējis aroda pratējs Pierīgā, Daugmalē.
Ar tik mazu aitu skaitu pagaidām vēl nevienā kooperatīvā neesot iestājies, bet, iespējams, jau nākamgad to darīšot, tādējādi vieglāk būtu pārdot aitu gaļu. Šobrīd kaušanai paredzētos 7 līdz 8 mēnešus vecos jērus nošķir no pārējiem un pietaupa pastāvīgajiem klientiem, bet nav laika, lai nodarbotos ar gaļas tirdzniecību.

Staburags.lv ARHĪVS

“Izspiež” visu iespējamo

Kategorijas