“Lauku sēta” — lielākais vasaras piedzīvojums

2014. gada 30. oktobris 00:01

527

“Lauku sēta” — lielākais vasaras piedzīvojums

Aizkraukliete Sarmīte Biezuma ir viena no spilgtākajām televīzijas šova “Lauku sēta” dalībniecēm. Īpašu skatītāju uzmanību sieviete izpelnījusies ar saviem asprātīgajiem un tiešajiem izteikumiem. Šova filmēšana ir beigusies, un televīzijas skatītāji katru nedēļu seko līdzi notikumiem cīņā par galveno balvu —
traktoru.

Piedalīšanās šovā — izaicinājums
— Kādēļ nolēmāt piedalīties šovā “Lauku sēta”?
— Tā sanāca, joka pēc! Ar draudzeni skatījāmies iepriekšējo šova sezonu un izspriedām, ka es tādā varētu piedalīties. Šogad redzēju reklāmu, ka tiek meklēti jaunās sezonas dalībnieki. Aizpildīju anketu un tiku starp desmit “izredzētajiem”.
Šovā nepieteicos ar mērķi laimēt traktoru. Tas man bija vairāk kā izaicinājums, vai būšu gana laba, lai kļūtu par šova dalībnieci. Līdz pēdējam brīdim neticēju, ka būšu “Lauku sētā”. Pavisam iesūtīja 400 anketu, tas nozīmē — 40 pretendentu vienai vietai.
— Vai nenožēlojat, ka pieteicāties?
— Nē, ja būtu iespēja, darītu to vēlreiz. Apsveru domu pieteikties vēl kādā šovā. Teiksim, “Iesaukts armijā”. Neesmu droša, vai spētu izpildīt visas prasības, bet tas ir vēl viens no šoviem, kurš manā uztverē ir interesants un īsts.
— Kādi bija apstākļi saimnieka sētā?
— Sliktāki, nekā cerēju. Vienīgais labi, ka dzīvojām mājā, zem jumta, nevis kādā šķūnī pie ķīpām. Māju vajadzēja kārtīgi sakopt, lai tur varētu mitināties. Ēdienu gatavojām uz malkas plīts, bet, tā kā man tāda ir mājās, tas nebija nekas svešs.
— Attiecības ar pārējiem šova dalībniekiem neradīja galvassāpes?
— Labas attiecības izveidojās ar gados jaunākajiem šova dalībniekiem. Viņus uztvēru kā bērnus, vēlējos aizstāvēt un dot padomu. Sevišķi, kad vajadzēja darboties virtuvē un gatavot ēst. Bija arī tādi, ar kuriem sadzīvot bija grūtāk un nonācām pat līdz konfliktiem, bet tā ir normāla parādība jebkurā šovā. Pret visiem vienādi izturēties nav iespējams. Aplami naidu neizrādījām, toties lamāties jau lamājāmies vienā gabalā.
Pieredze pret jaunību
— Vai savienība ar Anitu šova sākumā bija stratēģisks gājiens?
— Nē, sākumā sadalījāmies grupās pēc vecuma. Jaunākie turējās vienā bariņā, mēs — otrā. Izveidojās divas frontes, sacentās pieredze pret jaunību. Šova laikā situācija mainījās. Anita jau pašā sākumā daudziem krita uz nerviem. Viņas vaina bija citu komandēšanā, par pareizu Anita uzskatīja tikai savu viedokli. Ar to arī “tautas dziesmi-
niece” visiem bija līdz kaklam.
— Vai pēc filmēšanas ar kādu sazināties?
— Jā, ar dažiem palikušas draudzīgas attiecības un reizi pa reizei sazvanāmies. Sazinos ar Elīnu, Egiju un Maigoni.
— Kas bija visgrūtākais šovā?
— Fiziski nebija tik grūti, cik psiholoģiski smagi. Nekad iepriekš nebiju bijusi tik ilgi prom no mājām. Ilgākais līdz šim bija divas trīs dienas. Sapratu, ka nespētu doties peļņā uz ārzemēm, jo mājas ir pārāk mīļas.
Ar “zvaigžņu slimību” nesirgst
— Kas ir mainījies pēc piedalīšanās šovā?
— Pati neesmu mainījusies, savukārt cilvēku attieksme gan. Ir daļa, kas manu piedalīšanos “Lauku sētā” nesaprot, citi savukārt atbalsta. Vienmēr būs daļa sabiedrības, kas noniecinās un brīnīsies, ko es tur līdu. Tās ir šo cilvēku problēmas, es par to galvu nelauzu. Ir teiciens: “Man vienalga, ko jūs domājat par mani, es par jums vispār nedomāju.”
