Priecājas par visiem tuvajiem cilvēkiem

2014. gada 17. oktobris 00:01

253

Rudens salnas vēl nav skārušas ziedus uz secietes Zinaidas Dubašinskas dzīvokļa balkona. Tie gluži kā sveicina savu saimnieci gaidāmajā 60 gadu jubilejā. “Zaļo” arī viņas dzīvokļa palodzes, jo puķes viņai īpaši mīļas.

Jaunība sauc tālāk
No Zinaidas kundzes dzīvokļa logiem redzama Seces pamatskola, kurā pati savulaik mācījusies. Pēc tam pabeigta Aizkraukles 1. vidusskola un Rīgā Tirdzniecības un kulinārijas skola, kur apgūta konditores profesija. Tajā viņa gan strādājusi tikai vienu gadu.
— Bija tāda kafejnīca “Zelta rudens” Rīgā, sākumā tur biju praksē, un tad mani aicināja palikt pastāvīgā darbā. Tagad, mājās cepot kūkas vai citus gardumus, saprotu, cik tas ir grūts darbs. Jaunībā gan nostrādāt divas maiņas no vietas bija nieks, — stāsta seciete.
Kā pati atzīst — kas zina, kā būtu veidojusies dzīve, ja ne jaunības dullums, kas aicinājis traukties tālāk. Jubilāres pirmais vīrs dienējis Kolas pussalā aiz Murmanskas un palicis virsdienestā. Zinaīdas kundze kopā ar viņu tur nodzīvojusi gandrīz divus gadus. Tad atgriezušies Secē, bet dzīvesvietas vēl mainītas bieži. Pēc laulības šķiršanas palikusi Secē. Tur arī satikusi bijušo klasesbiedru Valdi, un kopā nodzīvots ap 20 gadu. Nu jau četrus gadus viņa vairs nav šaisaulē, un par to jubilārei sāp sirds.
Bagāta vecmāmiņa
Pie mātes vēl palicis jaunākais dēls Ilmārs. Netālu ir arī vecākais dēls Sergejs ar ģimeni. Kādreiz dzīvojis ēkā līdzās, un mazbērniem varēja pa logu pamāt, bet tagad viņš atjaunojis dzimtas māju, kur dzimusi pati jubilāre un viņas bērni. Viena meita Svetlana dzīvo Pļaviņās un audzina četrus bērnus, bet otra — Marina — ar vīru ir Aizkrauklē. Pagaidām vecmāmiņai ir seši mazbērni, no kuriem četri ir zēni. Vecmāmiņa spriež, ka tagad tik jāspēj jaunajai paaudzei tikt līdzi, un viegli tas neesot.
Māmiņa teic, ka visi bērni ir uzņēmīgi un darbīgi. Arī Marina, kurai no dzimšanas ir veselības problēmas. Ar laiku meitene zaudēja spēju staigāt, bet ir dzīvespriecīga un aktīva.
— Meitai ļoti palīdzēja mācības Alsviķu profesionālajā skolā. Tur viņa redzēja, ka arī citiem nav viegli, bet ir iespējas pilnveidot sevi un priecāties par dzīvi. Vispirms Marina apguva datoroperatores iemaņas un tad mācījās Jūrmalā, kur ieguva arī pirmā līmeņa augstāko izglītību grāmatvedībā. Abi ar vīru gan sporto, gan piedalās dažādos pasākumos. Tagad cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir lielākas iespējas un atbalsts. Man prieks par viņiem, — stāsta Zinaida Dubašinska.
Ilmāra vaļasprieks ir sports. Savulaik gribējis mācīties Murjāņu sporta skolā, bet tolaik tur neuzņēma volejbola grupā. Turklāt abu dēlu lielā aizraušanās ir medības. Jaunākais sācis nesen, un ar labiem panākumiem.
— Sergejam jau vairākkārt bijuši ievērības cienīgi guvumi, bet Ilmārs šogad nomedīja staltbriedi ar skaistiem ragiem, kas ir izstādes cienīgi. Brālis gan viņu drīz vien pārtrumpoja... Medības interesē arī mazdēlu Raineru, — smaida seciete.
Vajag “dzīvu” avīzi
Nu jau tīs gadus Zinaidas kundze ir pensijā. Pēdējā darbavieta bija uzņēmumā “Latvijas pasts”. Sākusi kā maiņas pastniece, tad bijusi pastniece, operatore un vietējā piegādes punkta vadītāja.
— Pastnieks laukos vienmēr bijis gaidīts viesis, īpaši gaida vecāka gadagājuma cilvēki, kad saņem pensiju. Tagad gan iedzīvotāji mazāk var atļauties pasūtīt preses izdevumus, jo tas ir dārgi. Pati joprojām esmu “Staburaga” lasītāja, jo ar internetu vien nepietiek, vajag “dzīvu” avīzi, — stāsta Zinaidas kundze.
Sākumā ar datoru viņa bijusi “uz jūs”, bet vēlāk iemanījās ar to darboties. Palasa internetā gan ziņas, gan uzspēlē kādu spēli. Tomēr vairāk par tehnoloģijām aizrauj grāmatas. To viņas mājā netrūkst, bet labprāt apmeklē arī bibliotēku. Gribētos jau, lai arī bērni un mazbērni vairāk lasītu, bet viņiem internets ņem virsroku. Jubilāre ir arī liela krustvārdu mīklu minētāja, un, piedaloties konkursos, laimētas nelielas balvas.
Jā, arī puķes viņai patīk — gan audzēt, gan saņemt. Pēdējā laikā ļoti iepatikušās gladiolas, ko cenšas stādīt dažādu krāsu.
Glabā piemiņas lietas
Māmiņa atzīst, ka viņai ļoti palīdz bērni, jo ar nelielo pensiju izdzīvot nevar. Pateicoties viņiem, bijusi iespēja aizbraukt kādā ekskursijā vai uz koncertu. No pašas vai mīļo cilvēku braucieniem atvesti arī dažādi suvenīri. Viena lellīte kā raganiņa “atbraukusi līdzi” no ekskursijas, ko saviem abonentiem rīkoja laikraksts “Staburags”. Tās visas ir mīļas piemiņas.
Jubilejas Zinaidai Dubašinskai patīk svinēt, bet allaž satrauc laiks līdz tām. Tā ka viņa vairāk gaida, kad tas viss “trakums” būs garām. Tomēr ir prieks satikt mīļos radiņus un draugus, kuri būs kopā ar viņu arī šajā apaļajā jubilejā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Priecājas par visiem tuvajiem cilvēkiem

Kategorijas