Valodas zināšanas palīdz atslēgt “dārgumu lādi”

2014. gada 17. oktobris 00:01

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja Dita Pavloviča un bibliotekāre Rita Trukša atgriezušās no intensīvajiem angļu valodas kursiem Margeitā Anglijā. Starptautiskajā angļu valodas apguves skolā “English in Margate” neretietes nokļuva saistībā ar “Erasmus+” programmu projektā “Skolotāju kompetences paaugstināšana”.

Eiropas pilsonim jāzina svešvalodas
Turpmāk savas valodas zināšanas abas neretietes varēs izmantot ikdienas darbā — bibliotekāre spēs labāk palīdzēt skolēniem, meklējot un iesakot materiālus internetā angļu valodā. Skolotājas Ditas Pavlovičas vadītās vizuālās mākslas stundas kļūs saturiski daudzveidīgākas, viņa iesaistīsies “eTwinning” projektos.
Ruta Aukšpole, projekta koordinatore Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā, stāsta, ka, lai veicinātu skolēnu interesi par mācībām un paaugstinātu Latvijas izglītības iestādes beigušo jauniešu konkurētspēju darba tirgū, vajadzīgas inovācijas mācību metodoloģijā, jāpārskata arī mācību saturs vispārējā izglītībā: “Mācību satura izmaiņu sekmīga ieviešana atkarīga no atbalsta skolotāju profesionālajai pilnveidei, tostarp viņu svešvalodu prasmēm. Laba izglītība visos līmeņos ir atkarīga no kvalitatīvi apmācītiem skolotājiem un viņu nepārtrauktas profesionālās tālākizglītošanās. Piemēram, Eiropas attīstības plānā paredzēts, ka Eiropas Savienības pilsoņiem bez dzimtās valodas būtu jāprot vismaz divas svešvalodas, kā arī aktīvi jāizmanto mūžizglītības iespējas.”
Visu mūžu jāmācās
Lielākais ieguvums, iesaistoties projektā, — kursi ārzemēs palīdz skolotājiem intensīvi apgūt svešvalodu, jo viņi atrodas autentiskā vidē. Latvijā skolotāji to var izdarīt, taču jebkuri kursi nozīmē diezgan lielu finansiālu ieguldījumu no personīgā budžeta. “Tā kā Neretas vidusskola aktīvi iesaistās starptautiskajos projektos, skolai ir vajadzīgi skolotāji, kuri labi zina svešvalodas, kuri ne tikai darbojas projektos, bet arī augstā līmenī prezentē skolu, kad projektu partneri te ierodas. Šobrīd skolā tāds ir tikai viens skolotājs, kuram jākoordinē starptautisko projektu darbs, jābūt kontaktpersonai un tulkotājam,” atklāj Ruta Aukšpole.
Angļu valodas skolas adresi skolotāja Ruta Aukšpole atradusi internetā. Sazinoties ar tās vadību, noskaidrots, ka latviešu skolotājiem tā būtu laba iespēja kvalitatīvi un intensīvi apgūt svešvalodu, vienlaikus iepazīstot angļu tautu, tās kultūru, paražas, tradīcijas, jo skolotājiem ir iespēja dzīvot viesģimenēs, piedalīties kultūras pasākumos. Tas viss tikai vēl vairāk veicina valodas prasmes un iemaņu pilnveidošanu reālā angļu vidē.
Mājasdarbus pilda naktīs
Atgriežoties no angļu valodas kursiem, bibliotekāre Rita Trukša ir gandarīta par iespēju piedalīties mobilitātes projektā Anglijā: “Ir ļoti daudz spilgtu un neaizmirstamu iespaidu. Divas skaistas nedēļas, un tikai angliski! Jauniešiem, kuri beidz vidusskolu šodien, tas varbūt neliekas nekas īpašs, bet man tā bija jauna pieredze un iespēja. Darbs bija intensīvs, brīvā laika ļoti maz, vēl naktīs vajadzēja mācīties un pildīt uzdotos mājasdarbus. Piedalījos arī skolas organizētajās sociālajās programmās un ekskursijās, kas ir mācību procesa sastāvdaļa. Neaizmirstamas bija ekskursijas skolotāju pavadībā uz Kembridžu, Kenterberiju, Ramsgeitu.”
Rītu sāk ar skrējienu un peldi Ziemeļjūrā