Reizēm pazīstamība traucē ikdienā. Strādājot veikalā, apmeklētāji pienāk klāt un vaicā: “Kurš tad laimēja traktoru?” Viendien apkalpoju kādu sievieti, un maliņā stāv trīs jaunieši. Baksta viens otru, tik dzirdu: “Ei, nu paprasi, tā ir tā no šova!” Šādos gadījumos tā paskatos, ka jautājumu vairs nav. Bija reiz gadījums, kad bezkaunīgi pavaicāju ar pretjautājumu: “Cik naudas ir kontā?” Cilvēki iedomājušies, ka informācija neko nemaksā. Soda nauda par šādas informācijas izpaušanu ir lielāka, kā maksā šova galvenā balva — traktors.
— Kā ir sevi skatīties televīzijā?
— Nepatīk. Īpaši intervijās šķiet, ka es ākstos. Šovu skatos tikai tādēļ, lai redzētu, kas samontēts. Zinu, kā viss notika patiesībā, tāpēc interesanti redzēt, ko parāda televīzijā.
— Kā jūtaties tagad?
— Ar “zvaigžņu slimību” nesirgstu. Tie, kas mani pazīst, zinās teikt, ka neesmu mainījusies. Tas bija mans lielais vasaras piedzīvojums, kuru rāda televīzijā, un tas arī viss. Kādam ir jāuzdrīkstas, ne katrs to spētu. Šovā viss notika patiesi — bez teātra, bez grima.
Netur mēli
aiz zobiem
— Vai tagad nešķiet, ka vajadzēja kaut ko darīt citādāk?
— Vienīgais, ko mainītu, ja varētu — turētu mēli aiz zobiem. Tomēr tā ir mana būtība, ja kas nepatīk, neklusēju un “spļauju ārā”. Izbalsošanā rīkotos citādāk. Domāju, ka nekas gan nemainītos. Varēja jau šo to darīt citādāk, bet tajā brīdī viss šķita pareizi.
— Īpašu skatītāju uzmanību izpelnījāties ar saviem izteicie-niem un spēcīgo raksturu. Vai ikdienā esat tāda pati?
— Dzīvē varu būt vēl skarbāka. Ja pateicu, ka var dabūt ar mietu, tad tā arī var notikt. Teātri spēlēju tikai tad, kad nevēlos, lai lien dvēselē. Šādos gadījumos kļūstu par bargo kundzi vai klaunu un emocijas apslēpju tēlojot. Pēc dabas neesmu mierīga, bļaut varu arī bez vajadzības.
— Kāds ir šova ieguvums?
— Nepieciešams pagaršot baltmaizi, lai zinātu, kā tā garšo. Tāpat arī šeit. Esmu pamēģinājusi un tagad zinu, kā norit šova uzņemšana. Pārliecinājos, ka tur nav scenārija, pēc kura notikumi risinās, viss ir patiess. Nekas nav iestudēts, kā daži uzskata. Domāju, ka strīdu, kad mēs, meitenes, lamājāmies uz mēslu kaudzes, neiekļaus sērijā, tomēr to redzēja visi skatītāji. Tāda ir dzīve, un tāda es esmu — sieviete “ar aknām”. Ja nepieciešams, ņemšu rokās motorzāģi, un uz priekšu, no darba nebaidos.
— Attiecības ar “Lauku sētas” saimnieku pēdējās sērijās saasinājās. Kāpēc tā?
— Sākumā attiecības ar saimnieku bija neitrālas, tomēr vēlāk radās domstarpības. Nepiekritu viņa viedoklim un savu nostāju neslēpu, tas arī noveda pie saasinājuma. Tiku sēdināta uz sliņķu soliņa, tomēr domāju, ka šim lēmumam nebija saistības ar manu darbu, bet gan mutes palaišanu. Jā, iemanījos arī atpūsties, kāpēc gan man pārcensties? Kad Elīnu iecēla par darba vadītāju pie malkas skaldīšanas, necentos. Nedrīkst taču darba vadītājam skriet pa priekšu! Kad es biju šajā godā iecelta, viņa man līdzi netika. Ko tad es tagad viņai pa priekšu skriešu, vilkos no aizmugures. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Lauku sēta” — lielākais vasaras piedzīvojums

Kategorijas