Nauda valda pār dabu

2014. gada 28. oktobris 10:32

Mūsu gadsimta Latvijas nelaime — tā sabiedrībā nodēvēti plastmasas iesaiņojumi un pudeles, kas tik bagātīgi klāj ceļmalas, mežus un atpūtas vietas. Veiksmīga risinājuma, kā apturēt dabas piegružotājus, joprojām nav. Acīmredzot Latvijas iedzīvotājos nav iespējas ieaudzināt apziņu, kā nedrīkst rīkoties. Palīdzēt šajā ziņā, iespējams, varētu ekonomiskais apsvērums, līdzīgi kā tas ir ar metāllūžņiem, kurus nododot var kaut ko nopelnīt. Līdz ar to neviens lieks metāla gabals apkārt nemētājas, lai gan ir arī ēnas puses — cilvēkiem no mājām pazūd pa kādam noderīgam priekšmetam.

Attiecībā uz plastmasas pudelēm iecere ieviest ko līdzīgu bija jau sen. Tomēr ilgi muļļātais likuma projekts atkal iegūlis plauktā. Saeima no sēdes darba kārtības šonedēļ svītroja grozījumu izskatīšanu Iepakojuma likumā, kas nepieciešami dzērienu iesaiņojuma depozīta sistēmas ieviešanai. Tā paredzēja iespēju cilvēkiem nodot izmantoto dzēriena pudeli, saņemot par to naudu.

Tam, kāpēc šāda sistēma, kas jau darbojas Igaunijā un Lietuvā, nevar būt arī Latvijā, politiķi loģisku skaidrojumu nesniedz, vien aizbildinās, ka tās likumdošana nav izstrādāta kvalitatīvi, vai — šobrīd tas nav steidzamākais, kas jādara. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš ir citās domās. Viņš uzskata, ka lēmums par šīs sistēmas ieviešanas atlikšanu Saeimā pieņemts lielo ekonomisko interešu dēļ — tās ir gan atkritumu apsaimniekotāju, gan ražotāju savstarpējās pretrunas. Skumji gan tas, ka vērā nav ņemtas iedzīvotāju un vides intereses.
Allaž paradoksāli šķitis tas, ka iedzīvotājiem par atbrīvošanos no atkritumiem ir jāmaksā, bet, tiklīdz tie nokļūst ārpus viņu mājām — kļūst par preci. Latvijā, tāpat kā citās valstīs, atkritumu apsaimniekošana ir bizness, un arī atkritumu poligoni un to struktūras, kas tapuši ar pašvaldību līdzdalību, ar labdarību nenodarbojas, bet to pārvaldītāji domā, kā saimniekot izdevīgāk. Tomēr būtu tikai godīgi, ja arī iedzīvotāji, kuri jau samaksājuši par dažādiem iesaiņojumiem, varētu paši izlemt — ļaut nopelnīt kādam citam vai tomēr pašiem atgūt kaut mazu daļiņu iztērētās naudas. Ja plastmasas pudeli būtu iespēja nodot automātā, pretī saņemot kaut pāris centu, to izmantotu daudzi. Vismaz igauņi atzinuši, ka pēc šīs sistēmas ieviešanas meži un ceļmalas palikušas tīrākas. Diemžēl Latvijas politiķi kārtējo reizi nespēj izšķirties, kuras intereses vērtēt augstāk — ekonomiskās vai tīru dabu.

Staburags.lv ARHĪVS

Nauda valda pār dabu

Kategorijas