Projekts paredz, ka studentus izmitina vietējās — angļu — ģimenēs, jo tad arī rītos un vakaros vienīgā iespēja komunicēt ir angļu valodā. “Ar kolēģi Ditu skolā un mājās labais tonis bija sarunāties angliski. Dzīvojām skaistā angļu savrupmājā. Bagāti bija vakari, kurus vadījām pie vakariņu galda ar saimnieci Džūliju un jaunu studenti no Francijas. Nogaršojām gan tradicionālo angļu tēju ar pienu, gan pudiņu,” stāsta Rita Trukša. Rīts neretietēm sākās agri ar skrējienu gar pludmali un peldi Ziemeļjūrā. Skolā rīta cēlienā apguva angļu valodas gramatiku. “Grupās mācījās studenti no dažādām valstīm. Es mācījos kopā ar arābiem, frančiem, spāņiem. Diemžēl, Latviju gan neviens nezināja, tāpēc vienmēr vajadzēja stāstīt un rādīt kartē, kur tā ir,” atceras bibliotekāre.
Pēcpusdienā bija individuālās stundas, kurās pasniedzēja respektēja katra studenta angļu valodas līmeni un intereses. “Mani angļu valodas zināšanu pamati veidojušies vēl padomju laika skolā, tāpēc ļoti noderīgi bija uzlabot izrunu un trenēt to angļu pasniedzēja vadībā. Interesanti, kā, ņemot par pamatu tekstu par slaveno ielu mākslinieku Benksiju, bagātinājām savu vārdu krājumu, slīpējām vārdu izrunu, strādājām radoši un atraktīvi,” stāsta neretiete.
Mākslas muzejā guļ arī uz grīdas
Savās pārdomās par Anglijā pavadīto laiku dalījās arī Dita Pavloviča. Viņa stāsta, ka jūtami pilnveidojušās angļu valodas prasmes. Visvairāk izdevies papildināt vārdu krājumu, uzlabojusies izruna. Tas viss, pateicoties intensīvajām nodarbībām, sarunām ar skolotāju un tam, ka arī mājās (viesģimenē) bija jāsarunājas angļu valodā. Valodu skolā viens no noteikumiem — būt pieklājīgiem un savstarpējās sarunās lietot tikai angļu valodu, lai neviens nejustos atstumts.
“Man kā mākslas skolotājai īpaši noderīgas un aizraujošas bija stundas pie pasniedzējas Sū, kura bija liela mākslas cienītāja un pazinēja. Apgūstot CLIL programmu, kas paredzēta tam, lai angļu valodu integrētu dažādos mācību priekšmetos, savstarpēji apmainījāmies zināšanām par māksliniekiem. Mēs viņu iepazīstinājām ar mūsu vecmeistaru Vilhelmu Purvīti, savukārt Sū mūs iepazīstināja ar savu iecienīto angļu grafiti mākslinieku Benksiju. Kopā ar Sū devāmies mācību ekskursijā uz Tērnera mūsdienīgās mākslas muzeju, kur pavadījām vairākas stundas, gan guļot uz grīdas un vērojot modernās instalācijas, gan diskutējot par Pīta Mondriāna gleznām. Un tas viss — angļu valodā!” stāsta Dita Pavloviča.
Nokārto “pārbaudes testu”
Neretiete atzīst, ka ir gatava kopā ar citiem skolotājiem piedalīties dažādos ES veidotajos izglītības projektos, strādāt un sarunāties ar ārzemju skolēniem, kolēģiem: “Man angļu valodas zināšanas noder, gatavojoties mākslas stundām, jo globālajā tīmeklī ir daudz vērtīgu materiālu, interesantas informācijas, kuru bez valodas zināšanām nav iespējams izmantot, un šī “dārgumu lāde” paliek aizslēgta.”
Dita Pavloviča vēl piebilst, ka drīz pēc atgriešanās no Margeitas valodu skolas viņai radusies lieliska iespēja nokārtot “valodas pārbaudes testu” dzīvē. Kopā ar dzīvesbiedru mācītāju Aldi Pavloviču viņa devās oficiālā svētku vizītē uz Dāniju, kur jau vairāk nekā 20 gadu izveidojusies draudzība ar sešām Kopenhāgenas luterāņu draudzēm. Vienai no šīm draudzēm svinēja jubileju, tāpēc Dita bija tā, kura sacīja sveiciena vārdus no Neretas, pārstāvot gan savu draudzi, gan novadu, gan valsti. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Valodas zināšanas palīdz atslēgt “dārgumu lādi”

Kategorijas