Staburags.lv ARHĪVS

Snaikstīšanās gar cigareti

Imants Kaziļuns

2014. gada 17. oktobris 12:40

142
Snaikstīšanās gar cigareti

Pašreizējā valdība steidz nākamajai atstāt mantojumā savus iesāktos, bet nepadarītos darbus. Viens no tiem — kādai iedzīvotāju kategorijai Latvijā turpmāk radīt vēl vairāk ierobežojumu kā līdz šim. Jautājums ir par smēķēšanas apkarošanu, un tas aktualizēts tikai pēc vēlēšanām, laikam baidoties par popularitātes zudumu tik svarīgajā priekšvēlēšanu laikā. Cīnoties pret pasīvo smēķēšanu, valdība ir ceļā uz jauniem aizliegumiem, piemēram, aizliegt smēķēt publiskās vietās, ja apkārtējie pret to iebilst. Paredzēts arī aizliegt pārdot cigaretes jauniešiem līdz 21 gada vecumam un tabakas izstrādājumus valsts un pašvaldību iestāžu teritorijā.

Ārstu biedrības pārstāvis Pēteris Apinis, viens no aktīvākajiem aizliegumu atbalstītājiem, cīnoties par nācijas veselību, vēlas, lai nesmēķētāju intereses pēc iespējas vairāk būtu aizsargātas ar likumu.

Šādus vispārējus aizliegumus vieglāk varētu realizēt totalitārā iekārtā. Demokrātija paredz uzklausīt arī citus viedokļus. Tādu rodas ne mazums. Nosakot minimālo vecumu — 21 gadu — smēķu iegādei, piemirsts, ka smēķēt bez bažām, likumu nepārkāpjot, var jau no 18 gadiem. Līdzīgi kā ar alkohola pārdošanas ierobežojumiem aktualizējās “točkas”, tāpat, palielinot cigarešu iegādes vecumu, paredz nelegālo tabakas izstrādājumu tirdzniecības apjoma pieaugumu, kā arī trešo personu iesaistīšanos cigarešu iegādē, kas savukārt panāktu aizlieguma mērķim pretēju efektu.
Plānotais aizliegums pārdot tabakas produktus valsts iestādēs draud ar ieslodzīto nemieriem. Cietumā cigarete ir sava veida valūta, un, ierobežojot tās apriti, nozīmētu radīt to cilvēku agresiju, kuriem bieži vien par visu pārējo pasaulē nospļauties. Vai arī šajā gadījumā Pēteris Apinis vēlējās sasniegt ko tik absurdu, kā uzlabot notiesāto veselību?

Saeimas deputāte Elīna Siliņa, acīmredzot neredzot kompromisa iespējamību, teikusi, ka ir pārgurusi no daudzajiem iesaistīto pušu iebildumiem, sakot, ka, turpinot šādas atklātas cirka sēdes, lēmumu nekad nepieņems.


Vērtējot aizliegumus virspusēji, rodas ilūzija, ka vienai cilvēku grupai tiešām rūp iedzīvotāju veselība. Vērtējot veselības nozari kopumā, tā jau labu laiku ieslīgusi tik dziļā letarģiskā miegā, ka veselības ministra krēsls kļuvis par vienu no nervu sistēmai kaitīgākajiem.